Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā konstatējusi, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.

VK atgādina, ka no ERAF 2004.-2006.gada plānošanas periodā atbalstītajiem projektiem uzņēmējdarbības un inovāciju jomā vismaz 30% komersantu, kas saņēma atbalstu 50,5 miljonu eiro apmērā, darbību neturpina. Jaunākajā revīzijā VK atzīst, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - nav pietiekami ņēmušas vērā 2004.-2006.gada periodā «gūtās mācības», jo arī ERAF 2007.-2013.gada perioda atbalsts uzņēmējdarbības un inovāciju jomā nav nodrošinājis iespējami maksimālo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jo nav pievērsta pietiekama uzmanība atbalstīto projektu ilgtspējai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai ir saņēmusi 77 projektu iesniegumus, un kopējais pieprasītais ERAF finansējums par gandrīz 19 miljoniem eiro pārsniedz programmā pieejamo, informē CFLA.

Sīvākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti ir Rīgas plānošanas reģionā, savukārt Latgales reģionam pieejamais finansējums ir lielāks par komersantu paredzētajām investīcijām ražošanas telpu attīstībai.

Projektus ERAF finansējuma piesaistei CFLA pieņēma līdz 3.augustam. Pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām, lai pārliecinātos par faktiskajiem īstenošanas apstākļiem, CFLA ir veikusi sākotnējās pārbaudes visās paredzētajās projektu īstenošanas vietās, un pašreiz ir uzsākta projektu iesniegumu vērtēšana.

Lielākā konkurence par ERAF finansējuma piesaisti projektu īstenošanā ir Rīgas plānošanas reģionā, kur projektu iesniegumos pieprasītais ERAF finansējums četrkārt pārsniedz reģionam pieejamo apjomu. Arī Kurzemes plānošanas reģionā projektu iesniedzēji bijuši aktīvi - pieprasītais ERAF finansējums ir divkārt lielāks par reģionam paredzēto, Vidzemē iesniegtajos projektos kopējais ERAF finansējums ir aptuveni līdzīgs pieejamajam apjomam, savukārt Latgales plānošanas reģionā projektu iesniedzēju aktivitāte ir viszemākā - pieejamais ERAF finansējums pat trīskārt pārsniedz pieprasīto līdzfinansējumu projektu īstenošanai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu klasteriem. Izvērtējot iesniegumus, 13 projekti apstiprināti ar nosacījumu, un tajos plānotais kopējais ERAF finansējums pārsniedz 5,3 miljonus eiro, informē CFLA.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm CFLA izsludināja 16. maijā. Līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām 18.jūlijā CFLA saņēma 17 projektu iesniegumus dažādās atsevišķās nozarēs (kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms), veselība un sociālā aprūpe, transports), bet 6 projektu iesniegumi bija plānoti starpnozaru sadarbības veicināšanai, veidojot starpnozaru klasterus.

Rīgas Stradiņa universitātē šī gada novembra beigās noslēgsies ERAF projekts «Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās kapacitātes attīstība un veicināšana kopējā Eiropas pētniecības telpā», kas pirmo reizi pētniekiem nodrošinājis finansējumu projekta iesniegumu sagatavošanai dalībai ES pētniecības programmās. Līdz šim finansējums tiks piešķirts tikai jau apstiprinātu projektu īstenošanai nevis projekta izstrādei, kas prasa lielu darba un laika ieguldījumu.

Minētā projekta mērķis bija palielināt RSU zinātniskās kapacitātes attīstību un iesaisti Eiropas kopējā pētniecībā telpā veselības, sociālo un humanitāro zinātņu jomās, tādējādi veicinot RSU kā zinātniskās institūcijas atpazīstamību.

Projekts sastāvēja no četrām aktivitātēm, kas ietvēra projekta iesniegumu izstrādi ES pētniecības un inovācijas programmās, ar to sagatavošanu saistītos komandējumus, darba braucienus uz informatīvajām dienām, brokerage pasākumiem, tikšanām ar sadarbības partneriem, kā arī iespējas pieaicināt apmācībām ekspertus ar pieredzi ES pētniecības un inovāciju programmas projekta iesniegumu izstrādē un īstenošanā. Projekts deva iespēju arī RSU pētniekiem piedalīties Latvijas Prezidentūras laikā organizētajās IZM konferencēs “EuroNano Forum 2015” un 10. Baltijas jūras zinātnes konferencē.

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmas par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā otrās projektu atlases kārtas ietvaros, informē CFLA.

