Vienots sabiedriskais medijs ir neizbēgama lieta, tomēr ar to saistītas divas nozīmīgas problēmas – budžeta veidošana un neizlēmība, pat bailes, ka Latvijā var būt šāds medijs, uzskata Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.

Raidījumā Dienas Rīts, komentējot izskanējušās bažas, ka jauna saviedriskā medija veidošanās ietvaros LTV varētu «apēst» Latvijas Radio, E. Kots uzsvēra, ka ar bažām un priekšstatiem aizraujas daudzi. «Es uzskata, ka jauns medijs ir neizbēgama lieta. Jāsaprot, kā mediji strādās pēc dažiem gadiem un tāpēc vajag vienotu mediju,» norādīja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz to, kādu mediju veidos – tam būs vajadzīgs budžets. Lielākā problēma esot saistīta ar to, ka tad, kad jāveido budžets, sākoties kaislības un jautājumu nevar atrisitnāt. Otra problēma esot saistīta ar neizlēmību un pat bailēm, ka Latvijā varot būt sabiedrisks medijs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nodibinājums «Kokneses fonds» Likteņdārzā īsteno jaunu ieceri: no 2016. gada ar Saeimas atbalstu tur top daudzfunkcionālā ēka — sabiedriskais centrs. Ēka ir būtisks ieguldījums dārza apmeklētājiem nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Likteņdārza administratīvā direktore Linda Galino stāsta, ka jaunā ēka galvenokārt iecerēta, lai būtu, kur rīkot dažādus pasākumus — kāzas, konferences, kamerkoncertus, kā arī vieta, kur apmeklētāji varētu uzkavēties ilgāk, arī vēsākā laikā. Sabiedriskais centrs dos šādu iespēju, turklāt aktivitātes varēs rīkot visu gadu.

Tajā būs divas konferenču un pasākumu zāles, ko paredzēts arī iznomāt, lūgšanu telpa, kafejnīca, vestibils izstāžu ekspozīcijām, kabinets administrācijai, kā arī sanitārās telpas un garderobe.

Projektu veidoja SIA «Arhis Arhitekti».

Šobrīd jau uzbūvēts ēkas karkass, un var apjaust tā izmērus un plānojumu. Tā simboliski atgādina kalnu un filozofiski turpina dārza ideju no pagātnes uz nākotni. Iecerēts, ka jumts būs labiekārtots un apzaļumots, lai apmeklētāji var uzkāpt līdz pat ēkas augstākajai vietai, kas ir ap sešus metrus augsta. Kopējā būvniecības tāme aprēķināta 1 620 065 eiro.

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā ziņa Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā portālā. Varat iedomāties, cik jaudīgs ir ABLV banku sagrābt gribētāju lobijs, ja sabiedriskais medijs kā pirmo ziņu publicē anonīmu juristu «bažas» par to, ka uzņēmumu varētu likvidēt pašu bankas īpašnieku izvēlēts likvidators, nevis kāds, kuru ieceļ no malas.

Domājiet paši, vai nav dīvaini, ka sabiedriskais medijs, kurš pavisam nesen vēl aktīvi cīnījās pret maksātnespējas administratoru patvaļu un atmaskoja Sprūdu, tagad stāsta pavisam ko citu? Jo «interešu konflikts» tagad, redziet, varot būt tieši īpašnieku izraudzītam bankas likvidatoram, bet nevis aizkulisēs izvēlētam un tad ieceltam likvidatoram.

Zīmīgi, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome tieši pagājušajā nedēļā FKTK ir iesniegusi jaunu pretendentu sarakstu, no kura tā «nepieciešamības gadījumā» varēs izraudzīties banku likvidatorus. Advokāts Ivars Grunte stāsta, ka uz iekļaušanu šajā sarakstā pretendējuši vairāk nekā 40 advokāti, taču FKTK iesniegtajā sarakstā iekļauto pretendentu vārdus viņš neatklāj, ziņoja Latvijas Radio.

Pēc apvienošanās TV3 un LNT izaugsmi veicinās krievvalodīgās auditorijas uzrunāšana. Savukārt sabiedriskā medija veidošana ir konsolidācija, uzskata MTG Broadcasting (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas Rīts MTG vadītājs Baltijas valstīs uzsvēra, ka TV3 un LNT pēc apvienošanās tiks saglabāts katra kanāla rokraksts. «Pēc krīzes reklāmas tirgus nevar finansēt televīzijas kanālus. Mēģinam cīnīties, lai atceltu must carry regulējumu. Tas ir ceļš, kā mēs bijām šo virzienu uzsākuši,» skaidroja K. Ozoliņš.

