Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.
Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.
Jādomā plašāk
Lai uzņēmums katru gadu kļūtu arvien ilgtspējīgāks, ļoti svarīgs aspekts ir darbinieku iesaiste un organizatoriskā vīzija, spriež Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. “Visi darbinieki mūsu rūpnīcā Klaipēdā, piemēram, vadās pēc zero loss filozofijas, mēģinot maksimāli samazināt uzņēmuma radīto atkritumu daudzumu, piesārņojumu un kaitējumu dabai. Ikdienā radītos atkritumus šķirojam, kompostējam un pārstrādājam, izmantojot vairākkārt lietojamos konteinerus un investējot modernās tehnoloģijās. Vienlaikus mēs domājam, kā atkritumu daudzumu samazināt arī tad, kad mūsu ražotās ierīces ir nonākušas pie klientiem. Globālā līmenī un arī Latvijā šobrīd darbojas izlietoto elektronisko tabakas karsēšanas ierīču IQOS atpakaļ pieņemšanas programma, kuras ietvaros savācam nolietotās IQOS ierīces un veicam to pareizu pārstrādi,” stāsta M.Apsalone.
Arī Swedbank veiktais pētījums liecina, ka atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu uzņēmēji uzskata par vienu no galvenajiem ilgtspējas virzieniem. 2020. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 600 Latvijas uzņēmumus, noskaidrots, ka jau šobrīd radīto atkritumu daudzumam un pārstrādei uzmanību pievērš 69% no aptaujātajiem uzņēmējiem. Visaktīvākie atkritumu apjoma samazināšanā un to šķirošanā ir lauksaimniecības nozari pārstāvošie uzņēmumi (89%), kam seko rūpniecības un enerģētikas nozare (88%), kā arī nekustamā īpašuma un būvniecības sektors (83%). Lielākā daļa jeb 72% aptaujāto uzņēmēju īsteno arī elektrības, ūdens un papīra resursu patēriņa samazināšanas pasākumus, tādā veidā samazinot savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu.
Pozitīvs efekts sabiedrībai
Ilgtspējai uzņēmuma konkurētspējas veicināšanā pavisam noteikti ir arvien pieaugoša loma, īpaši Eiropas Savienībā (ES), atzīmē Anastasija Oļeiņika, Printify finanšu direktore. “Mēs redzam, ka ES politika šajā jomā darbojas - arvien vairāk kompānijas atskaitās par uzņēmumā veiktajiem ilgtspējas pasākumiem, kā arī pieprasa noteiktu standartu ievērošanu arī no saviem biznesa partneriem, kas pamazām kļūst par vienu no būtiskākajiem faktoriem to izvēlē,” spriež A.Oļeiņika, uzsverot, ka ilgtspējīga uzņēmējdarbība ir tāda, kas nodrošina pozitīvu efektu sabiedrībai, darbojoties pēc labākajām praksēm vides, kā arī sociālo un pārvaldības procesu kontekstā.
“Šos principus Printify arī respektē savā ikdienas darbībā un attiecībās ar partneriem. Mēs esam par atkritumu samazināšanu, tajā skaitā par produkcijas ražošanu tikai tad, kad tā ir jau nopirkta. Tas nozīmē, ka netiek saražots un uzglabāts lieks apjoms ar precēm, kas pēc tam ir jāutilizē. Jāatzīmē, ka mūsu ilgtermiņa vīzija ir mainīt e-komercijas nozares līdz šim uzņemto kursu un pamazām veicināt pāreju no masveida ražošanas uz ražošanu pēc pieprasījuma. Mēs vēlamies, lai jau salīdzinoši tuvā nākotnē ražošanas uzņēmumi visā pasaulē varētu veikt pasūtījumus tikai tad, kad klients ir veicis pirkumu. Katru gadu tehnoloģijas attīstās arvien tālāk un apdruka pēc pieprasījuma kļūst lētāka un arī kvalitatīvāka. Un, lai gan arī e-komercijas tirgus ar katru gadu turpina aug un kļūst piesātinātāks, tam vēl ir tikpat liels nākotnes potenciāls,” domā A.Oļeiņika.
