Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi
Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.
Augošās akcijas
Neraugoties uz to, ka ekonomiskās attīstības kontekstā ASV šobrīd klājas daudz labāk nekā daudzām citām zemēm, ir virkne valstu, kuru akciju tirgos investori šogad ir raudzījušies ievērojami optimistiskāk. Ja runājam tieši par biržas indeksu vērtībām, tad, protams, nevar neminēt kaimiņvalsts Lietuvas akciju tirgu, kurš kopš gada sākuma ir pieaudzis par nepilniem deviņiem procentiem. Tuvāko valstu vidū neapšaubāmi pārliecinošs izskatās Dānijas akciju tirgus 20 lielāko kompāniju indeksa vērtība ir palielinājusies teju par piektdaļu. Tāpat arī Turcijas biržas indekss šogad saviem investoriem nav licis vilties, pieaugot gandrīz par 15%. Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš norāda arī uz vairāku jaunattīstības valstu fondu tirgu sniegumu. Tā, piemēram, Taizemes biržas indeksa iekļauto akciju tirgus vērtība ir palielinājusies par 25,6%, Indonēzijas – par 20,8%, bet visdinamiskākā izaugsme bijusi Argentīnas fondu tirgus indeksam Merval, kopš gada sākuma vietējā valūtā pieaugot vairāk nekā par 60%, savukārt eiro izteiksmē pieauguma temps ir bijis apmēram divas reizes lēnāks. Tādējādi par spīti Argentīnas peso nestabilitātei, solīdas peļņas iespējas bijušas arī Eiropas vienotajā valūtā. «Iemesli šo tirgu pieaugumam ir dažādi, Lietuvai tas varētu būt eiro ieviešana, bet, piemēram, Turcijai, Indonēzijai atgūšanās pēc pagājušā gada otrā pusgada zaudējumiem. Savukārt Dānijai viens no iemesliem ir divu kompāniju Novo Nordisk un Danske Bank akciju labais sniegums šogad (+26%), kas veido ap 36% Dānijas akciju tirgus indeksa OMX Copenhagen vērtības,» situāciju dažādos tirgos skaidro A. Krūmiņš.
Tomēr iepriekš notikušais ar iepriekš uzskaitīto valstu akcijām vēl nenozīmē tendences turpinājumu. Piemēram, Lietuvas akciju tirgus ievērojami varētu ciest Krievijas noteikto pārtikas pārdošanas ierobežojumu dēļ. Turklāt diezgan lielu toni Lietuvas biržā nosaka arī lielie piena pārstrādes uzņēmumi. Tāpat arī eirozonas faktors var neizrādīties mūžīgs dzinulis, ko apliecina arī Latvijas akciju tirgus pieredze.
Tiesa gan, jāatzīst, ka mūsu tirgus likviditāte ir zemāka, kas tirgus dalībniekiem daudzsološā faktora izraisīto tendenci nobremzēja ātrāk, nekā tas notiktu tirgū ar daudz lielāku investoru aktivitāti.
Tajā pašā laikā uz Krievijas sankciju fona diezgan drošs ieguvējs varētu būt Turcija, un ir ļoti ticams, ka uz lielāku preču noieta iespēju rēķina Eiropas un Āzijas saskarsmes punktā esošā valsts var piedzīvot akciju cenu kāpuma turpinājumu. Iespējams, tas nozīmē, ka arī Latvijas investoriem ir vērts painteresēties par iespēju iegādāties kādu Turcijā investējošo fondu ieguldījumu daļas.
Zelts un parādzīmes
No citām aktīvu klasēm var izcelt divas, kas ir uzrādījušas līdzīgu sniegumu kā ASV akciju tirgus. Šajā ziņā Nordea eksperts nosauc zeltu un eirozonas valdību parādzīmes. Dzeltenā metāla cena kopš gada sākuma ir pieaugusi apmēram par 8%, bet eirozonas valdību parādzīmes ļāvušas nopelnīt ap 9%, ja raugās no to cenu izmaiņu viedokļa.«Zelta cenu atbalsta ģeopolitiskā situācija pasaulē, bet eirozonas valdības parādzīmes ir šogad uzrādījušas tik pārsteidzoši labu rezultātu, Vācijas valdības likmēm samazinoties līdz rekordzemiem līmeņiem (piemēram, desmit gadu dzēšanas termiņa obligācijas nesen sasniegušas ap 1% gadā ienesīgumu). Tāpat samazinājies arī Itālijas, Spānijas, Portugāles valdības parādzīmju riska uzcenojums salīdzinājumā ar Vācijas likmēm,» stāsta A. Krūmiņš.