Kopumā apstiprināti 28 projektu iesniegumi, kuros plānotais ERAF ieguldījums - 34 miljoni eiro.

No otrajā kārtā 28 apstiprinātajiem projektiem viens ir apstiprināts bez nosacījuma, savukārt pārējie 27 projekti ir apstiprināti ar nosacījumu, proti, to iesniedzējiem ir jāveic precizējumi un jāizpilda izvirzītie nosacījumi, lai varētu slēgt līgumus par ES fondu projektu īstenošanu.

Otrajā kārtā apstiprinātie projekti papildinās to ES fondu projektu kopu, kuri jau tiek īstenoti šajā ES fondu programmā un ir apstiprināti pirmajā kārtā. Tās ietvaros uzņēmumi veic ieguldījumus ražošanas un inovāciju attīstībā kopumā vairāk kā 60 miljonu eiro apjomā (t.sk. vairāk kā 22 miljoni – ERAF atbalsts).

Līdz ar līguma parakstīšanu ar Attīstības finanšu institūcija Altum, darbu uzsāk izaugsmes riska kapitāla fonds «ZGI-4», kuru pārvaldīs riska kapitāla fondu pārvaldnieks «ZGI Capital» un kas turpmākos desmit gadus darbosies ar investīcijām uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Līgumu parakstīja Altum valdes loceklis Juris Vaskāns un «ZGI Capital» valdes loceklis Normunds Igolnieks.

«ZGI Capital» par izaugsmes riska kapitāla fonda pārvaldnieku izraudzīts Altum rīkotajā iepirkuma procesā. Fonda kopējais lielums būs 25 miljoni eiro. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) fondam novirzīts finansējums 15 miljonu eiro apmērā, savukārt 10 miljoni eiro būs fonda pārvaldnieka piesaistītais privātais finansējums.

Investīcijas apjoms vienā uzņēmumā būs līdz 3,75 miljoniem eiro, fokusējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 75% investīciju plānoti Latvijas uzņēmumos, savukārt 25% investīciju varēs tikt veiktas uzņēmumos, kuru primārā darbības vieta ir citas Eiropas Savienības valstis.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm. Atlases pirmajā kārtā pieejami 5,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Biedrības vai nodibinājumi iesniegt projekta iesniegumu CFLA var no pirmdienas, 16. maija, līdz š.g. 18. jūlijam.

Pasākuma mērķis ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos.

Projekta iesniedzējam (biedrībai vai nodibinājumam) ir jāatbilst vairākiem kritērijiem - jāpārstāv ne mazāk kā 20 savstarpēji nesaistīti sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti (klastera dalībnieki), kā arī jāspēj nodrošināt dalībnieku skaita turpmāka palielināšana. Arī klastera dalībniekiem – komersantiem ir jānodrošina atbilstība vairākiem kritērijiem, kas attiecas uz apgrozījuma un eksporta apjomu. Tāpat projekta ietvaros kā klastera partneri ir jāiesaista vismaz divas pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai izdevies apgūt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) piešķirtos līdzekļus slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai un papildu līdzekļi nebūs jāmeklē, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, lai izlietotie līdzekļi tiktu attiecināti uz jaunā korpusa būvniecības izmaksām, līdz šī gada beigām no kopējā 28 miljonu eiro lielā līdzfinansējuma bija vēl nepieciešams apgūt sešus miljonus eiro.

Ņemot vērā būvniecības darbu izpildi novembrī un decembrī, Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ir apgūts.

To aģentūrai LETA apstiprināja arī Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls, norādot, ka ERAF līdzekļi netiks zaudēti un šobrīd vien jāveic pēdējie maksājumi.

Lai finansējuma apguve tiktu atzīta pilnībā, līdz gada beigām slimnīcai jāveic maksājums saskaņā ar izpildītajiem darbiem un attiecīgi līdz 2016.gada 15.janvārim jāiesniedz Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (CFLA) maksājuma pieprasījums. CFLA veic pārbaudi par finansējuma izlietojumu atbilstoši ERAF līgumam, un, to akceptējot, pārskaita attiecīgo finansējumu slimnīcai, skaidroja Sīle.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem. Atlases pirmajā kārtā pieejami 9 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), informē CFLA.

