Igaunijas priekšrocība attiecībā pret Latviju un Lietuvu ir tās «tīrais un smukais» valsts parāds, saka DNB bankas Lietuvā galvenā ekonomikas eksperte Jekaterina Rojaka
Vai Snoras krīze mainīs šodien notiekošās DNB un EK rīkotās konferences noskaņu, kur paredzēts runāt par Baltijas ekonomisko atlabšanu?
Balanss starp labajām un sliktajām ekonomikas ziņām atkal ir nosvēries uz slikto pusi, un atlabšana ir zem jautājuma zīmes. Mēs ieejam reitingu pazemināšanas periodā, un reitingu aģentūras lielā mērā sacenšas, kura to izdarīs pirmā.
Šis ārējais spiediens ir ārkārtīgi nelabvēlīgs arī Baltijas ekonomiku izredzēm. Un nu vēl ir problēmas, ko savās nākotnes prognozēs nebijām iekļāvuši. Tāpēc es varbūt neteiktu, ka konferences noskaņa ir paredzama nomākta, tomēr ar zināmu ēnu gan. Jautājums pašlaik ir – cik drīz problēmas var tikt atrisinātas un cik lielā mērā valsts cietīs no pēdējo dienu notikumiem.
Cik daudz valsts palīdzības būs vajadzīgs?
Tas atkarīgs no Snoras kontroles pārņemšanas stratēģijas un procedūras, kas tiks izvēlēta.
Šodien par to tiek lemts Lietuvas valdībā. Vai jums ir kādi minējumi?
Centrālo banku stratēģija vispār ir krīzes situācijās minimizēt makroekonomisko efektu, un līdz šim piedāvātie risinājumi ir vērsti uz to, lai minimizētu viena banku sektora dalībnieka likstu ietekmi uz plašāku ekonomiku. Tādā ziņā valdības lēmums pārņemt banku bija gudra rīcība, tomēr lielākais spiediens jebkurā gadījumā būs uz privāto sektoru. Šīs privātajam sektoram uzliktās nastas lielums un negatīvā ietekme kļūs zināma tikai pēc Snoras audita beigām.
Pēdējās nedēļas laikā centrālās bankas un finanšu tirgus «sargsuņa» noskaņojums ir mainījies dramatiski. Sākumā viņi apzinājās, ka situācija ir kritiska un pārņēma kontroli, bet tagad saprot, ka situācija ir daudz sliktāka, un negatīvais efekts pret privāto sektoru būs lielāks. Protams, būs daudz diskusiju un liels spiediens šo negatīvo efektu sabalansēt, tādēļ visdrīzāk tomēr notiks valsts iesaistīšanās seku likvidēšanā un noguldījumu garantēšana vismaz kādām no kompānijām, kam draud palieli viņu finanšu zudumi.
Ļoti grūtā finanšu situācijā ir arī valsts, un ja banku rekapitalizācija un pārņemšana bija pieņemama prakse 1990. gadu sākumā, tad tagad slikti balansēta banku nacionalizācija sabiedriskajām finansēm dotu ļoti spēcīgu triecienu. Un tas nu ir pēdējais, ko mēs gribētu pieredzēt Lietuvā un Latvijā.
Bez Latvijas Krājbankas Lietuvas valdība līdz ar Snoras pārņemšanu kļuvusi arī par airBaltic akcionāru. Kas notiks šajā ziņā?
Šis, manuprāt, nav lētākais veids, kā tikt pie nacionālās aviokompānijas, bet tā nu ir sanācis, ka faktiski katrs Lietuvas nodokļu maksātājs ir kļuvis par airBaltic akcionāru. Kas notiks tālāk, arī šai ziņā ir atkarīgs no Smoras bankas un tās meitas uzņēmumu audita iznākuma. Tikai no tā, cik stipri skarta Snoras krīzē izrādīsies Lietuvas valsts – par ko līdz pat nesenam laikam domāja, ka tas nebūs daudz, bet nu var izrādīsies, ka tomēr stipri vairāk –, būs atkarīgs arī lēmums, vai Lietuva ir spējīga «norīt» airBaltic kumosu. Protams, interese par nacionālo aviokompāniju Lietuvā ir liela.