Pieiet praktiski
Lai gan ilgtspēja kā jautājums ir bijusi aktuāla pasaulē jau vairākus gadus, jāsaka, ka Baltijā cilvēki sāk izvērtēt savus lēmums par pakalpojuma vai produktu iegādi no šī aspekta tikai salīdzinoši nesen, secina Arturs Evarts, Amber Beverage Group valdes loceklis. “Mūsu uzņēmumu grupa uz ilgtspēju raugās kā vienu no aspektiem, kas veicina konkurētspēju tirgū. Uzskatām, ka ilgtspēja ir šeit uz palikšanu, un būtu kļūdaini lūkoties uz to tikai kā uz modes lietu. Domāju, ka tuvākajos gados ir sagaidāms vēl lielāks starptautisko organizāciju uzsvars par ilgtspēju kā neatņemamu daļu no uzņēmējdarbības, un drīzumā visās ES valstīs ilgtspēja būs viens no aktuālākajiem jautājumiem dienaskārtībā. Arī mēs šim laikam gatavojamies un veicam atbilstošos mājasdarbus, lai Amber Beverage Group būtu sociāli atbildīgo uzņēmumu saraksta augšgalā. Mūsu attīstības plāni ir ļoti ambiciozi, un mēs esam gatavi kļūt par ilgtspējas līderi,” atzīmē A.Evarts, uzsverot, ka ilgtspējas jautājumiem uzņēmums pieiet ļoti praktiski.
“Jau šobrīd iesaistāmies sabiedrības izglītošanā par atbildīgu alkoholisko dzērienu lietošanu, piedaloties sociālās izglītošanas kampaņās, kā arī atbalstām izglītības iestādes, kurās tiek sagatavoti topošie mūsu nozares speciālisti, piedāvājot stipendijas, prakses iespējas un iepazīstinot viņus ar mūsu biznesa specifiku. Pērnajā gadā mēs spērām arī nozīmīgus soļus ceļā uz mērķi par nulles nelaimes gadījumu skaitu darbavietās, kā arī pievērsāmies arodslimību riska profilaksei. Nākotnē plānojam ieguldījumus ražošanas procesa automatizācijā un uzlabošanā, par galveno prioritāti izvirzot darba drošību. Tāpat mēs aktīvi piedalāmies vietējās uzņēmējdarbības vides attīstībā - sadarbībā ar vairākām organizācijām un valsts institūcijām, atbalstot iniciatīvas, kas ir vērstas uz ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanu alkohola nozarē, ilgtspējīgas nodokļu politikas veidošanu, kā arī konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu. Vienlaikus turpinām arī modernizēt un uzlabot esošās sistēmas, piemēram, pērnajā gadā tika veikta mūsu ražotnes Amber Latvijas balzams apkures sistēmas modernizācija, bet mūsu autoparks tika apgādāts ar videi draudzīgākām automašīnām,” stāsta A.Evarts.
Cilvēks pirmajā vietā
Vides aspektiem īpašu uzmanību pievērš arī Philip Morris International (PMI). M.Apsalone norāda, ka viens no uzņēmuma globālajiem mērķiem šajā sakarā ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana. “Mūsu rūpnīca Klaipēdā kļuva par pirmo oglekļa neitrālo PMI rūpnīcu , un jāsaka, ka to lielā mērā izdevies izdarīt, pateicoties rūpnīcas personāla lielajam entuziasmam. Tajā pašā laikā mēs lieliski saprotam, ka ilgtspēja nenozīmē tikai klimata mērķu sasniegšanu un atkritumu šķirošanu, jo, lai bizness būtu ilgtspējīgs, tam ir jābūt arī drošam. Jebkurā organizācijā jāveido labvēlīga vide, tāpēc Philip Morris rūpnīcā Klaipēdā jau esam ieviesuši sistēmu Report Hazard jeb Ziņo par riskiem, kas darbiniekiem sniedz iespēju ziņot par dažādiem nedrošiem apstākļiem darba vietās. Tāpat visiem nodarbinātajiem Baltijā piedāvājam arī labklājības, veselības un palīdzības programmas, kā arī papildus sociālās piemaksas un pabalstus. Svarīgs aspekts, lai cilvēki uzņēmumā justos labi, protams, ir arī algas, tāpēc katru gadu mēs tās pārskatām un paaugstinām, pamatojoties uz valsts vidējo inflāciju un citiem faktoriem,” skaidro Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā, uzsverot, ka veicināt darbinieku izpratni par uzņēmuma darbības ilgtspēju palīdz arī nesen uzsāktā brīvprātīgā darba programma.