No pirmdienas, 25. janvāra, līdz 24. martam biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, var pieteikties ERAF līdzfinansējumam dažādu apmācību organizēšanai komersantiem. Pasākuma mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

Šī ir pirmā atklātā projektu atlase, kuru esam sagatavojuši un varam izsludināt, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas izstrādātos šī specifiskā atbalsta mērķa plānošanas un ieviešanas dokumentus. Zīmīgi, ka pirmā atklātā projektu atlase tiek izsludināta tieši tehnoloģiju attīstības un inovāciju prioritārā virziena ietvaros, ņemot vērā šīs jomas nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā. Kā zināms, atklātas atlases ietvaros starp projektu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Tā kā šoreiz projektu iesniedzēji būs profesionālās biedrības, ņemot vērā to pieredzi, ceru, ka projektu iesniegumi par uzņēmēju darbaspēka apmācību organizēšanu būs kvalitatīvi un mērķtiecīgi, tādējādi nodrošinot vienlaikus komersantu darbaspēka kapacitātes celšanu un arī sniedzot savu artavu kopējo ES fondu ieguldījumu mērķu sasniegšanā, uzsver CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Lietuvas investīciju pārvaldības sabiedrības Lords LB Asset Management fonds Lords LB Special Fund V bijušā Preses nama teritorijā Rīgā investēs vairāk nekā 200 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Lords LB Asset Management preses pārstāvis Vītauts Matulēvičs.

Zemesgabalu 5,8 hektāru platībā kopā ar tajā esošajām ēkām uzņēmums par 16,8 miljoniem eiro iegādājies no AS Latvijas kuģniecība. Tas būs lielākais biroju telpu attīstības projekts Baltijas valstīs, un viens no pirmajiem uzņēmuma soļiem reģionālās paplašināšanās virzienā.

«Tā kā mūsu fondu aktīvi un to apmēri konsekventi turpina pieaugt, mēs meklējam jaunus investīciju virzienus. Šis projekts Rīgā ir viens no pirmajiem soļiem, veicot investīcijas citā ģeogrāfiskajā tirgū nekustamo īpašumu attīstības jomā. Tā ir uzņēmuma pirmā investīcija komerciālā nekustamā īpašuma attīstībā ārpus Lietuvas,» informēja Lords LB Asset Management direktors Doms Kačinsks.

Akcelerācijas fondu prezentācijas pasākumā šodien pirmo reizi plašākai publikai sevi prezentēja visi trīs Attīstības finanšu institūcijas ALTUM publiskajā iepirkumā atlasītie fondu pārvaldnieki – BuildIt Latvia, Akcelerācijas fonds sadarbībā ar Lattelecom un Accelerace un Komercializācijas reaktora fonds. Jau no šodienas ikviens inovatīvas agrīnas stadijas biznesa idejas īpašnieks aicināts pieteikties akcelerācijas fondiem, lai saņemtu nepieciešamo paātrinājumu biznesa idejas veiksmīgai komercializēšanai. Katram fondam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 5 miljonu eiro apmērā no kopējā 15 miljonu eiro finansējuma.

Juris Vaskāns, ALTUM valdes loceklis, norāda: «Šis ir brīdis, kad jauno un daudzsološo ideju īpašnieki var doties pie akcelerācijas fondiem un pretendēt uz akcelerācijas pakalpojumu saņemšanu. Tādējādi, ir laiks aktīvi strādāt pie idejām un gatavoties to prezentēšanai akcelerācijas fondiem. Plānojam, ka akcelerācijas un investīciju atbalstu fondu darbības laikā saņems aptuveni 120 perspektīvas idejas. Akcelerācijas būtība ir palīdzēt atsperties daudzsološām augstas pievienotās vērtības idejām. Turklāt, akcelerācijas fondi aizpildīs līdz šim iztrūkstošo posmu – valsts atbalstu ideju komercializēšanas stadijā. Jaunie fondi ir fokusēti tieši uz šo etapu, turklāt tieši inovāciju un tehnoloģiski ietilpīgo uzņēmumu segmentā.»

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Ministru kabineta sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas ir pamata regulējums, lai turpmākos 8 gadus (no 2016.-2023. gadam) komersantu atbalstam finanšu instrumentu veidā būtu pieejami 126 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma.