Kā iespēju augt viņš minēja krievvalodīgo auditoriju. Par šīs auditorijas uzrunāšanai paredzēto bāzi jākļust kanālam TV5 un TV3+. Krievvalodīgo piesaistīšanai jāveic investīcijas ziņu dienestā – informātīvajā un informatīvi izklaidējošajā blokā.

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti, intervijā laikrakstam Diena norāda A/s SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis.

Fragments no intervijas

Vai ko mainītu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus?

No vienas puses sabiedriskajiem medijiem nav sevi jāuztur no reklāmas naudām. Jo reklāmas naudas un dažādi sadarbības raidījumi būtiski ietekmē saturu, un es esmu par to, lai Latvijā būtu spēcīgi sabiedriskie mediji – pats galu galā esmu pirmos 17 profesionālās karjeras gadus nostrādājis valsts radio. Varu salīdzināt tos standartus, kādi bija savā laikā un kādi tie ir tagad. Diemžēl tie standarti ļoti kritušies. Tomēr, manuprāt, šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti. Ir tikai kaut kādas vispārējās frāzes par informatīvās telpas aizsardzību, demokrātiju, vārda brīvību.

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienoša, lai veidotu jaunu sabiedrisko mediju, līdzinās Ņikitas Hruščova laika politikai, kad, apvienojot kolhozus un sadalot partijas komitejas, cerēja panākt labākus ražošanas rezultātas, uzskata Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors, mediju eksperts Sergejs Kruks.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā Rīta avīze viņš norādīja, ka neesot skaidrs, kādu mantu radio un televīzija var koplietot. «Izmantos tās pašas studijas?» vaicāja S. Kruks. Tas skanot racionāli, bet praktiski neesot realizējams, jo radio un TV ir atšķirīgi darba ritmi – vieni varot mainīt darba grafiku, otriem viss jādarot savlaikus.

Savukārt par sabiedriskā pasūtījuma kvalitāti un kritērijiem jau sen spriežot patīk – nepatīk līmenī. «Neesmu dzirdējis kritiķu atsauces uz konkrētiem datiem, kas apliecinātu, cik labais vai sliktais ir izplatīts, kas tieši žurnālistu darbā nav pareizs,» sacīja S. Kruks.

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Liepājniekus un Liepājas viesus šodien turpināja priecēt Kultūras tramvajs.

Kultūras tramvaja pasažierus šoreiz izklaidēja mīmi no Liepājas cirka studijas Beztemata, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Šogad Liepājā atkal kursē Kultūras tramvajs. Visu vasaru īpaši noformēts tramvajs, kursējot ierastajā maršrutā, ik ceturtdienu laikā no plkst.13 līdz 14 kļūst par vietu, kur notiek kultūras aktivitātes.

Projektu Kultūras tramvajs realizē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas Sabiedriskais transports sadarbībā ar SIA Liepājas Tramvajs, Liepājas Kultūras pārvaldi un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju.

Tallinas Vecpilsētas osta līdz 2030.gadam plāno veikt vērienīgu rekonstrukciju un šī projekta dizaina konkursā uzvarējis starptautiski pazīstamais un atzītais Zahas Hadidas arhitektu birojs, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs err.ee.

Zahas Hadidas arhitektu biroja projekts Stream City pēc konkursa žūrijas domām vislabāk iekļaujas esošajā pilsētas ainavā, savienojot ostu ar pārējo pilsētas centru gan novatoriski, gan praktiski.

Žūrijas priekšsēdētājs, Tallinas ostas valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms norādījis, ka izvēlētais projekts bija novatorisks un globāls risinājums ostas teritorijai. Viņš arī uzsvēris, ka projektam bijusi spēcīga nekustamā īpašuma un loģistikas analīze. Turklāt svarīgi ir tas, ka šo projektu iespējams īstenot pakāpeniski.

Tallinas osta centīsies līdz šā gada beigām sagatavot Vecpilsētas ostas attīstības plānu, lai pabeigtu būvniecību līdz 2030. gadam. Paralēli tiek izstrādāti biznesa modeļi projekta īstenošanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien sēdē nolēmusi veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbosies ar vienotu redakcionālo sistēmu, sacīja NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska.

