No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.
Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.
Fragments no intervijas
Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?
Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.
Vai visi tie, kuri atteikušies no OIK maksājumiem, ir izbeiguši darbu?
Šobrīd ir dīvaina situācija. Tie, kas ir ārpus OIK maksājumiem, var darīt, kā vēlas, un pelna, jo elektroenerģija biržā maksā labi. Tie, kuri ir OIK maksājumos, ir pakļauti cenu limitiem. Ir nepieciešami vismaz 50% atkritumu vai mēslu, lai saglabātu atbalstu. Un nereti OI atbalsts ir bijis zemāks nekā biržas cena, kas nozīmē, ka OIK sistēmā strādājošie pēdējos mēnešos periodiski bija no OIK saņēmējiem kļuvuši par lētākas elektroenerģijas ražotājiem.
Cīņu ar OIK maksājumiem atjaunojamās enerģijas lauciņā uzsāka jau ap 2014. gadu, bet aktīvi – no 2019. gada. Cik lielas bija biogāzes ražošanas jaudas 2019. gadā un cik lielas tās ir patlaban?
Ievērojot, ka daļa biogāzes staciju vairs nav OIK saņēmējas, precīzi dati šodien bez ražotāju aptaujām nav iespējami. Tas, kas ir publiski pieejams, ir tikai publiskie dati no Būvniecības kontroles biroja, proti, obligātā iepirkuma (OI) ietvaros pārdotā elektrība. Praktiski tas nozīmē, ka nopirkta ir elektrība šī iepirkuma ietvarā tikai no tiem, kas izpildījuši visus kritērijus, lai pārdotu, bet pārējais tiek pārdots biržā. Tātad ir pieejami dati tikai par OI ietvaros saražoto elektroenerģiju. 2019. gadā faktiski strādāja 52 biogāzes stacijas ar kopējo jaudu 60,5 MW un OI sistēmas ietvaros pārdeva 315,692 GWh elektroenerģijas. Bet 2021. gadā OI ietvaros pārdeva par trešdaļu mazāk – 213,110 GWh elektroenerģijas. Nav vēl precīzas uzskaites, taču pašreiz informācija liecina, ka pēc 2022. gada 1. aprīļa OI sistēmā turpina strādāt ne vairāk kā 33 stacijas ar uzstādīto jaudu 34,95 MW, tas ir 42% kritums pret 2019. gadu.
Visu rakstu lasiet 19.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!