Lai izietu no krīzes piena lopkopībā, z/s Mežacīruļi plāno attīstīt biogāzes ražošanu.
Mežacīruļu galvenā nodarbošanās ir piena lopkopība un augkopība. Saimnieks Juris Cīrulis stāsta, ka raža šogad bijusi ļoti laba, kvieši nokulti vidēji 7.2 t/ha, rapsis – ap 4.5 t/ha, taču graudu iepirkuma cena salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir ievērojami mazāka pie ievērojami dārgākiem resursiem, līdz ar to pašizmaksa ir augstāka.
Runājot par krīzes skarto piena nozari, Mežacīruļu saimnieks atklāj, ka patlaban notiek dziļas pārdomas, vai vispār ar šo tradicionālo nozari nodarboties. «Varam vienu, otru, vēl trešo mēnesi nodzīvot uz pašizmaksas sliekšņa, bet šinī režīmā nevar dzīvot ilgstoši, cik ieplānojuši mūsu dzīves režisori,» tā J. Cīrulis. Deviņdesmito gadu sākumā strādāts ļoti zemos ekonomiskajos rādītājos, bet toreiz iekšā bijis entuziasms un cerības uz nākotni, bet šoreiz situācija esot savādāka. Saimnieks lēš, ka piena pašizmaksa ir 16 – 17 santīmu robežās un patlaban par pienu maksā vidēji 17.5 sant./l.
«Esam zonā, ja tu neapstājies, tad mirsti. Tās ir lēnās nāves pazīmes. Tā ir veģetācija, bet ne attīstība,» uzskata saimnieks.
Kur rast izeju? J. Cīrulis domā, ka izdzīvošana nedaudz vieglāka varētu būt, ražotājiem apvienojoties kooperatīvos un tiem vienojoties par kopīgu mērķi. Viņš pats ir kooperatīvās sabiedrības Piena ceļa dibinātājs un biedrs. Patlaban Piena ceļam pieder Jaunpils pienotava, taču tur var pārstrādāt vienu ceturtdaļu no kooperatīva biedru saražotā, kas liek domāt par vērienīgākas pārstrādes iegādi vai būvniecību. Te nu gan būtu jāvienojas vairākiem kooperatīviem, taču pazīmes liecinot, ka tas vēl nevar notikt, jo nav sasniegts punkts, kad zemāk vairs nav kur krist. Turklāt nav arī vajadzīgā finansējuma, kas ļautu ieguldīt. «Izeja ir tā, ka jāgaida vēl, bet vai spēka būs vēl sagaidīt, domāju, ka ne visi to izturēs. Patlaban jāglābj nacionālā uzņēmējdarbība lauku izskatā. Runā, ka latvieši ir izturīgi un gan mēs izcietīsim, bet patieso ainu parādīs nenomaksātie rēķini un bankroti,» tā J. Cīrulis. Parasti viena nozare glābjot otru, bet šogad Mežacīruļi knapi izlienot caur to adatas aci un saspīlējums esot jūtams.
Neskatoties uz krīzi, Mežacīruļu saimnieks negatavojas padoties un plāno attīstīt biogāzes ražošanu, kas varētu būt lopkopības glābiņš. Saimniecībai ir pieredze zaļās masas ražošanā un tehniskais aprīkojums, tāpat jau vairākus gadus pētīti līdzīgi projekti Eiropā. Decembra sākumā projekts iesniegts Lauku atbalsta dienestā un pozitīvas atbildes gadījumā projekts tiks īstenots nākamvasar un pirmo strāvu Mežacīruļos varētu saražot nākamā gada septembrī. Iecerētā jauda ir līdz vienam megavatam. «Šis projekts ļautu noturēties lopkopībai un to attīstīt. Tā ir pēdējā iespēja manai saimniecībai,» tā Mežacīruļu saimnieks.
Runājot par gaidāmo Vērša gadu un skaidrojot ragulopu īpašības, J. Cīrulis norāda, ka «govs ir tāda moderna mamzele ar savu fišku, kas neļaus sevi apmīļot, turklāt viņai arī kolektīvā nav visi draugi». Viņš atceras gadījumu, kad trīs govis izveidojušas mafiozu grupējumu, lai tiktu ārpus elektriskajām ganībām – «viņas ņēma vienu no jaunajām telītēm un pa trijām stumj, kamēr izstumj cauri drātīm, kamēr pašas tiek ārā. Pat cilvēks ko tādu neizdomāsi». Govis esot ļoti enerģiskas un enerģija var jebkurā brīdī izlauzties. Tāpat govis esot ārkārtīgi brīvību mīlošas.
Mežacīruļu saimnieks gadumijā valdībai iesaka atcerēties, ka Latvijā ir četri novadi un pie tiem arī jāpaliek. «Vēlu pabeigt teritoriālo reformu un pārvarēt pagastveču budzisko izturēšanos, jo viņi nevajadzīgi ēd mūsu saražoto kopproduktu. Ja to sakārtos, tad tā būs pretimnākšana uzņēmējiem«» tā J. Cīrulis. Savukārt kolēģiem piena ražotājiem saimnieks vēl veselību, jo «šis izšķiršanās laiks ēd ne tikai mūsu naudu, bet arī veselību, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu». Un visam pāri – «jābūt optimistiskākiem un visā sliktajā jāatrod bišķiņ kas labs, lai nekristu izmisumā».
Vairāk lasiet šodienas, 29. decembra , laikrakstā Dienas bizness.