“Šīs programmas ietvaros katram PMI darbiniekam Baltijas valstīs dodam laiku, lai iesaistītos brīvprātīgo aktivitātēs. Tam atvēlam vienu darba dienu gadā, kad maksājam cilvēkiem algu pilnā apmērā, un papildus kompensējam līdz četrām darba dienām, ja darbinieks nolēmis veikt brīvprātīgo darbu savā brīvajā laikā. Viens no labākajiem piemēriem šajā gadījumā ir ikgadējā Pasaules talkas diena. Šogad septembrī tai pievienojās ap 10 tūkstošiem PMI darbinieku no vairāk nekā 60 pasaules valstīm. Šajā dienā Baltijas valstu darbiniekus aicinājām vienoties kopīgā laivu braucienā, vienlaikus savācot upēs un to krastos atstātos atkritumus. Tā bija gan aktīva izklaide brīvā dabā, gan komandas saliedēšanas pasākums, kas sniedza arī praktisku labumu apkārtējai videi,” secina M.Apsalone.
Pircēji novērtē
Arvien biežāk ilgtspējīgu uzņēmumu darbību vai vismaz produktus un iepakojumus pieprasa gan gala patērētāji, gan sadarbības partneri, atzīmē Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. “Mēs, kā olu un olu produktu ražotājs, šobrīd par savām ilgtspējas prioritātēm esam izvirzījuši trīs pamatvirzienus - vistu labturību, darbinieku labklājību un sabiedrību. Vistu labturība sevī ietver rūpes par putniem un pakāpenisku atteikšanos no sprostos dētām olām, tādejādi apmierinot pieprasījumu pēc ētiski ražotiem produktiem. Darbinieku labklājība mums nozīmē labas psihiskās veselības un labsajūtas veicināšanu, kā arī rūpes par to, lai Balticovo būtu laba darbavieta ikvienam. Savukārt sabiedrību mēs cenšamies atbalstīt gan ieguldot savu laiku tās izglītošanā un finansiāli stutējot labus projektus, gan ar savu produkciju - to dāvinot un ziedojot,” teic T.Auškāps, piebilstot, ka vēl viens būtisks Balticovo ilgtspējas aspekts ir aprites ekonomikas principu ievērošana.
“Tas izpaužas, piemēram, rūpējoties par to, lai visām olām atrastos pielietojums un tās nenonāktu atkritumus arī tādos gadījumos, ja tām ir mikroplaisas vai neatbilstošs svars. Atbilstošās olas nonāk iepakojumos, savukārt no pārējām mēs ražojam šķidros olu produktus, vārītos olu produktus kā arī sausos olu produktus. Līdzīgi rūpējamies arī par vistu radītiem kūtsmēsliem – maksimāli tos cenšamies savākt un nododam tos tālāk mūsu bioreaktorā, lai pārvērstu biogāzē un tālāk elektroenerģijā,” atzīmē T.Auškāps, uzsverot, ka arī visi olu iepakojumi ir ražoti no pārstrādātiem un arī tālāk pārstrādājamiem materiāliem.
Samazina ietekmi uz vidi
Ilgtspējīga uzņēmējdarbība vienmēr ir bijusi arī viena no Maxima Latvija prioritātēm. Tas ir veids, kā balansēt uzņēmuma finanšu mērķus ar plašākiem sabiedrības un vides mērķiem, tādējādi nodrošinot gan uzņēmuma darbību ilgtermiņā, gan veidojot pozitīvu mijiedarbību ar dažādām ietekmes pusēm – klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem, norāda Santa Roberta, Maxima Latvija korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas vadītāja. “Praksē tas ietver apzinātību par to, kādu ietekmi radām uz apkārtējo vidi un aktīvu rīcību tās samazināšanai. Tikpat nozīmīgas ir arī investīcijas un ilgtspējīgu iniciatīvu īstenošana darbinieku labbūtībā, nodrošinot drošu un uz attīstību vērstu darba vidi, jo visa pamatā neizbēgami ir ētiska un caurspīdīga korporatīvā pārvaldība,” uzskata S.Roberta.
