Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.
Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.
«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.
Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.
«Redzot, ar kādu sparu EK gatava iejaukties telekomunikāciju brīvajā konkurences tirgū, līdzīgus pasākumus ar laiku varētu sagaidīt arī jebkurā citā sektorā,» brīdina J. Binde. Regulas projektu EK izstrādājusi, neizvēršot plašas konsultācijas, vienlaikus paredzot būtisku ietekmi uz elektronisko sakaru nozari kopumā. Līdz ar to arī dalībvalstīm nav bijis pietiekams laiks tā analīzei, tāpēc mūsu sākotnējās bažas ir par nepietiekamo laika ietvaru tiesību akta izvērtēšanā, proti, plānots, ka regulu piemēros no 2014. gada 1. jūlija, DB bažas pauž arī par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija (SM).
SM sadarbībā ar nozares asociācijām un iesaistītajām institūcijām vēl strādā pie nacionālās pozīcijas projekta par EK priekšlikumu regulai par elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidi, un drīzumā pozīcija tiks iesniegta apstiprināšanai valdībā. Arī izmaiņu ieviešana Eiropas operatoriem nebūtu lēts pasākums, jo tas varētu radīt vairāku simtu miljonu eiro izmaksas, bet Latvijas operatoriem nepieciešamās izmaksas varētu būt līdz 10 milj. eiro, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.
Ko īsti vēlas Eiropa?
«Mēs līdz galam neatbalstām vienotu tirgus principu ieviešanu telekomunikāciju nozarē, jo šīs pārmaiņas veicinās konsolidāciju, kas spēlēs par labu lielajām operatoru grupām un kaitēs mazo operatoru interesēm,» DB uzsvēra valstī jaunākā mobilo sakaru operatora Bite Latvija komercdirektore Kristīne Britāne.
Arī ieceri, kas nodrošinātu bezmaksas ienākošos zvanus viesabonēšanā, Bite neatbalsta, jo par katru zvanu operatoriem ir jāmaksā starpsavienojuma maksa un, ja šie zvani ir jānodrošina bez maksas – uz operatora rēķina, ir liela iespēja, ka tas tiks izmantots krāpnieciskos nolūkos. «Latvijas mobilo sakaru tirgū cenas ir ievērojami zemākas, ja mēs salīdzinām ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Šobrīd Latvijas operatori nevarētu piedāvāt viesabonēšanu par mājas tarifiem, jo starpsavienojuma maksas, kas būtu jāmaksā citu valstu operatoriem, būtu augsti izdevumi mūsu operatoriem,» skaidro K. Britāne. Vienlaikus viņa piekrīt un atzīst par pamatotām EK paustās bažas par tirgus sadrumstalotību, taču plānotie regulācijas principi nav pārdomāti. «Ja mazie operatori būs spiesti pamest tirgu šo pārmaiņu dēļ, samazinātā konkurence var novest pie cenu pieauguma, kas būs jāmaksā gala patērētājiem,» brīdina K. Britāne. Nav drošu argumentu, ka mobilo sakaru operatoru skaita samazināšana pazeminās cenas, akcentē J. Binde.
«Piemēram, pēc operatoru konsolidācijas ASV vidējie ieņēmumi operatoriem no lietotāja vēl nesen bija 36,4 Ls ($69), kas ir par 80% vairāk nekā vidēji ES operatoram – 20,01 Ls ($38). Par šādiem ieņēmumiem ASV operatori var netraucēti investēt jaunajās tehnoloģijās un plaši piedāvāt klientiem 4G pakalpojumus. Savukārt Latvijas mobilo sakaru operatoriem ir vieni no zemākajiem tarifiem visā Eiropā,» skaidroja J. Binde.
Cenas Eiropā tiešām ir zemākas, tāpēc ir jautājums, vai Eiropa izmaiņu rezultātā vēlētos cenu pieaugumu, jautā V. Vancovičs. Vislielākās diskusijas nav par EK izvirzītajiem mērķiem, bet instrumentiem mērķu sasniegšanai, kas ir diskutabli un var radīt faktiski pretēju efektu, pamatoja V. Vancovičs.