Jau ziņots, ka darba grupa, kas strādā pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas jaunās redakcijas, vienojās virzīt trīs modeļus.

Pirmais modelis paredzēja saglabāt divas atsevišķas institūcijas - Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, bet tiktu veidota vēl trešā, kas bāzētos uz multimediju platformu. Otrs modelis paredzēja veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbotos ar vienotu redakcionālo sistēmu. Trešais modelis paredzēja veidot apvienotu ziņu dienestu, bet pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.

Cālīte-Dulevska stāstīja, ka NEPLP šodien izvēlējās otro modeli, tomēr vispirms tiks īstenots pirmais modelis.

Vides aktīvisti svētdien Amsterdamas ostā paši sevi pieķēdējuši pie slūžām, lai neļautu ostā ieiet kādam kruīza kuģim, ziņo ostas administrācija.

Šo akciju sarīkojusi vides aizstāvju organizācija "Extinction Rebellion" (Sacelšanās pret izmiršanu), kas pieprasa Nīderlandes galvaspilsētai pārstāt pieņemt kruīza kuģus, kuri rada ļoti lielu piesārņojumu.

Aktīvisti uz slūžu vārtiem uzkrāsojuši saukli: "Nafta nogalina, apturiet kruīza kuģus!"

Aktīvisti neļauj ostā ieiet kruīza kuģim "Serenade of the Seas", kurā ir 1000 kajīšu, aģentūrai AFP pavēstījusi ostas pārstāve.

Pirms nedēļas līdzīgas akcijas rezultātā nācās evakuēt citu kruīza kuģi un 2000 pasažieru pilsētā nogādāt ar autobusiem, vēsta Nīderlandes sabiedriskais medijs NOS.

"Extinction Rebellion" izpelnījusies ievērību ar tādām tiešās darbības akcijām kā tiltu bloķēšana pār Temzu Londonā.

Bauskas novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Tajā vēstīts par problēmām pasažieru pārvadājumos maršrutā Rīga – Bauska, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko informējusi, ka vēstule ministru prezidentei nosūtīta novada iedzīvotāju interešu aizstāvības nolūkā. Vēstules par sabiedriskā transporta pakalpojumu problēmām nosūtītas arī Satiksmes ministrijai, Valsts policijai, Sabiedriskā transporta padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, arī valsts SIA «Autotransporta direkcijai» (ATD).

Pašvaldība lūdz palīdzību rast risinājumu ilgstošai problēmai pasažieru pārvadājumos, kurus veic SIA «Sabiedriskais autobuss» (SA). Tajā pausta neizpratne par ATD bezdarbību jautājuma risināšanā ar SA. Vēstulei pievienotas laikraksta «Bauskas Dzīve» publikācijas ar pasažieru sūdzībām un aprakstiem par pakalpojuma zemo kvalitāti. Pievienoti arī AS «Rīgas starptautiskā autoosta» un SIA «Bauskas autoosta» dokumenti par reisu regularitāti, kavējumiem. Nosūtītas arī iedzīvotāju sūdzības.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Nākamā gada februārī Bauskas–Rīgas maršrutā varētu sākt darbu pastāvīgs pasažieru pārvadātājs. Līdz tam laikam tas būs jānoskaidro valsts SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) rīkotajā konkursā, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

ATD komunikācijas speciālists Egons Ālers pastāstījis, ka Sabiedriskā transporta padomes sēdē 21. martā atbalstīts nolikuma projekts konkursam par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus lotē «Centrs-1». Tajā iestrādātas vairākas kvalitātes prasības, kuras dažādu iemeslu dēļ netika iekļautas iepriekšējos konkursos. Līdz šim ar pārvadātājiem šajā lotē, tostarp Bauskas–Rīgas maršrutā, tika slēgti pagaidu līgumi, nepārsniedzot divu gadu termiņus. Tādējādi cieta pārvadājumu kvalitāte.

