Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.
Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.
Sarežģītā tirgošanās
Yuta apģērbi nopērkami arī Studijā Pienene. Uzņēmējas ir mēģinājušas sadarboties arī ar veikaliem reģionos, bet, viņām par lielu pārsteigumu, ir milzīgas atšķirības pirktspējā. Ņemot vērā, ka veikali sadarbojas tikai uz realizācijas līguma pamata, iznāk tā, ka preces vairākus mēnešus pavada veikalā. Līga teic, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, citās valstīs šāda prakse neesot tik izplatīta kā Latvijā. Ņemot vērā, ka veikals par precēm vēl nav samaksājis, tam neesot lielas motivācijas censties pārdot, bet ražotājam tie ir iesaldēti līdzekļi. «Iedodot uz realizāciju pa desmit apģērbiem uz vienu, otru un trešo veikalu, naudas izteiksmē tas ir nozīmīgs skaitlis,» saka Līga. Tāpēc viņa ar cerībām uzlūko sadarbību ar kādu ārzemju veikalu, kas samaksātu uzreiz.
«Forši, ka ārpus Rīgas top jauki veikali, bet turpmāk ar tādiem varam sadarboties tikai tad, ja tie samaksā, nevis dot uz realizāciju,» saka Līga. Kad viņai piederēja kafejnīca, uzņēmēja norēķinājās par precēm ar pēcmaksu, kam bija noteikts termiņš – 30 dienas. Viņasprāt, norēķināšanās noteiktā termiņā būtu laba alternatīva. «Mums jāsamaksā par audumu, šūšanu, apdruku, dizainu, bet prece stāv veikalā. Tā mēs netiekam uz priekšu, esam iestrēgušas,» spriež Līga.
Gatavojas iziet
Jau no paša sākuma Līgas un Inas mērķis ir bijis sevis radīto apģērbu pārdot arī ārpus Latvijas robežām. Taču, tērējot visus spēkus un enerģiju veikalā, pievērsties eksportam neatlika laika. Šobrīd notiek gatavošanās darbi – ir jauni apģērbi, turpināts iepriekš iesāktais, tiek nolūkoti prezentācijas materiāli u.tml. «Ir doma par Lietuvu un Igauniju. Mēģināsim pamazām tur parādīt, piedāvāt savas lietas,» saka Līga.
Yuta tuvojas brīdim, kad tiks izveidots internetveikals, un uz to tiek liktas visai lielas cerības. Runājot par to, vai nav bijusi doma veidot veikalu kādā no interneta platformām, piemēram, Etsy.com, uzņēmējas saka, ka šī vietne izplešanas pa stundām un tur tapt pamanītam kļūst arvien grūtāk. «Man pazīstama meitene tur veiksmīgi darbojas un tam velta vairākas stundas dienā. Es pamēģināju, bet man nepatika. Es jutos kā robotiņš, jo darbības, ko veic, ir monotonas. Mani neinteresē tāda darbība,» norāda Līga.
Apvieno darbus
Paralēli savam biznesam Ina strādā algotu darbu, bet Līgai ir mazs bērniņš. Bērna audzināšana ietekmē viņas iesaistīšanosuzņēmumā. «Es apbrīnoju māmiņas, kuras māk samenedžēt ģimeni, biznesu un vēl atpūsties. Nesaprotu, kā viņas to visu paspēj. Es reāli šobrīd strādāju pārlieku maz Yutai, man vienkārši nav laika, kad to darīt. Domāju, rudenī situācija mainīsies, bet uz vasaru es vēl neceru,» viņa norāda. Līga mēģināja uzņēmumam veltīt divas nepilnas dienas nedēļā. Šad tad tas izdodas, bet ne vienmēr.
Uzņēmuma pagājušā gada apgrozījums bijis aptuveni desmit tūkstoši latu un uzņēmums joprojām daudz iegulda attīstībā, tāpēc ir zaudējumi. Taču, kopš Yuta atteicās no sava veikala, esot manāmas pozitīvas tendences. «Šobrīd esam labā punktā – visu samaksājam, ir produkcija un vēl ir nauda kontā. Tas nozīmē, ka mums ir iespēja iet tālāk,» spriež Līga.
