Lietuvas ziemeļrietumos, Sventājā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas, kā vienu no tūristu piesaistes objektiem iecerēts atjaunot nautofonu - elektroakustisku ierīci, kas savulaik palīdzējusi kuģiem pēc skaņas orientēties biezā miglā, kad bākas gaisma jūrā nav saskatāma.
Kā atgādina laikraksts «Lietuvos žinios», nautofons Sventājā darbojies no 1959. līdz 1979.gadam un 12 metrus augstais tornis tur joprojām saglabājies. Tolaik visā Lietuvas piekrastē bijušas ierīkotas kopumā četras šādas «akustiskās bākas». Vēl divas atradušās Nidā - pie Baltijas jūras un pie Kuršu jomas - un viena Klaipēdā pie ziemeļu mola, bet neviens no pārējiem trim torņiem nav saglabājies.
Sventājas tūrisma asociācijas vadītājs Ķēstutis Oginsks avīzei pastāstījis, ka vispirms jānostiprina pats tornis un tad jāsaved kārtībā četri nautofona skaļruņi. Pēc viņa teiktā, šis darbs būs visai sarežģīts un laikietilpīgs.
Sventājieši cer, ka atjaunotais nautofons varētu labi papildināt izziņas tūrisma maršrutu, kas ietvers arī Sventājas ostu, kuru iecerēts atjaunot un pielāgot piekrastes zvejnieku vajadzībām.
«Senāk, kad nebija nekādu modernās navigācijas līdzekļu, nebija GPS, zvejniekiem Baltijas jūrā nācās orientēties ar vienkāršiem līdzekļiem. Ceļu uz ostu rādīja bāka, bet biezā miglā tās gaisma nav saskatāma un atliek vienīgi kompass, kas noder vien tad, ja precīzi zini, kur atrodies. Citādi var nākties klaiņot miglā, neatrodot ceļu uz ostu,» stāstījis Oginsks, kurš uzskata, ka nautofona skaņa tūristiem varētu likties neparasta un interesanta.
«Šoruden, simtgades ugunskuru naktī, bijām uzkāpuši tornī un mucā iekūrām uguni. Apskatījām, ka skaļruņi ir veseli, un radās doma, ka nautofonu derētu atjaunot,» viņš piebildis, aicinot atsaukties visus, kam varētu būt saglabājušās fotogrāfijas, kā arī šīs vai līdzīgas elektroakustiskās ierīces shēmas.
Vēl gan nav izlemts, kad nautofons tiktu iedarbināts. Domājams, tas notiktu noteiktās dienās un stundās, iespējams, arī Jūras svētku laikā.
Kā uzskata ceļotājs un navigācijas objektu lietpratējs Aids Jurkšts, šī ideja var izrādīties vērtīgāka, nekā pirmajā mirklī šķiet.
«Ja nautofons tiks savests kārtībā un kļūs par izziņas tūrisma objektu, tas būs liels ieguldījums jūrniecības kultūras saglabāšanā un tradīciju kopšanā,» viņš spriedis, pieļaujot, ka nautofona skanējumu vēl atceras vecie sventājieši.
«Nautofonu ieslēdza bākas uzraugs, un nereti tas kauca cauru nakti, ja bija bieza migla,» stāstījis Jurkšts. Viņš atzinis, ka šī skaņa bijusi diezgan kaitinoša, bet pieļāvis, ka mūsdienu tūristiem būtu visai saistoši noskaidrot, «kas tur kāpās tā kauc un kādēļ».
Tūristus Sventājā noteikti piesaistīs arī tēlnieces Zuzannas Pranaitītes slavenā skulptūru grupa «Zvejnieka meitas», kas atrodas netālu no nautofona torņa. Tajā atveidotas trīs māsas, kas raugās jūrā, gaidot pārbraucam tēvu, taču, kā nesen pastāstījusi Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojoša mākslinieces radiniece, patiesībā šis 1982.gadā tapušais darbs simbolizē trīs Baltijas valstis, kuras padomju okupācijas laikā nezaudē cerības uz Rietumu atbalstu.