Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.
Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.
Saskaņā ar līdzšinējo apvienošanās izvērtēšanas praksi, primārā analīze šādos gadījumos notiek attiecībā uz tiem tirgiem, kuros abu apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas. Par lielu daļu no LMT un LTC piedāvātajiem pakalpojumiem priekšstati par to, ka šo pakalpojumu sniegšana nevar tikt uzskatīti par vienu konkrēto tirgu KL izpratnē, ir diezgan skaidra. Piemēram, kā norādīts Konkurences padomes (KP) 2013. gada 8. aprīļa lēmumā IZZI un Baltcom apvienošanās lietā: «Līdz šim, vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju aizvietojamību, KP ir secinājusi, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.». Šāds secinājums šķiet visai loģisks, jo abu pakalpojumu aizvietojamības ierobežojumus ir viegli pamanīt ikdienā (tieši pakalpojumu vai preču aizvietojamība no lietotāju viedokļa ir galvenais instruments konkrēto tirgu robežu noteikšanai). Līdz ar to, jāsecina, ka KL ieskatā, fiksētie un mobilie telefonijas sakari uzskatāmi par atsevišķiem konkrētajiem tirgiem, un, vismaz attiecībā uz šiem pakalpojumiem, iespējamā LMT un LTC apvienošanās nevarētu radīt tiešus konkurences samazinājuma draudus. Līdzīgs, pirmsšķietams secinājums izdarāms arī attiecībā uz lielu daļu citu, abu uzņēmumu piedāvāto pakalpojumu.
Strīdīgs jautājums varētu būt interneta piekļuves pakalpojuma tirgus robežas un abu uzņēmumu piederība vienam šī tirgus segmentam. Šī tirgus iespējami plašākā redzējuma ietvaros, darbojas gan LTC (piedāvājot dažāda veida interneta pieslēgumus), gan LMT (piedāvājot mobilo internetu). KP lēmumā par IZZI un Baltcom apvienošanos, analizējot interneta piekļuves pakalpojuma tirgu, secināja, ka, lai gan pagaidām mobilais internets nav uzskatāms par aizstājamu produktu fiksētā interneta pieslēgumam, ņemot vērā, straujo mobilās interneta tehnoloģijas attīstību (4G standartu), nākotnē mobilais internets varētu aizvietot fiksētā interneta pieslēgumu.
Līdzīgu secinājumu Eiropas Komisija veica 2010. gada lēmumā Telefonica/Hansenet Telekommunikation lietā. Šajā lēmumā Komisija norādīja, ka pagaidām, dēļ ievērojamās cenu starpības un lielās atšķirības interneta pieslēguma ātrumā, fiksētā un mobilā interneta pieslēgumi uzskatāmi par atsevišķiem tirgiem. Pieturoties pie šādas izpratnes par tirgu, vismaz pagaidām, LTC un LMT nebūtu uzskatāmi par tiešajiem konkurentiem interneta pakalpojumu sniegšanas tirgū, taču viņi par tādiem varētu kļūt jau drīzā nākotnē.
Fiksētā un mobila interneta tirgus saplūšanas gadījumā, būtu jāņem vērā arī tas, ka šādā tirgū ieskaitāmi arī citi mobilie operatori (vismaz tie, kas ir ieguvuši un izmantos savas licences 4G standarta ieviešanai). Līdz ar to LMT un LTC kopējā tirgus daļa šādā tirgū varētu nepārsniegt šobrīd LMT un LTC atsevišķo tirgus daļu attiecīgajā atsevišķajā (mobilā interneta un fiksētā interneta) tirgū.
Vēl viens jautājums, kas parasti tiek vērtēts, lemjot par apvienošanās atļaušanu- vai LMT un LTC varētu būt uzskatāmi par potenciāliem konkurentiem. To iespējams noskaidrot, atbildot uz jautājumu, vai kāds no šiem uzņēmumiem var ienākt tirgū, kurā darbojas otrs, bez lieliem neatgūstamiem izdevumiem (sunk costs). Šajā gadījumā šīs izmaksas varētu veidot ieguldījumi tehnoloģijā un attiecīgas licences iegūšanas izdevumi. Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, būtu vērts dzirdēt speciālistu viedokļus šajā jautājumā, kas pagaidām publiski nav izskanējuši.
Tāpat, pat gadījumā, ja apvienošanās nenotiek starp tiešajiem vai potenciālajiem konkurentiem, jāņem vērā, ka pat šāda apvienošanās varētu ietekmēt konkurences situāciju tirgū. Visuzskatāmākais šāds iespējamās ietekmēšanas piemērs varētu būt dažādu pakalpojumu komplektēšana vai sasaistīšana (atsevišķus pakalpojumus piedāvājot tikai kopā). Šāda darbība gan pati par sevi var tikt uzskatīta par KL pārkāpumu (pie nosacījuma, ja uzņēmums, kas to veic, atrodas dominējošā stāvoklī). Tādēļ bažām par šādu, iespējamu rīcību nevajadzētu izrietēt no paša apvienošanās fakta.
Jāsecina, ka iespējamās LMT un LTC apviesošanās izvērtēšana varētu būt pietiekami interesanta, it īpaši telekomunikāciju nozares strauji attīstošās tehnoloģijas kontekstā. Apkopojot iepriekš minēto, lai kompetenti un kvalificēti izvērtētu šo darījumu, būtu jānoskaidro: (i) vai nepastāv pakalpojumi, kurus sniedz gan LMT, gan LTC; (ii) vai un kad mobilais internets spēs aizvietot fiksētā interneta pieslēgumu, un, kādas, tādā gadījumā, varētu būt apvienotā uzņēmuma pozīcijas interneta pieslēguma nodrošināšanas tirgū; (iii) vai LMT un LTC varētu tikt uzskatīti par potenciālajiem konkurentiem tirgos, kuros uzņēmumi sniedz savus pamata pakalpojumus.