Ar vērienu
Lai ražotu savus apģērbus, Yuta sadarbojas ar šūšanas cehu, kas izpilda pasūtījumus. «Sadarbība ir laba līdz brīdim, kad sadarbības partneriem ienāk lieli pasūtījumi no ārzemēm, tad mūsu mazie pasūtījumi paliek otrajā plānā,» saka Līga. Vienubrīd viņām bija doma pieņemt darbā savu šuvēju, taču tagad uzņēmējas ir priecīgas, ka izvēlējās ārpakalpojumu.
Pašā sākumā uzņēmējas radīja mājas tērpus – rīta kleitas. «Bija doma tikai par mājlietām un atpūtas apģērbu, bet nevar jau apvaldīt vēlmi radīt,» saka Ina. Viens no pamudinājumiem papildināt apģērbu sortimentu bija pašu interese izpausties, turklāt arī klienti vaicāja, kad būs kaut kas tāds, ko vilkt mugurā arī ārpus mājas. Ina šad tad uzšuj kaut ko sev un Līgai, un pircēji norāda, ka labprāt iegādātos kaut ko līdzīgu. «Ķērāmies tam klāt ar vērienu un uzreiz uztaisījām nevis vienu, bet desmit lietas – kleitas, bikses, krekliņus, legingus, mēteļus u.c. Jāatzīst, ka mazliet pārsteidzāmies, radot tik daudzus produktus. Mēs tomēr esam maziņš uzņēmums un mums nav tādas kapacitātes, lai to darītu ar plašu vērienu,» saka Līga. Taču bagātīgais sortiments ļāva saprast, kas cilvēkiem patīk. Stabilas simpātijas ir ieguvušas Yuta kleitas, mēteļi un legingi.
Ina teic, ka cilvēki vieglāk ir gatavi iztērēt līdzvērtīgu summu par apģērbu, ko velk ārpus mājas un ar kuru parādās cilvēkos, nekā par to, ko velk mājās. Tomēr rītasvārki esot iecienīta dāvana, jo tā ir velte konkrētajam cilvēkam, par ko varēs priecāties viņš pats un ģimenes locekļi, kas to redzēs, nevis visi apkārtējie.
Sākumā Yuta piedāvājusi arī rītasvārkus bērniem. «Mīlīgi, ka visu ģimeni var ietērpt Yutā,» saka Līga. Taču bērni ātri izaug un prasīt tādu cenu, kā vajadzētu par šo preci, viņām neceļas roka.
Maina cenu
Yuta nesen mainīja cenas saviem apdrukātajiem apģērbiem. Tie ir tērpi ar augstu pievienoto vērtību – ražoti no ilgtspējīgiem un kvalitatīviem materiāliem (lins, kokvilna), apdruku dizainu izstrādā mākslinieks, tā tiek veikta sietspiedes tehnikā. «Tas viss ir garš un komplicēts process, un sapratām, ka apdrukātos apģērbus esam pārdevušas teju par pašizmaksu. Tāpēc cena ir cēlusies, teju dubultojusies. Apdrukātās lietas tagad ir dārgākas, jo ir ekskluzīvas. Mēs, protams, varētu vēlēties, lai tās būtu pieejamas katram un visiem, bet diemžēl nevaram to atļauties. Mēs joprojām ražosim krāsainos rītasvātkus no gataviem audumiem, un to cena būs tāda pati kā iepriekš. Ir patīkami redzēt cilvēkus uz ielas mūsu apdrukātajos legingos, bet nevaram atļauties tik zemu cenu. Mēs gribam ar to pelnīt un lai tas viss turpinātos,» saka Līga. Viņa atzīst, ka bijusi aizture paaugstināt cenu, taču no tā nevajagot baidīties. «Mēs jau nešmaucamies, kvalitāte ir laba, produkts – ierobežotā daudzumā. Tas ir šīs cenas vērts,» teic Līga.
#1/20
Līga Irbe un Ina Kantiķe
#2/20
#3/20
#4/20
#5/20
#6/20
#7/20
#8/20
#9/20
#10/20
#11/20
#12/20
#13/20
#14/20
#15/20
#16/20
#17/20
#18/20
#19/20
.jpg)