Meklēs patvērumu
Nordea finanšu speciālists stāsta, ka ja atlikušajā gada daļā ģeopolitiskā situācija pasaulē kopumā neuzlabosies, tad par akcijām labāku sniegumu demonstrēs tās aktīvu klases, ko investori izmanto kā patvērumu satricinājumu brīžos – ASV valdības parādzīmes, arī zelts. Savukārt, ja situācija uzlabosies, tad vadībā varētu būt attīstības valstu akcijas, īpaši Ķīna, bet varbūt arī Krievija, kuras akciju tirgus šobrīd ir ļoti lēts. Arī ASV uzņēmumi turpina uzrādīt labus rezultātus, kas var ļaut akciju tirgum vēl kādu laiku turpināt līdzšinējo tendenci.Viņaprāt, starp galvenajiem faktoriem, kas ietekmēs finanšu tirgus, lielu pārsteigumu nav. Tā ir ģeopolitiskā situācija un centrālo banku rīcība. «Ģeopolitiskā situācija līdz šim vairāk un pārsvarā negatīvi ietekmējusi tirgus īstermiņā, bet garākā termiņā liela nozīme būs ASV Federālo rezervju sistēmas rīcībai saistībā ar to pašu kvantitatīvās stimulēšanas apturēšanu un bāzes procentu likmju turpmākajiem scenārijiem. Un šajā sakarā akciju tirgus sagaida diezgan nopietni pārbaudījumi. Naudas ieplūdināšana tirgū tiks apturēta, un procentu likmes droši vien tiks celtas nākamā gada pirmajā pusē. Vienlaikus ieguldītājus Eiropas akcijās potenciāli var iepriecināt Eiropas centrālā banka, kas, redzot vājo eirozonas ekonomikas sniegumu, būs spiesta spert turpmākus soļus izaugsmes stimulēšanai,» spriež A. Krūmiņš.
Piesardzīgāks skats
Vispārējā faktoru kopsumma neļauj izdarīt drošus secinājumus par to, kā un kuri no finanšu instrumentiem sola potenciāli lielāku investīciju atdevi šā gada izskaņā. Kamēr valda šī neskaidrība, iespējams, racionālākais, ko investori var darīt, ir izvēlēties nedaudz konservatīvākas stratēģijas nekā līdz šim.
Attiecībā uz akciju tirgiem tas nozīmētu lielāku uzmanību veltīt tā devētajiem necikliskajiem sektoriem, proti, tiem tautsaimniecības segmentiem, kuri saglabā samērā stabilu finanšu plūsmu arī tad, ja ekonomikā sākas slikti laiki. Tās ir tautsaimniecības nozares, kurās pieprasījums saglabājas relatīvi stabils neatkarīgi no ekonomikas cikla. Šajā kategorijā ierindojas veselības aprūpes, telekomunikāciju un komunālās saimniecības uzņēmumi, kuri cita starpā ir samērā ienesīgu dividenžu maksātāji.
Šie uzņēmumi ir pievilcīgi arī tagad, kad uzmanības degpunktā ir necikliskie sektori, jo dividenžu ienesīgums, kas septiņas astoņas reizes pārsniedz banku depozītu ienesīgumu, nav nekāds retums.
Konservatīvie ieguldītāji var mest skatu arī obligāciju fondu virzienā. Lai gan šķiet, ka obligāciju ienesīgumam vairs īsti nav, kur kristies, tirgus inerce šobrīd ir pietiekami spēcīga, lai ieguldītājs vēl varētu kaut ko izspiest pat no tā dēvēto finanšu etalona valstu – Vācijas, ASV u.c. parādu vērtspapīru cenas kāpuma. Ja vien situācija saglabāsies līdzīga pašreizējai, investori varēs turpināt pelnīt uz eirozonas perifērijas valstu – Spānijas, Itālijas, Grieķijas un Portugāles obligācijām, kuras investoriem līdz gada beigām var atnest pat divciparu procentos mērāmu peļņu.
