Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, intervijā norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.marta numurā lasi:

STATISTIKA. Vidējā inflācija Eiropas Savienībā sasniedz 6,2%.

TĒMA. Pašpietiekamība var būt izvēle starp efektivitāti un drošību.

Biogāze: ar OIK – slikti, bez – arī!

Alternatīva – koksnes gazifikācija. Izmantosim?

AKTUĀLI. Pa kontrolierim pie katra sēņotāja un ogotāja?

FINANSES. Karali dolāru vēl no troņa negāzīs.

DB KONFERENCES

Ietekme ģeopolitikai, ne tik daudz globālai konkurencei.

PPP veselības aprūpē – kāpēc un kā to darīt?

Primāri jādomā par ieguldījumiem izglītībā un zinātnē.

Diskusija par degvielas cenu pieaugumu un reālajām iespējām to samazināt šobrīd ir vitāli svarīga visām iesaistītajām pusēm, tādēļ ir būtiski sabiedrībai skaidrot tās reālos pieauguma iemeslus, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka degvielas cenu pieaugumu pēdējā mēneša laikā ir ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi - cena martā dažu dienu laikā pieauga par 40 eirocentiem litrā, un tam nav tieša sakara ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim 6,5-7% apjomā. Ar šo piejaukumu mēs ne tikai būtiski mazinām emisijas, bet arī atkarību no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas.

Dīzeļdegviela no 1.aprīļa kļūst dārgāka 

Stājas spēkā prasība par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, tāpēc dīzeļdegvielas...

Tā kā turpmākos ģeopolitiskos notikumus un to ietekmi uz tālāku degvielas cenu kāpumu prognozēt ir ļoti grūti, lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus. Jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kuriem degviela ir būtiska pozīcija pašizmaksā, kā arī - kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā. Ja mēs gribam jūtami samazināt cenu benzīntankā, tad jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā, proti, ap 50% cenas veido nodokļi.

Citas ES valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas u.c., un tādi jāatrod arī Latvijai.

Otrkārt, ja nebūs biodegvielas, cenas fosilai degvielai augs vēl straujāk. Paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu liks biržās cenām kāpt vēl vairāk, un var sagaidīt krietni lielāku cenu kāpumu par tiem 10 centiem, ko varētu radīt biodegviela. Krievijā noteikti berzē rokas par strīdiem Eiropā un par savas naftas vērtības pieaugumu.

Treškārt, būtiski arī norādīt, ka līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (RME rapšu eļļas metilesteris), pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO (hidroģenēta augu eļļa). Mūsu pašmāju ražotā un vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25.martā RME cena biržā bija 2020 USD/tonnā, bet HVO cena - 2654 USD/tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1.aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 10-12 eirocentu apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto.

Ceturtkārt, būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākamajam periodam/nākotnē kaut vai tā iemesla pēc, ka enerģijas cenas kļuvušas nenormāli svārstīgas un neparedzamas. Gāzes jomā noticis neiedomājamais - biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi! Šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielas un fosilās degvielas cenas, proti, biodegviela var kļūt lētāka par fosilo.

Piektkārt, patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē – iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka Latvijas degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir saņēmis SEB bankas finansējumu 4 miljonu eiro apmērā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” būvei.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro – 4 miljonus eiro no šīs summas finansē SEB banka, projekts tiek līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda.

Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktu dārzu un parku atkritumiem, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem, savukārt pārstrādes procesā tiks iegūts komposts un kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Darbus paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim. Ir uzsākti darbi pie sadzīves ēkas būves rūpnīcas apkalpojošam personālam, norit atlikušo būvprojektu risinājumu izstrāde un saskaņošana. Jūlijā plānots uzsākt darbu pie ārējo inženierkomunikāciju, teritorijas laukumu un nojumju izbūves.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS “Virši-A” un ar to saistītie grupas uzņēmumi) noslēdz 2022. gada 6 mēnešu periodu un sasniedz 155 miljonus eiro lielu apgrozījumu.

Tas ir par 59,8% jeb 57,9 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem. Savukārt uzņēmuma neto peļņa sasniedza 5,6 milj. eiro.

“Virši” EBITDA rādītājs sasniedza 6,6 milj. eiro, kas ir 47,6% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem.

Uzņēmuma kopējie ieguldījumi 2022. gada pirmajā pusgadā ir pieauguši par 117.2% jeb vairāk kā 4.8 milj. eiro salīdzinājumā ar 2021. gada salīdzināmo periodu un sasniedza aptuveni 9 milj. eiro.

