Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.
To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.
Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos
Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.
Problēma ir tā, ka pieslēguma maksas kritērijs praksē jau iekļauj maksu par pamatpakalpojumiem un šāda saturiski identisku piedāvājuma vērtēšanas kritēriju dublēšana izraisa situāciju, kas ierobežo iespēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, jo pretendentiem ir iespēja manipulēt ar piedāvātajām cenu pozīcijām. Tas savukārt attiecīgi var radīt paaugstinātas izmaksas pasūtītājiem, kā arī kopumā negatīvi ietekmēt konkurences situāciju.
Šāda situācija, kur finanšu piedāvājumos tiek ietvertas vairākas savstarpēji pārklājošas cenu pozīcijas, ir vairumā analizēto iepirkumu. Tas atšķiras no starptautiskajā praksē novērotās pieejas vērtēt vienu cenas kritēriju par visu piedāvājuma kopumu, kas ļauj skaidri noteikt, cik pasūtītājs galu galā maksās par pakalpojumu.
Piedaloties publiskajos iepirkumos, bieži vien nepamet sajūta, ka pasūtītāji ne līdz galam izmanto iespējas iegūt izdevīgāko mobilo sakaru pakalpojumu būtību vai arī dzīvo desmit un vairāk gadu senā pagātnē. Kāda pasūtītājam ir jēga vērtēt un piešķirt punktus par to, cik maksā viena zvana minūte vai 1 MB, ja pasūtītājs vēlas iegādāties bezlimita tarifu plānus, kas ietver bezmaksas zvanus un mobilo internetu. Vai arī tiek piešķirts nesamērīgi liels punktu skaits kādam tehniskajam parametram, kuram faktiski nav nozīmes sniegtā pakalpojuma kvalitātes novērtēšanā. Tas rada situāciju, kad iepirkumi tiek pārtraukti, tiek nelietderīgi tērēti resursi un sniegtas priekšrocības vienam konkrētam tirgus spēlētājam.
Pašreizējā iepirkumu punktu sistēma rada arī situāciju, ka lielākajā daļā iepirkumu pat pats iepirkuma organizētājs, saņemot piedāvājumus, nevar objektīvi salīdzināt operatoru finansiālos piedāvājumus, jo tiek salīdzinātas dažādas iepirkuma pozīcijas, bet ne visa iepirkuma kopējā summa.
Nesaimnieciski tērēta nauda Latvijas telekomunikāciju iepirkumos nav mīts
“KPMG Baltics” starptautiskais pētījums apliecina, ka daļa mobilo sakaru iepirkumu Latvijā tiek veidoti tā, ka tiek pārmaksāts par tik vienkāršu un ikdienišķu pakalpojumu kā mobilie sakari. Vai tiešām Latvijas valsts ir tik turīga, ka var to atļauties? Vēlos tikai atgādināt, ka “Rail Baltica” projekta attīstības un būvniecības uzņēmums “RB Rail AS” mobilo sakaru pakalpojumu publiskajā iepirkumā par uzvarētāju izvēlējies mobilo sakaru operatoru, kura piedāvājums ir vismaz par 250% dārgāks nekā cita pretendenta iesniegtais piedāvājums. Šis izmaksu jautājums ir īpaši aktuāls pašreizējā brīdī, kad publiskajā telpā izskan bažas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām.
Diemžēl šobrīd mobilo sakaru iepirkumiem no valsts atbildīgo institūciju puses tiek pievērsta salīdzinoši neliela uzmanība, jo tajos neapgrozās summas, kādas ir, piemēram, būvniecības jomā. Tas veicina nesodāmības sajūtu un saimniekošanu pēc saviem ieskatiem.
“KPMG Baltics” pētījums par mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos piemērojamiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem veikts 2024. gada februārī. Tajā analizēti 10 publiskie iepirkumi Latvijā, kā arī 15 iepirkumi ārvalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Ar “KPMG Baltics” pētījumu var iepazīties, sazinoties ar uzņēmumu kontaktpersonām.
