2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.
Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.
Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:
«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.
Ir mazas cerības sagaidīt daudz straujāku ekonomikas attīstību brīdī, kad vājinās pasaules ekonomika, turklāt Latviju jūtami ietekmē neveiksmīgu apstākļu sakritība — krīze koksnes pirmapstrādes produktu tirgū, tranzīta vājināšanās un finanšu nozares “remonta” makroekonomiskā atbalss.
Kopā ar ātrajiem IKP datiem statistiķi sniedz ļoti maz detaļu, taču viena no tām šoreiz ir ļoti interesanta.
Rūpniecības pievienotā vērtība augusi par 4,3%. Ļoti iespējams, ka kāpums ir bijis vēl straujāks apstrādes rūpniecībā, zinot, ka pārējā rūpniecība ir diezgan nelabvēlīgā situācijā galvenokārt laika apstākļu dēļ. Šie nav labākie laiki Latvijas ražotājiem, bet viņiem klājas labāk nekā nozarei Eiropā kopumā. Problēmas mums ir saistītas galvenokārt ar kokapstrādi.
Situācija galvenajos tirgos kopumā pasliktinās. Lielākās bažas rada Vācija, kas, visticamāk, jau ir recesijā. Parādās ziņas, ka ietekme jau jūtama līdz šim strauji augošajās Višegradas grupas valstīs. Šobrīd mūsu stiprā pils ir Lietuva, kas ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus, no kurām daļa gan tiek eksportēta tālāk.
Tā kā situācija eksporta tirgos drīzāk pasliktinās, arī darba dienu skaita efekts vairs nepalīdzēs, 4.ceturkšņa IKP pieaugums, visticamāk, būs lēnāks nekā 3. ceturksnī. Lielākās cerības šobrīd ir saistītas ar ne-tranzīta pakalpojumu eksportu, kā arī patērētājiem, augstā līmenī turoties algu pieaugumam un aizņemto darbavietu skaitam 1.pusgadā augot visstraujāk kopš 2013. gada.»
Agnese Buceniece, Swedbank Galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja:
«Trešajā ceturksnī izaugsmes galvenie vilcēji, visticamāk, bija mājsaimniecību patēriņš un, iespējams, arī eksports. Mājsaimniecību patēriņa pieaugumu uztur augošā pirktspēja, vidējai algai un vidējai pensijai augot straujāk par inflāciju, kā arī aizvien optimistiskais iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz ģimenes finanšu situācijas izmaiņām un ekonomikas attīstību nākamā gada laikā. Eksportam pēc krituma iepriekšējā ceturksnī palīdzēja atgūties kāpums graudaugu eksportā, kas arī šā gada nogalē solās būt spēcīgāks nekā pērn, ņemot vērā ražas apjomu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Tomēr kopumā eksportētājiem, it īpaši tiem, kas eksportē koku un tā izstrādājumus, šogad klājas grūtāk nekā pērn.
Šogad pirmajos trīs ceturkšņos vidēji, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, ekonomikas izaugsme ir bijusi ap 2.5%, kas ir gandrīz uz pusi lēnāk nekā pērn. Galvenie iemesli vājākai izaugsmei šogad ir būtiski vārgāks investīciju un eksporta kāpums. Investīcijās vērojam lēnāku pieaugumu gan tādēļ, ka šogad vairs nepalielinās ienākošās Eiropas Savienības investīciju plūsmas, gan tādēļ, ka arī privātās investīcijas aug lēnāk lielākas nenoteiktības un piesardzības dēļ. Savukārt eksporta snieguma pasliktināšanās saistāma gan ar kritumu koka un tā izstrādājumu eksportā pēc izcila gada pērn, gan arī ar izaugsmes un tātad arī pieprasījuma bremzēšanos tirdzniecības partneru ekonomikās. Šogad Latvijas ekonomika ir augusi lēnāk, nekā gaidīts, tāpēc savu 2.8% izaugsmes prognozi šim gadam pārskatīsim uz leju. Gaidāms, ka ekonomikas izaugsme turpinās pakāpeniski palēnināties arī nākamajā gadā, bet tā, visticamāk, nenoslīdēs zemāk par 2%.»
Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists:
«Pēdējo 7 gadu laikā Latvijas ekonomika ir augusi par vidēji 2,8% gadā un tas liek domāt, ka pašreizējais Latvijas ekonomikas pieauguma temps ir tuvu mūsu potenciālajam līmenim.
Izaugsmes tempa paātrinājums trešajā ceturksnī lielā mērā ir saistīts ar pēdējos 3 gados labāko ražu lauksaimniecībā, kā arī uzlabojumiem enerģētikā. Ilgstošā sausuma dēļ gada sākumā nozarē bija vērojams ievērojams kritums, taču septembrī elektroenerģijas ražošana Latvijā augusi par 44,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdz ar to rūpniecībā apjomi auguši par 4,3%. Papildus tam trešajā ceturksnī pakalpojumu nozaru izlaide ir augusi par 3%, taču pakalpojumos šobrīd ir vērojami ļoti spilgti kontrasti starp, piemēram, IT un biznesa pakalpojumiem, kur redzam ļoti lielus divciparu eksporta apjoma kāpumus, un tranzītu, kur šis gads varētu būt sliktākais pēdējās divās desmitgadēs. Savukārt, negatīvs pārsteigums šoreiz ir vājais mazumtirdzniecības sniegums, kur apjomi auguši tikai par 2,1%, lai gan darba algas šogad aug par gandrīz 8%, par ko liecina arī strauji augošie mājsaimniecību noguldījumi komercbankās. Šeit, visticamāk, mēs jau redzam Igaunijas akcīzes nodokļu izmaiņu efektu, kas arī izskaidrotu negatīvo produktu nodokļu dinamiku.
Kopumā raugoties, otrā ceturkšņa IKP dati ir neliels pozitīvs pārsteigums.
Tomēr ārējā vide labāka nekļūst, ekonomikas izaugsmes prognozes pasaulē un it īpaši eirozonā tiek koriģētas uz leju, signālu par recesijas tuvošanos ASV un Eiropā kļūst vairāk, savukārt Latvijā oktobrī ekonomikas noskaņojums noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2015. gada decembra. Salīdzinoši straujš ekonomiskā noskaņojuma pasliktinājums pēdējos mēnešos vērojams arī Igaunijā un Višegredas valstīs, kas liek domāt, ka Vācijas, Lielbritānijas un Zviedrijas rūpniecības problēmas sāk ietekmēt arī mūsu reģionu.
Lai ar pašreizējo budžeta izpildi mēs šogad nepārsniegtu plānoto valsts budžeta deficītu, gada beigās budžetā, visticamāk, nevarēs atļauties tik lielus tēriņus kā ierasts. Līdz ar to gada pēdējais ceturksnis šobrīd neizskatās cerīgi, būvniecības nozare, visticamāk, būs mīnusos pret iepriekšējo gadu un kopējā ekonomikas izaugsme varētu būt jūtami zem 2%. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika šogad varētu augt par aptuveni 2,3%. Šobrīd arī nākamajam gadam prognozēju 2,3% pieaugumu, taču nākamā gada norises Latvijas ekonomikā ļoti lielā mērā būs atkarīgas no ārējiem faktoriem.»