Tad tas varētu būt viens no iznākumiem?
Par to būs daudz diskusiju, un šāda iespēja izklausās pēc interesanta pašreizējās problēmas iznākuma.
Igauņi aizvien saka, ka nemaz nav tik tālu atrāvušies no mums – abām pārējām Baltijas valstīm, tomēr šis tas liek domāt, ka ir gan. Cik vienota ir mūsu ekonomiskā telpa?Mēs, DNB analītiķi, jau no laika gala esam centušies neskatīties uz Baltiju kā vienotu reģionu. Ir nozīmīgas līdzības, tomēr ir arī ļoti daudz atšķirību. Dažkārt starp Lietuvu un Īriju ir lielāka līdzība nekā ar Latviju.
Ja skatāmies uz triju Baltijas ekonomiku stāvokli un izredzēm, tad redzam ļoti iedrošinošus datus par Igaunijas atkopšanos, un ne tikai IKP vien, bet arī, piemēram, darba tirgū. Ātrā iekļūšana EDSO Igauniju ir nostādījusi ievērojami priekšā abām pārējām Baltijas valstīm, un viņiem ir absolūti lieliski rādītāji par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem faktoriem. Tāpēc ekonomikā Igaunijai ir ievērojami lielākas izredzes nekā Latvijai un Lietuvai. Lielā mērā šo augstāko stāvokli nosaka tieši viņu fiskālā disciplīna, kamēr mūsu šodienas un rītdienas problēmas lielā mērā būs tieši dēļ valstu parādiem un riskiem, kas saitīti ar to pārfinansēšanu. Savukārt Igaunija ar savu tīro un smuko valsts parāda rādītāju izceļas ne vien Baltijas ekonomikās, bet visā ES.
Igaunija ir veiksmīgi dažādojusi arī savu eksporta partneru loku, blakus tradicionālajiem somu partneriem piesaistot arī zviedrus un iegūstot plašus tirdzniecības kanālus savai produkcijai.
Arī Latvijā un Lietuvā izaugsme ir notikusi par spīti aizvien drūmākajai situācijai ārējos tirgos, tomēr mūsu patēriņš un algas aizvien ir zemas, un ekonomiku atgūšanās varēja būs arī labāka. Tirgū mums aizvien ir neuzticība, lai gan tirdzniecības rādītāji lēnām uzlabojas. Latvijas un Lietuvas ražošana un eksports pēdējā laikā attīstās itin labi, tomēr zinot, ka Eiropas ekonomika nākamgad visdrīzāk ieslīgs recesijā, ir jāapzinās, ka eksporta komponente mūsu ekonomikās ir ļoti trausla. Ilgtermiņā mums ir jāņem vērā Eiropas iekšējā tirgus pieprasījuma krišanos, tāpēc Latvijas un Lietuvas elastīgums pret ārējiem triecieniem aizvien būs smags jautājums.
Tad jāraugās uz austrumiem vai Āziju?
Jebkurš eksporta pieaugums citā virzienā nāktu par labu. Pat par spīti zemajām naftas cenām arī Krievija kā eksporta partneris vismaz tuvākos pāris gadus ir daudzsološāka nekā Eiropa. Protams, masīvi pārorientēt eksportu uz Krieviju, kas lielos vilcienos aizvien ir grūti prognozējama, nebūtu prātīgi.
Latvija ir sparīga ieviest eiro pat kādu gadu pirms Lietuvas. Kāds ir jūsu situācijas vērtējums?
Jautājums ir par to, vai eirozona pati ir gatava paplašināties. Cik noprotams, par jaunām dalībvalstīm viņi būs gatavi spriest ne ātrāk par 2015. gadu, tāpēc mūsu valstīm nav iemesla steigties. Tomēr fiskālajā ziņā mūsu valstīm vajadzētu turēties pie pašreizējās apņemšanās – tas ir ļoti labs mērķis, pat ja Latvija un Lietuva nepievienojas eirozonai pāris tuvākajos gados.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas Bizness.
