Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Aizkraukliešu uzmanību pirms Ziemassvētkiem piesaistījis svētku vecītis, kurš paštaisītā braucamajā lēnā gaitā brauca cauri Aizkrauklei, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Aiz kuplās baltās bārdas bija noslēpies vietējais uzņēmējs Pēteris Purviņš. Ziemassvētku vecīša tērpā viņš devās uz Aizkraukles tirgu un «IGA centru», kur viņa ģimenes uzņēmumam ir tirdzniecības vietas, lai sveiktu kolēģus svētkos.

Cilvēki uzsmaidīja un māja vīram sārtajā mētelī, daudzi centās vecīti nofotografēt vai nofilmēt, novērojis Staburags.

Braucamo uzņēmējs bija sameistarojis no veca motocikla blakusvāģa, pieliekot tam zirga ratu riteņus. Uz priekšu šo uzparikti viņš stūrēja ar motobloka palīdzību. Braucamo rotāja senatnīgi lukturi, kas ņemti no P. Purviņa lielās senlietu kolekcijas, ko viņš daudzu gadu garumā izveidojis mājās. Aiz muguras braucējam bija liels dāvanu maiss.

Pirms šī gada pēdējās Saeimas plenārsēdes vairāk nekā 40 deputātus ceturtdien, 17.decembrī sagaidīja pārsteigums –Ziemassvētku vecītis viņiem izsniedza šmaugus žagaru saišķus. Deputāti šādu «dāvanu» izpelnījās par Latvijas brūkošo vietējo un reģionālo autoceļu ignorēšanu un nevēlēšanos uzņemties jelkādu atbildību par to savešanu kārtībā, teikts paziņojumā medijiem.

Deputāti par žagariem gan nebija diez cik priecīgi un centās pamukt maliņā, lai nebūtu jāsastopas ar žagaru maisa turētāju. Nebija nekāds pārsteigums, ka visveiklākais izrādījās deputāts Dzintars Zaķis, kurš, ieraudzījis žagaru saišķi, vijīgi aizslīdēja garām – acīmredzot, lai risinātu viņam daudz svarīgākas lietas. Citi deputāti savu vainu nenoliedza un žagarus ņēma zināmā nolemtībā, tomēr nesolīja arī laboties. Vienīgi deputāts Gaidis Bērziņš pauda cerību, ka nākamajā gadā ceļu remontiem naudas būs vairāk.

«No Bērziņa mutes - budžetā, no budžeta - ceļos!» dungoja Ziemassvētku vecītis.

Silti vārdi un mazas dāvaniņas kolēģiem un sadarbības partneriem ir veids, kā pateikt paldies par sadarbību un bruģēt labas attiecības nākotnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemassvētku laikā svētku sajūta ir visur – gan mājās, gan darbavietā, tāpēc, ja vien tas nav pret uzņēmuma politiku, nevajadzētu ignorēt apdāvināšanos birojā. «Es atbalstu dāvanu pasniegšanu darbā, ja tas tiek darīts no sirds un pēc pašu darbinieku iniciatīvas, ja tas nav vadības ierosināts process. Ar īpaši piemeklētu dāvanu cilvēks pasaka to, ka otrs ir svarīgs un viņš vēlas to iepriecināt, pateikties par sadarbību. Tā kā ārkārtīgi daudz laika pavadām birojā ar kolēģiem, tad arī uz biroju ir atnākušas ģimenes tradīcijas dāvināt dāvanas Ziemassvētkos, dzimšanas dienās,» saka Inga Ezera, starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja un ar atbildību par vairākām valstīm. Viņas Anglijas komandā Ziemassvētkos tiek organizēta akcija Noslēpumainais Ziemassvētku vecītis (Secret Santa) – katrs darbinieks izvelk lapiņu ar kāda kolēģa vārdu, ko apdāvināt. «Šis ir aizraujošs Ziemassvētku sagaidīšanas process birojā – ar nelielu intrigu sagaidi, kura kolēģa vārdu izlozēsi dāvanas sarūpēšanai, un tad, atkarībā no tā, cik labi pazīsti kolēģi, ir vieglāk vai izaicinošāk sagādāt viņam dāvanu. Interesants ir dāvanas saņemšanas brīdis – pārsteigums, gandarījums un prieks, ka kāds kolēģis ir īpaši piedomājis, izvēloties tev dāvanu,» stāsta I. Ezera.