Jaunie sešu gadu termiņa līgumi ļaušot uzstādīt augstākas prasības pārvadātājiem un nodrošināšot pasažieriem komfortablus braukšanas apstākļus. Jaunais nolikums paredz lielākas soda sankcijas pārvadātājiem par nosacījumu neizpildi. Paredzams, ka konkursa uzvarētāji pārvadājumus sāks 2015. gada 1. februārī. Jau tuvākajā laikā ATD gatavojas konkursu izsludināt.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Par spēku zaudējušiem plānots atzīt pirms vairākiem gadiem valdības pieņemtos lēmumus par jaunas ēkas būvniecību Latvijas Televīzijai.

Ņemot vērā plānus izveidot jaunu Latvijas sabiedrisko elektronisko mediju, Latvijas Televīzijas jaunās ēkas būvniecība nav lietderīga, skaidro Finanšu ministrija (FM). Valsts sekretāru sanāksmei pieteiktie lēmumu projekti paredz atzīt par aktualitāti zaudējušu valdības 2006. gada sēdes lēmumu par Latvijas Televīzijas jaunas ēkas būvniecību. Par spēku zaudējušu plānots atzīt arī rīkojumu FM izveidot darba grupu, kas uzraudzīs ar ēkas projektēšanu un būvniecību saistītos tehniskos pasākumus.

DB jau rakstīja – lai detalizēti izpētītu, kā tieši izveidot jaunu Latvijas sabiedrisko elektronisko mediju, valdība Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) piešķīrusi 80 tūkstošus latu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. NEPLP jaunā medija izveidei piedāvā trīs variantus – daļēju Latvijas Radio un LTV konverģenci, producēšanas un auditoriju tīkla risinājumu, kā arī mediju pilnīgu konverģenci, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs ar vienotu vadību un pārvaldību.

Bauskas SIA «Aips» transporta bāze papildināta ar trim jauniem autobusiem. Zaļas krāsas «SOR» markas braucamie sestdien, 17. janvārī, Bauskā ieripoja no Čehijas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Viens no šoferiem, kas veica vairāk nekā tūkstoš kilometru garo pārbraucienu no rūpnīcas Austrumčehijā, bija darbnīcu vadītājs Ints Nolbergs: «Kāda var būt braukšana ar jaunu autobusu?! Protams, ka laba. Šofera sēdeklis ērts, autobuss viegli ripo, ir ērti manevrējams. Uzskatu, ka šoferiem būs laba strādāšana.»

Čehijā ražotie «SOR» markas autobusi ir plaši izplatīti Igaunijā, kur to skaits sasniedz divus simtus. Pirms gada pāris šādi braucamie iegādāti Jēkabpils autobusu parkā.

Bauskā nopirktajos «SOR» autobusos ir 32 sēdvietas, tikpat stāvvietu.

SIA «Aips» valdes loceklis Uldis Kolužs Bauskas Dzīvei atklāj, ka uzņēmums izvēlējies šos 132 000 eiro vērtos autobusus, jo to cena atbilst piedāvātajam komforta līmenim. Šie uz «Iveco» bāzes ražotie braucamie ir krietni lētāki nekā kaimiņos, Jelgavā, tapušie «Amoplant» busi. Turklāt «SOR» autobusi piemēroti ne tikai starppilsētu, bet arī vietējiem pārvadājumiem. U. Kolužs neslēpj, braucamie sagādāti, lai strādātu Rīgas līnijā, taču tos izmantos arī lauku maršrutos.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka, kura padomē atbildēja par komerctelevīziju nozares pārraudzību, paziņojusi par atkāpšanos no amata, vēsta Latvijas Televīzija.

Līdaka norādījusi, ka pašreizējā situācijā, kas izveidojusies ap NEPLP, viņa uzskata par neiespējamu turpināt darbu padomē.

«Ir izveidojusies situācija, kurai vajadzīgs risinājums. Diemžēl tā vietā, lai to meklētu, sabiedriskais medijs un padome tiek izmantoti kā politisks instruments savstarpējo rēķinu kārtošanā,» paudusi Līdaka.

NEPLP vadītāja Dace Ķezbere pauda, ka viņa pati vēl oficiāli nav informēta par Līdakas lēmumu atkāpties no amata - par to viņa uzzinājusi no masu medijiem. NEPLP vadītāja norādīja, ka informācija par Līdakas lēmumu viņai bija pārsteigums.