Viņa stāsta, ka Maxima Latvija pašlaik ir izvirzījusi vairākas uzņēmuma būtiskākās ilgtspējas ietekmes jomas. “Šobrīd īpaša uzmanība no vides viedokļa tiek vērsta energoefektivitātes paaugstināšanai. Esam ieviesuši energopārvaldības sistēmu, kas mums ļauj ikdienā detalizēti sekot līdzi enerģijas patēriņam uzņēmuma infrastruktūrās. Tāpat sistemātiski veicam pāreju uz energoefektīvākām iekārtām veikalu rekonstrukciju ietvaros. Jau 85% veikalu esam nomainījuši apgaismojumu, pārejot uz LED, un darbs turpināsies arī nākošajā gadā. Vienlaikus īstenojam arī dažādus pasākumus, lai samazinātu radīto atkritumu apjomu, pakāpeniski digitalizējot iekšējos procesus un piedāvājot izmantot digitālos risinājumus arī mūsu klientiem. Piemēram, atsakoties no drukātiem čekiem, bet izmantojot digitālos čekus. Raugoties no sabiedrības ilgtspējas skatu punkta, savukārt jāatzīmē, ka Maxima Latvija sniedz atbalstu vietējām kopienām un īsteno ilgtermiņa labdarības projektus, kuru galvenie virzieni ir bērnu un jauniešu veselība, atbalsts ģimenēm un aktīvam dzīvesveidam,” atklāj S.Roberta, piekrītot kolēģiem, ka ilgtspējas nozīmīgums uzņēmējdarbībā arvien pieaug un ietekmē arī konkurētspēju.
Vieta izaugsmei
Valsts atbalsts un dažādi granti ir būtiskākais faktors, kas mudina uzņēmējus ieguldīt ilgtspējas iniciatīvās, liecina augustā veiktā SEB bankas veiktā aptauja Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vidū. Vispopulārākā investīcija ilgtspējas kontekstā šobrīd visās Baltijas valstīs ir saules paneļu uzstādīšana - to minējuši 64% Latvijas, 68% Lietuvas un 71% Igaunijas uzņēmēju. Otrs biežākais ilgtspējas ieguldījumu virziens ir elektroauto iegāde, bet trešais – siltumsūkņu iegāde. Šobrīd uzņēmējiem primāri būtu jāizmanto visas iespējas savas energoefektivitātes uzlabošanai, kas ir viena no vērtīgākajām investīciju jomām, domā Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis.
“Ir racionāli jāizvērtē savi enerģētiskie paradumi un jāmeklē atbilstošas alternatīvas, kas ļautu ilgtermiņā nodrošināties pret neprognozējamām cenu svārstībām, piemēram, nomainot neefektīvas ražošanas iekārtas uz efektīvākām, kā arī ieviešot savus alternatīvos enerģijas avotus - vai tie būtu saules paneļi uz jumta vai neliela vēja ģeneratora uzstādīšana pašpatēriņam. Energoefektivitāte ir un būs nozīmīgs faktors konkurētspējā, kas ietekmēs produktu un pakalpojumu pašizmaksu. Šādu ieguldījumu atlikt nevajadzētu, jo nekas neliecina, ka energoresursu cenas tuvākajā laikā kritīsies,” komentē A.Škapars.
Vērtējot uzņēmēju attieksmi pret ilgtspējas jautājumiem kopumā, SEB aptaujas dati rāda, ka 40% MVU segmenta uzņēmēju Latvijā domā, ka tuvāko gadu laikā tas ietekmēs biznesa attīstību. Lietuvā un Igaunijā šāds viedoklis ir mazāk izplatīts, tā domā vien 34% uzņēmēju Lietuvā un 29% Igaunijā. Tāpat Igaunijas biznesa vidē ir vērojams visai skeptisks viedoklis arī par ilgtspējas jautājumu ietekmi uz biznesu – 40% uzņēmēju uzskata, ka tuvāko gadu laikā šāda ietekme jūtama nebūs. Bez tam vairums Baltijas valstu uzņēmēju atzīst, ka pagaidām neveic nekādas praktiskas darbības CO2 pēdas mērīšanai – gandrīz puse aptaujāto komersantu Latvijā un Igaunijā neuzskata to par vajadzīgu. SEB dati liecina, ka šī gada augustā sava biznesa radīto kaitīgo izmešu daudzumu monitorēja vien 10% uzņēmēju Baltijā.
#1/3
Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā.
#2/3
Anastasija Oļeiņika, Printify finanšu direktore
#3/3
Arturs Evarts, Amber Beverage Group valdes loceklis