Pēc šo MK noteikumu akceptēšanas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā tiks izveidots fondu fonds, kuru ieviesīs akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcijas Altum. Pēc biznesa plāna apstiprināšanas Altum slēgs finansējuma nolīgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ERAF finansējumu 126 miljonus eiro apmērā. Papildus ERAF finansējumam Altum būs jāpiesaista indikatīvi savs finansējums vai jāizmanto atmaksātais fondu finansējums (tiešajai mikrokreditēšanai, atbalstam saimnieciskās darbības uzsācējiem un mezanīna aizdevumiem) 39 miljonu eiro apmērā, kā arī jāpiesaista ārējais finansējums indikatīvi 36,150 miljoni eiro (riska kapitāla, akseleratora un biznesa eņģeļu ko-investīciju pakalpojumu nodrošināšanai).

Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošana izmaksās par 18 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji plānots.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošanas projektiem. Līdzekļi jāpiešķir diviem atsevišķiem projektiem - Centrāltirgus pazemes pagrabu pārbūvei, kā arī Centrāltirgus kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanai. Kopējā abu projektu vērtība ir 30 miljoni eiro, taču daļu finansējuma piešķirs arī valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Līdz ar komitejas šodienas lēmumu, pašvaldības līdzfinansējums būs 21,61 miljona eiro apmērā.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka vēl aizvadītajā gadā abu projektu izmaksas bija plānotas 12,04 miljonu eiro apmērā. Pēc Pilsētas attīstības departamenta pārstāves Oksanas Dumpes teiktā, šie aprēķini bija balstīti uz atjaunošanas būvprojekta minimālo sastāvu un ievērojamais sadārdzinājums radies, izstrādājot būvprojektu pilnā sastāvā, kā arī noslēdzot būvniecības iepirkumus.

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Ar jaunā Mājokļu fonda palīdzību iecerēts risināt īres dzīvokļu problēmas novados, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā tiešsaistes diskusijā "Mājokļu pieejamība - atslēga darbaspēka piesaistei reģionos" pauda ministrijas pārstāve Ilze Oša.

Mājokļu fonda plānotais apjoms šobrīd ir 100 miljoni eiro, tas plānots kā atbalsta instruments pašvaldībām, lai tās varētu piesaistīt darbaspēku likumos noteikto funkciju izpildei. Kā skaidroja Oša, pirmkārt, šis fonda mājokļi domāti pedagogiem, mediķiem un citiem speciālistiem, otrkārt, kā dzīvojamais fonds, ar kura palīdzību pašvaldība varēs piesaistīt uzņēmējus, nodrošinot īres dzīvokļus uzņēmumu darbiniekiem.

Fonds būs pieejams ikvienai pašvaldībai, un līdz 2035.gadam plānots izbūvēt vismaz 4000 mitekļu.

Fondam atvēlētie 100 miljoni eiro ir emisijas kvotu izsoļu nauda, skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP). Turpmākai fonda darbībai piesaistīs līdzekļus no citiem avotiem ārpus valsts budžeta. Valsts vērtē aizņemšanās iespējas no Eiropas Investīciju bankas.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izveidojusi klientu apkalpošanas centru, kuru plānots atklāt piektdien, 27. martā, informē CFLA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Luste.

Tādējādi plānots dažādot iespējas saņemt informāciju par pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds) līdzfinansējumu projektu īstenošanai un sniegtu atbalstu projektu īstenošanas procesā.

Anita Krūmiņa, CFLA direktore, par centra izveidi ir gandarīta un skaidro, ka lai arī ES fondu vadībā par prioritāti CFLA izvirzījusi iespēju visu ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas apriti organizēt elektroniski, saruna «aci pret aci» joprojām ir vērtība un potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nepieciešams pakalpojums.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies pārstāvji no Finanšu ministrijas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un CFLA, centru atklās finanšu ministrs Jānis Reirs.

2015. gada 27. jūnijā apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK) tika iesniegta Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Šo programmu 2015. gada 16. jūnijā apstiprināja Ministru kabinets. Programma veicinās Latvijas un Krievijas reģionu ekonomisko sadarbību. Programmas teritorija ietver Vidzemi, Latgali, Rīgu, Pierīgu un Zemgali Latvijā un Pleskavas apgabalu, Ļeņingradas apgabalu un Sanktpēterburgu Krievijā. Tās mērķis ir panākt pozitīvas izmaiņas tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība un vides aizsardzība.

Programma turpina sadarbību, kas tika uzsākta ar Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmu Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013. gadam.

Programmas projektu izstrādāja Apvienotā programmēšana komiteja, kuras sastāvā darbojās pārstāvji no abu valstu nacionālajām iestādēm – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Latvijā un Ekonomikas attīstības ministrijas Krievijā, kā arī programmas teritorijas reģionu pārstāvji no abām valstīm.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.