Kā katru gadu Ziemassvētku vecītis kādam atnes dāvanu, bet citam – pelnītos žagarus.

Šogad jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra ietvaros Ziemassvētku vecīša lomā tika lūgti iejusties Latvijas iedzīvotāji, lai noteiktu, kas, pēc viņu domām, 2016. gadā paveicis visvairāk labo darbu, bet kurš nedarbus.

Aptauja liecina, ka šogad iedzīvotāji vislielākās dāvanas nolēmuši piešķirt Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim (15%) un Rīgas mēram Nilam Ušakovam (14%). Kā liecina rezultāti, arī pērn iedzīvotāji bija izdarījuši tādu pašu izvēli. Tāpat salīdzinoši lielu dāvanu sainīti šogad nopelnījis arī basketbolists Kristaps Porziņģis (6%) un komponists Raimonds Pauls (5%).

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Pavasarī, maijā ar sievu svinam kāzu jubileju. Ziemassvētku vecītis, kā zinādams, bija uzdāvinājis biļetes uz Coldplay koncertu Nicā, Francijā tieši īstajā datumā. Sākām plānot ceļojumu, un beigās tas izvērtās par pamatīgu desmit dienu izbraucienu ar auto no Rīgas līdz Itālijai un Francijai. Mūsu kompānijai piebiedrojās vēl divi draugi, ar kuriem kopā mērojām gandrīz 6000 km.

Uz Itāliju un Franciju iesaku braukt pirms tūrisma sezonas sākuma: maijā, jūnija sākumā, kad gaisa temperatūra jau ir patīkama, + 20-25 grādi, un ir iespēja izvairīties no ceļotāju pūļiem. Var braukt arī rudenī, septembrī, kad var baudīt atvasaru. Tiem, kuriem patīk kalni un slēpošana, šīs abas valstis ir pievilcīgas arī ziemā.

Sākumā braucām uz Itāliju, tur padzīvojām dažas dienas, pēc tam gar piekrasti devāmies uz Franču Rivjēru uz Nicu. Mums bija tā laime Franciju apmeklēt ar tīru un gaišu prātu, pirms terorakta Nicā. Neraugoties uz to, pastiprinātu uzmanību drošībai manījām, bija sajūta, ka kaut kur pakausī elpo drošības sargi ar bruņuvestēm un automātiem. Ar to ir jārēķinās, ja apmeklē lielus masu pasākumus, turklāt kārtības sargu modrība bija saprotama neseno Parīzes un Briseles notikumu dēļ.

Līdzās jaunākajām un inovatīvākajām nākotnes tehnoloģijām, Somija savā Astana EXPO 2017 paviljonā lepojas arī ar savām valsts sociālajām garantijām – bezmaksas izglītību un rūpēm par jaunajām ģimenēm. Atvēlētais izstādes laukums sadalīts vairākos mazākos – katrs no tiem veltīts savai tēmai.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Nacionālās dienas ietvaros Somijas prezidents Sauli Nīniste uzsvēra abu valstu ilggadējo sadarbību dažādos projektos, kā arī abu valstu sinerģiju tirdzniecībā. Saskaņā ar prezidenta sacīto Kazahstāna ir Somijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā, savukārt Somija ir Kazahstānas lielākais biznesa partneris Ziemeļeiropā.

Somijas paviljons sadalīts vairākos mazākos un katrs no tiem veltīts savai tēmai – tīrā enerģija, gudrais ciems Oulu, tīrais ūdens, kā arī izglītībai un sociālajām garantijām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.