Būtiska daļa no ieguldījumiem virzīti uz tālāku uzņēmuma degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla paplašināšanu un modernizēšanu. 2022. gada pirmajos 6 mēnešos tīkls paplašinājies vēl par 3 uzpildes stacijām, kas atrodas Rīgā - Ulmaņa gatvē, Torņkalnā un Satekles ielā.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 3 miljonu eiro apmērā SIA “Liepājas RAS” bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes sistēmas izveidei poligonā “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Finansējums paredzēts specializētā aprīkojuma un tehnikas iegādei.

“Apstrādājot sadzīves atkritumus pēc jaunā tehnoloģiskā risinājuma, poligonā ik gadu tiks apglabāti aptuveni par 9,5% mazāk sadzīves atkritumu,” norāda SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols. “Turklāt, bioloģisko atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde ir Latvijas turpmāko gadu viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo normatīvo aktu prasības paredz no 2024. gada ieviest šķirošanas sistēmu pārtikas un dārzu atkritumiem, kas attiecīgi arī būs jāpārstrādā.”

Visi projektā plānotie būvdarbi, kas ietver gan tehnoloģiskās ēkas būvdarbus, gan biomasas tuneļu ēku būvdarbus, gan nojumes, gan ceļu, laukumu un inženierkomunikāciju izbūves darbus, turpināsies līdz 2023.gada nogalei. Izvēlētā tehnoloģija ļaus pārstrādāt bioloģiski noārdāmus atkritumus komposta materiālā, kas izmantojams apzaļumošanai, inženiertehniskām vajadzībām, tilpņu aizbēršanai un ainavu veidošanai, tādējādi samazinot poligonā apglabājamo atkritumu apjomu un tautsaimniecībā izmantoto minerālresursu patēriņu. Pārstrādes procesā tiks iegūta arī biogāze, ko izmantos atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Olu ražotājs AS "Balticovo" biometāna un sašķidrinātā oglekļa dioksīda (CO2) rūpnīcas izbūvē investēs līdz 10 miljoniem eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans norāda, ka 29.jūnijā "Balticovo" savā ražošanas teritorijā Iecavā ielika pamatakmeni rūpnīcai, kur biogāzi pārveidos biometānā, tādējādi stiprinot gan valsts enerģētisko neatkarību, gan aprites ekonomikas principu īstenošanu uzņēmumā.

Investīcijas ražotnes projektēšanā, būvniecībā un aprīkošanā sasniegs aptuveni 10 miljonus eiro. Plānots, ka rūpnīca darbību sāks šī gada novembrī. Rūpnīcu projektējuši un būvē AS "Siltumelektroprojekts".

Vienlaikus "Balticovo" pārstāvji atzīmē, ka uzņēmums līdz šim investējis ap 12 miljoniem eiro notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un putnu kūtsmēslu pārstrādes rūpnīcā SIA "Egg Energy", kur tiek pārstrādāti kūtsmēsli un kur arī tiek ražota biogāze.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

2023. gadā SIA "Getliņi EKO" apgrozījums sasniedza 48,91 miljonu eiro, kas ir par 1,92 miljoniem eiro jeb 3,8% mazāks, salīdzinot ar 2021. gadu.

Pārskata gadā poligonā tika pieņemtas 246 tūkst. tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir kritums par 3,7%, salīdzinot ar 2022. gadu, kas liecina par pirktspējas mazināšanos augstās inflācijas ietekmē, kā arī par šķirotu atkritumu īpatsvara pieaugumu.

Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sasniedza 2,75 miljonus eiro, kuras apmēru būtiski ietekmēja ārkārtas ieņēmumi no iepriekšējo gadu uzkrājuma dabas resursa nodokļa (DNR) samazinājuma 1,02 miljonus eiro apmērā, ņemot vērā 2023. gada nogalē pieņemtos grozījumus DRN likumā.

Atkritumu apsaimniekošanas procesā iegūtā biogāze aizvadītajā gadā uzņēmumam ļāva saražot 25,9 GWh elektroenerģijas un 21,0 GWh siltumenerģijas. Tāpat "Getliņi EKO" investīcijas pamatlīdzekļu iegādē 2023. gadā sasniedza 2,07 miljonus eiro, tādējādi veiksmīgi turpinot uzņēmuma stratēģisko attīstību pie sociāli atbildīga un ilgtspējīga saimniekošanas veida.

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.