Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.
Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.
Kopš 2009. gada 31. decembra Krievijas akciju RTS indekss ir samazinājies no 1444,61 punkta līdz 1351,19 punktiem otrdien. Tajā pašā laika periodā Ķīnas akciju Shanghai Stock Exchange Composite Index ir nokritis no 3277,14 punktiem līdz 2115,85 punktiem. Arī Brazīlijas akciju BOVESPA indekss šajā periodā ir piedzīvojis kritumu. Ņemot vērā šādu indeksu vērtību dinamiku, ieguldītājam var rasties jautājums par to, vai ir vērts ieguldīt līdzekļus šajos vai arī citos jaunattīstības valstu akciju tirgos. Pirms ieguldīšanas jaunattīstības valstu akciju tirgos ieguldītājam ir jāpievērš uzmanība vairākām lietām, min eksperts.
Ieguldot jaunatīstības valstu akcijās, vienmēr ir jāpievērš uzmanība šo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības praksei jeb tam, vai uzņēmumu tiek pārvaldīti akcionāru interesēs. Turklāt uzņēmumiem ir jābūt pārvaldītiem ne tikai lielo akcionāru interesēs, bet arī mazo akcionāru interesēm ir jābūt aizstāvētām. Bieži vien jaunattīstības valstīs ir problēmas ar labu korporatīvās pārvaldības praksi – tas nozīmē to, ka jaunattīstības valstu akciju vērtība bieži vien ir zemāka nekā tā varētu būt, ja jaunattīstības valstu biržās kotētie uzņēmumi ievērotu labas korporatīvās pārvaldības prakses principus. Protams, laikam ejot un korporatīvās pārvaldības praksei uzlabojoties, jaunattīstības valstu uzņēmumu akciju cenas var pieaugt – tas gan ir atkarīgs no tā, vai uzlabojumi notiek vai nē, skaidro eksperts.
Vēl būtiski ir ņemt vērā to, kāda ir kopējā situācija noteiktas jaunattīstības valsts ekonomikā, vai valsts ekonomikā ir strukturālas problēmas. Piemēram, viena no problēmām, ar kuru saskaras daudzas jaunattīstības valstis ir korupcija, min J. Spriņģīs. Citās valstīs ekonomika var būt pārāk atkarīga no viena sektora – piemēram, naftas ieguves. Konkurētspēja citos sektoros var būt zema. Savukārt vēl citās valstīs var būt neparedzama politiskā situācija, kas rada neskaidrību par nākotnes attīstības perspektīvām. Ja valstī ir strukturālas problēmas, šīs valsts uzņēmumiem var būt grūti strādāt un veiksmīgi attīstīt savu biznesu. Jo vairāk strukturālu problēmu noteiktā valstī, jo grūtāk šīs valsts uzņēmumiem veiksmīgi strādāt un pelnīt, stāsta Swedbank eksperts.
Ir svarīgi arī saprast, kādā ekonomiskā cikla stadijā atrodas noteiktas jaunattīstības valsts ekonomika. Ja ekonomikā ir sagaidāma laba izaugsme, arī akciju cenām, kuras atspoguļo nākotnes perspektīvas, vajadzētu pieaugt pirms šī izaugsme materializējas realitātē. Piemēram, šobrīd tirgos ir novērojama situācija, kad kapitāls plūst prom no jaunattīstības valstīm un to izaugsme noplok, jo tirgus sagaida monetārās stimulēšanas samazināšanu ASV – kapitāls atgriežas finanšu centrā jeb pasaules lielākajā ekonomikā. Iepriekš jeb kad monetārā stimulēšana ASV pieauga, kapitāls meklēja augstāku ienesīgumu un plūda uz jaunattīstības valstīm – tas veicināja jaunattīstības valstu ekonomisko aktivitāti. Likviditātei jaunattīstības valstu finanšu sistēmās samazinoties, samazinās aktīvu cenas naudas izteiksmē, jo naudas jeb likviditātes jaunattīstības valstu finanšu sistēmās ir mazāk.
Kopumā raugoties uz jaunattīstības valstu akciju tirgiem, ir jāsaka, ka šie tirgi pārstās būt stagnācijas stadijā tad, kad uzlabosies jaunattīstības uzņēmumu korporatīvās pārvaldības prakse, kad tiks risinātas strukturālās problēmas un kad uzlabosies šo ekonomiku izaugsmes potenciāls, uzskata eksperts, piebilstot, ka ir grūti veikt apkopojumu par visiem jaunattīstības tirgiem vienlaicīgi, jo dažās vietas situācija ir labāka nekā citās. Dažās valstīs uzlabojumi notiek ātrāk nekā citur, bet atsevišķās vietās situācija virzās nelabvēlīgā virzienā. Vēl ir jāpiebilst, ka daudzi jaunattīstības valstu līderi vēlas, lai viņu valstis attīstītos – tam gan ir vajadzīgs laiks, jo attīstību īsā laika periodā ir grūti nodrošināt. Ilgtermiņa problēmas nevar atrisināt dažu mēnešu vai pāris gadu laikā. No pozitīvā skatu punkta raugoties, var teikt, ka jaunattīstības valstīs ir potenciāls, bet lai tas materializētos, ir vajadzīgs laiks un mērķtiecīga vadība no šo valstu līderu puses, norāda J. Spriņģis.
«Atskatoties pagātnē jāsecina, ka optimisms, kas valdīja jaunattīstības valstu akciju tirgos, piemēram, 2006. un 2007. gadā bija pārspīlēts – tajā laikā investori no jaunattīstības valstīm sagaidīja ļoti rožainu nākotni,» saka eksperts. «Pēc 2008./2009. gada krīzes dažās valstīs situācija uzlabojās ātrāk nekā citās. Investoriem, kuri vēlas ieguldīt līdzekļus jaunattīstības valstu tirgos, ir jābūt ļoti izvēlīgiem. Uz katru gadījumu ir jāskatās individuāli. Pieņemot lēmumu par ieguldījuma veikšanu noteiktā jaunattīstības valsts akciju tirgū, ir jāsabalansē gan makroekonomiskie cikliskie faktori, gan arī potenciālie uzlabojumi strukturālajos faktoros. Ņemot vērā šī brīža monetārās stimulēšanas samazināšanu ASV, ir liela varbūtība, ka investors labāku rezultātu jaunattīstības valstu akciju tirgos varēs sasniegt nogaidot un veicot investīcijas nevis tagad un uzreiz, bet gan vēlāk,» uzskata J. Spriņģis.
Db.lv jau rakstīja, ka mazāk nekā divu mēnešu laikā pasaules valstu investori no jaunattīstības tirgus akcijām un obligācijām ir izņēmuši vairāk naudas nekā pērn visā gadā kopā, raksta Bloomberg.
Pagājušajā nedēļā no fondiem aizplūda 4,5 miljardi dolāru, tādējādi kopējais naudas daudzums, kas šajā gadā izņemts no jaunattīstības valstu fondiem, sasniedzis 29,7 miljardus dolāru, liecina EPFR Global dati. Savukārt no obligāciju fondiem nedēļas laikā aizplūduši 1,4 miljardu dolāri, bet šogad – 8 miljardi dolāru.