Tādējādi var veidoties situācija, ka Eiropas regulas prasību izpildes dēļ ir jāceļ iekšējo sakaru cenas, lai operatori piedāvātu zemas starptautisko sarunu cenas, akcentēja Tele2 vadītājs. ES valstis, kuru operatoriem ir lieli ienākumi par viesabonēšanas pakalpojumiem no ienākošā tūrisma, tiks negatīvi ietekmētas, ja viesabonēšanas maksa tiks atcelta. Iegūt no pārmaiņām varētu tās valstis, kurām ir augstāks mobilo sakaru cenu līmenis un izejošā viesabonēšanas plūsma lielāka par ienākošo, līdzīgās domās ir K. Britāne. Attiecībā uz viesabonēšanu SM piekrīt mobilo sakaru operatoriem un uzskata, ka regulas projektā piedāvātais mehānisms var negatīvi ietekmēt dalībvalstu ar zemiem tarifiem, t.sk. Latvijas abonentus un galarezultātā novest pie kopējās tarifu paaugstināšanās.
Sekas uz investīcijām
Operators atbalsta klientiem ērtāku pakalpojumu lietošanu viesabonēšanā, norāda J. Binde, taču pagaidām vēl ir daudz neskaidrību attiecībā uz to, kā EK plāno nodrošināt vienotu tirgu visā Eiropā. Proti, Latvijas pusei būtu svarīgi, lai papildu regulējums netraucētu brīvai konkurencei un veicinātu investīcijas tīkla un pakalpojumu modernizācijā. «Esošais priekšlikums paredz konkrētus operatoru izdevumus un negatīvu ietekmi uz ieņēmumiem, kam īstermiņā būs tiešas sekas uz investīciju vidi. Turklāt priekšlikums parāda regulējušās vides neparedzamību – pagājušā gadā pieņemtos grozījumus Viesabonēšanas regulā plānots ieviest nākamgad, un tas prasa ievērojamus izdevumus. Šobrīd, pirms tie vēl ir ieviesti un to ietekme novērtēta, Eiropas Komisija piedāvā jaunus grozījumus, kuri atkal būtiski maina viesabonēšanas nosacījumus. Tieši regulējošās vides neprognozējamība un pārmērīga regulēšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kas samazina operatoru gatavību investēt infrastruktūrā un jaunu pakalpojumu radīšanā,» stāstīja J. Binde.
Līdzīgās domās ir V. Vancovičs, norādot, ka operatori visā Eiropā ir sākuši ieviest izmaiņas Viesabonēšanas regulai, kas prasa ievērojumus līdzekļus, bet tagad plānotas jaunas reformas, kas nerada uzticēšanos.
Radiofrekvenču spektrs
Arī EK plāni par vienotiem principiem radiofrekvenču spektra joslu lomā ir pareizi, tomēr ir jāņem vērā, ka Latvija robežojas ne tikai ar ES dalībvalstīm, bet arī ar Baltkrieviju un Krieviju, un radioviļņi neapstājas pie valstu robežām, atgādina V. Vancovičs. Latvijai nav pieņemami priekšlikumi centralizētai radiofrekvenču spektra pārvaldībai un EK lomas stiprināšanai, bet esam gatavi diskutēt par turpmākiem spektra harmonizācijas pasākumiem, skaidroja SM sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.
Kopumā SM ir bažīga arī par vienoto atļauju izsniegšanu, jo paredzētie pasākumi radīs administratīvo slogu nacionālajām regulējošajām iestādēm, un kopumā ir apšaubāma vienas dalībvalsts regulatora kompetence pieņemt lēmumus saistībā ar komersanta darbību citā dalībvalstī, nepārzinot šīs valsts nacionālo regulējumu.
«Arī tīklu neitralitātes, patērētāju tiesību aizsardzības, ES vairumtirdzniecības produktu u.c. aspektos detalizēti vērtēsim regulas projektu un formulēsim viedokli ne tikai pozīcijā, bet arī turpmākajā izskatīšanas gaitā. Kopumā jāatzīst, ka regulas projektu vērtējam piesardzīgi un sekosim līdzi tā virzībai, konsultējoties ar visām iesaistītajām pusēm,» rezumēja R. Rumba.
Attiecībā uz vairumtirdzniecības tarifu iespējamo regulējumu V. Vancovičs pieļauj, ka varētu diskutēt par vairumtirdzniecības tarifu noteikšanu mobilo sakaru un fiksēto sakaru jomā, jo tas izslēgtu iespējas nodarboties ar krāpnieciskām darbībām.