Atjaunojamās enerģijas klāstā, kas šobrīd jau apzināta kā Latvijai nozīmīga un stratēģiska nozare, jo no Krievijas gāzes jāatsakās, situācija biogāzes ražošanā ir sarežģīta.
Likumdošanas līmenī nozarē viss ir padarīts maksimāli sarežģīts, tā bez valsts atbalsta un iejaukšanās attīstīsies pat ātrāk nekā ar pašreizējo regulējumu, tāds ir rezultāts,” atzīst Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.
Atbalsts kā administratīvas bremzes
“Biogāzes un tālāko izejošo produktu ražošanas atbalsts tika radīts ekonomikas ministra Arta Kampara laikā, 2010. gadā. Sākumā viss bija daudzmaz labi, izveidoja kvotas, izdalīja kvotas un sāka strādāt, bet tad parādījās jauni noteikumi par koģenerāciju, kas paredzēja, ka atbalstu vai obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saņem tikai tie, kas pietiekami ražo siltumu, un elektrības ražošana kļuva sekundāra. Nejēdzība slēpjas apstāklī, ka nauda jau bija ieguldīta. Piemēram, ciemā kādus 30 kilometrus no Lietuvas robežas uzbūvē koģenerācijas staciju ar 7 MW. Jelgavā ir 24 MW stacija. Salieciet kopā, un kļūst saprotams, ka tai ciemā nav šāda siltuma patēriņa. Proti, siltums ir, bet nav, kur to likt. Noteikumi gluži vai saplūda, mainījās ministri, un ar katru nākamo skaidrības bija aizvien mazāk,” atceras A. Kārkliņš.
Jautāts, kā sasniedza atjaunojamās enerģijas mērķus, ja vēja parku nav, saules enerģijas nav un biogāzes ražošanā stagnācija, A. Kārkliņš norāda, ka rezultāti sasniegti, nevis ražojot vairāk atjaunojamās enerģijas, lai nodrošinātu savus ražotājus, bet gan likvidējot ražošanu. “Valsts ir gājusi vieglāko ceļu, likvidējot patēriņu, nevis radot jēdzīgu atjaunojamās enerģijas sistēmu,” uzskata A. Kārkliņš. Viņš norāda, ka ap 2016. gadu OIK kompensāciju shēmās uzvarējis Krievijas gāzes lobijs un vietējiem lauksaimniekiem, kas pie savām fermām būvējuši biogāzes stacijas, radīta ļoti smagnēja un birokrātiski gausa kontroles sistēma. “To vēl atceros, kā Sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītājs Ivars Zariņš taisīja ierobežojumus,” dusmīgi bilst A. Kārkliņš.
Jāteic, 2016. gadā situācija nozarē nebija viennozīmīga. Biogāzes ražotāji līdz OIK maksājumiem saņēma divas un vairāk reizes lielāku cenu par enerģiju nekā biržā. Šī iemesla dēļ radās censoņi, kuri nevis stacijās pārstrādāja mēslus, bet vienkārši audzēja kukurūzu, ko pildīja biogāzes ražotnēs, un šādā kompozīcijā atbalsts bija kļuvis par tautsaimniecību kropļojošu faktoru.
Visu rakstu lasiet 29.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!