«Vēl no rīta mums bija ļoti īsa saruna, kur viņa [Līdaka] teica, ka ir ļoti satraukta par vakardienas Točki nad i raidījumu un to, kā viņai tur bija jāatbild. Es teicu, ka viņai ir sava motivācija, jo viņa vairākkārt bija uzsvērusi, ka nepiekrīt balsojumam [par LTV vadītāju]. Tā ir viņas motivācija un viņas izvēle,» sacīja Ķezbere.

Sabiedriskā televīzija nevēlas palikt «aiz borta», ja TV3 un LNT tiek atļauta maksas iekasēšana no operatoriem. «Likuma grozījumi, ko virza Saeimas komisija, ir tikai viena liela komersanta interesēs, ko es sauktu par politisko lobiju,» DB saka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, vērtējot plānotos grozījumus, kas noteiktu, ka TV3 un LNT varētu iekasēt maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem.

E. Kots atgādina, ka arī sabiedriskais medijs būtībā ir komersants, līdz ar to būtu tikai loģiski, ka maksas ieviešana attiektos uz visiem.

Politiķi pēdējo 20 gadu laikā nav spējuši izšķirties par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajam medijam, tāpēc ir jautājums, kāpēc tik steidzami tiek virzīti grozījumi maksas ieviešanai vienai mediju grupai MTG (TV3 un LNT īpašnieks), neizpratnē ir E. Kots. Šobrīd LTV1, LTV7 un TV3, LNT strādā vienādos finansēšanos principos. Jā, sabiedriskā televīzija saņem valsts dotāciju, piekrīt E. Kots, taču atzīmē, ka sabiedriskajā medijā reklāmas pauze var ilgt sešas minūtes, kamēr TV3 un LNT - 12 minūtes.

Nīcas novada sabiedriskajos centros būs jauni datori un interneta pieejas punkti. Tehnika jau pienākusi, atliek tikai uzstādīt, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

«Tas viss, pateicoties veiksmīgi realizētam projektam, kuru līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds,» informējusi Nīcas novada Attīstības nodaļas vadītāja Laura Pakule-Krūče.

Interneta pieejas punkts pilnībā no jauna tiks izveidots Jūrmalciema sabiedriskajā centrā. Tur uzstādīs trīs jaunus datorus un daudzfunkcionālu ierīci, kas gan skenēs, gan izdrukās, gan kopēs dokumentus. Piekļuve izveidotajam bezvadu internetam būs iespējama arī noteiktā rādiusā ap sabiedrisko centru. Līdzīga bezvadu interneta zona tiks izveidota ap Rudes Saieta namu ģimenēm ar bērniem, bet Kalnišķu sabiedriskais centrs tiks papildināts ar trīs jauniem datoriem un tādu pašu dokumentu apstrādes ierīci kā Jūrmalciemā. Tur arī būs bezvadu internets.

Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pērn bijis 47,7 miljoni tonnu, bet Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apgrozījums bija 43,2 miljoni tonnu. 2020. gads bija pirmais, kad Klaipēdā pārkrāva vairāk kravu nekā visās Latvijas ostās kopumā.

Tendence turpinās arī šā gada pirmajā ceturksnī, liecina ostu provizoriskie dati.

Lietuvas sabiedriskais medijs lrt.lv vēstī, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos Klaipēdā pārkrauti 11,3 miljoni tonnu kravu. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, visās ostās, ieskaitot arī mazās ostas, kopumā pārkrauti 11,15 miljoni tonnu kravu. Latvijas un Lietuvas CSP metodikas nedaudz atšķiras, tomēr novirzes nav tik būtiskas, lai šos skaitļus nevarētu salīdzināt aptuveni, jo kopējā tendence ir novērojama arī iepriekšējos gados.

Vai iemesli ir krīze un Krievijas ostas?

Jau piecu gadu periodā ir vērojams pamatīgs kravu apgrozījuma kritums visās Latvijas ostās, kas faktiski sākās 2010. gadā, kad darbu sāka Krievijas noteiktā valsts politika par savu kravu pārvadāšanu caur savām ostām. Tomēr 2015. gadu var uzlūkot kā savstarpējas sacensības starta punktu starp Rīgu un Klaipēdu, jo gan politiskie uzstādījumi no Krievijas puses, gan Latvijas un Lietuvas nostāja pret procesiem austrumos bija līdzīgi, un būtu muļķīgi apgalvot, ka lietuvieši vairāk kravu spēj akumulēt tādēļ, ka mazāk stingri raudzītos uz procesiem Ukrainā vai Baltkrievijā.