Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Rīgā, Brīvības ielā svinīgi atklāts jaunais “Primekss Betona izpētes centrs”. Centra eksperti turpinās sadarboties ar starptautiski vadošajām akadēmiskajām iestādēm, lai piedāvātu ilgnoturīgus, klimata nospiedumu mazinošus risinājumus būvobjektiem visā pasaulē.

“Primekss Betona izpētes centrs” (PBIC) ir Austrumeiropā lielākais betona zinātniskās izpētes centrs. Tā 400 m2 platībā izvietotas modernas betona svaigo un sacietējušo īpašību testēšanas laboratorijas, kā arī betona izejvielu fizikāli-ķīmisko īpašību testēšanas laboratorija betona piedevu izstrādei un kvalitātes kontrolei. Centra augsti kvalificētais personāls projektē jaunākajām robotizācijas iekārtām piemērotu un videi draudzīgu betona tehnoloģiju.

“Betona nozare atbildīga par 8% cilvēku darbības rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu. Ar Primekss izstrādāto kompozītbetona tehnoloģiju panākam izmešu samazinājumu līdz pat 70%,” centra apmeklētājus informēja Primekss ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā, Cukura ielā, jau pavisam drīz darbu sāks jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ražotne ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Par 12 miljonus vērtajām investīcijām pēdējā gada laikā un to, kas tapis, kā arī – kāpēc, Dienas Bizness iztaujāja uzņēmuma Dzelzsbetons MB vadītājus: valdes priekšsēdētāju Ojāru Jakstu un valdes locekli Artūru Lukašenoku.

Uzņēmums Dzelzsbetons MB strādā un eksportē. Kas šobrīd top no jauna? Ko, braucot pa Cukura ielu Liepājā, Karostas virzienā, labajā pusē var ievērot?

A.L.: Esošā ražotne un betona maisīšanas torņi ir ielas sākumā, bet tālāk seko nupat piebūvētās ēkas: jaunā produkcijas noliktava, ražotnes telpu papildinājums un jaunais betona mezgls, četri pelēki torņi, kas ļaus mums ražot īpaši izturīgu betonu daudz vieglāku un plānāku konstrukciju veidošanai. Jau oktobra beigās ēkas un būves tiks nodotas ekspluatācijā, bet līdz gada beigām taps gatavā produkcija jaunajās telpās.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) industriālais doktorants Krists Ziemelis sadarbībā ar Baltijas reģionā lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju SIA «Sakret» izstrādā un testē 3D betona maisījumu, lai ieviestu to būvniecības tirgū Eiropā.

3D betona drukāšana strauji attīstās visā pasaulē, taču pagaidām nav standartizēta betona maisījuma, ko varētu izmantot nesošo konstrukciju būvniecībā. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā tiek pilnveidots betona maisījums, noteiktas un pārbaudītas tā īpašības, kas ir vitāli svarīgi, lai materiālu varētu standartizēt un izmantot būvniecībā. Maisījumu pēc RTU zinātnieku definētām prasībām izstrādā SIA «Sakret».

«Mūsu galvenais mērķis ir iegūt 3D drukājumu betona materiālu. Tā kā tehnoloģija būvniecības nozarē ir jauna, pētām tehnoloģijas un materiāla mijiedarbību, pilnveidojam pašu materiālu, kā arī radām optimālus apstākļus materiāla testēšanai. Mēs drukājam dažāda izmēra un formu izstrādājumus un testējam tos. Testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu materiāla ieviešanu tirgū – ir jāizpēta un jānosaka materiāla īpašības, jo tas atšķiras no tradicionāli lietotā betona. Vieni no būtiskākajiem testiem, kas jāveic, izstrādājot jaunu materiālu Latvijā, saistīti ar ilgmūžību. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laika apstākļus, materiālam jābūt noturīgam pret negatīviem laika apstākļiem un ārējās vides iedarbību,» skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis.

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Baltijā pirmajā 3D betona drukas konkursā žūrija par uzvarētāju atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu komandas «4 AM» piedāvātu vides dizaina objekta ideju – ar koka dēlīšiem segtu multifunkcionālu 3D betona soliņu atpūtai Torņakalnā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā.

Žūrija izvēlējās trīs labākos darbus. Otro vietu iegūst RTU un LMA studentu komandas «onlyonly» iecere par lapeni – atpūtas paviljonu, kur atpūtu no citu acīm slēpj dažāda augstuma liektas formas betona sienas. Par trešo labāko atzīta RTU un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studentu komandas «FRA» ideja – atpūtas un rekreācijas vieta ar soliņu, velosipēdu novietni un nojumi, kuru caurvij 3D betona konstrukcijas.

Labāko vides objektu ideju iecerēts īstenot, izvērtējot iespējas to integrēt LU Rakstu mājas projektā.

LU Rakstu mājas projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.

Labāko darbu autori saņem arī naudas balvas 3000, 2000 un 1000 eiro vērtībā. Finālā piedalījās astoņas studentu un jauno profesionāļu komandas.

Ādažu pagasta Eimuros atklāta Primekss jaunā betona piedevu ražotne, kurā darbojas divas jaunas zīmola "PrīmX" ražošanas līnijas - inovatīvā ūdensnecaurlaidīgā un pašatjaunojošā betona tehnoloģijas, kā arī rukuma stabilizēšanas sistēma.

Ražotnes izveidē ir ieguldīti 1,5 miljoni eiro.

“Ražošanas procesa izveides ceļš ilga divus gadus. Taču tehnoloģijas, kas slēpjas aiz tā, izstrāde prasīja vairāk nekā astoņus gadus. Mēs sadarbojāmies ar zinātniekiem un partneriem no Dānijas, Francijas, Indijas, Vācijas un citām valstīm. Šī ražotne ir tikai sākums, un, ņemot vērā augsto pieprasījumu, mēs jau esam palielinājuši ražošanas apjomu, lai tuvākajos mēnešos pārceltos uz jaunu ražošanas telpu,” komentē Primekss īpašnieks un ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Primekss tehnoloģiju direktors un Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes (NTNU) asociētais profesors Dr. Rolands Cepurītis lepojoties ar uzņēmuma veikumu teic: "Gadu gaitā mēs esam attīstījušies kā komanda, un ar lepnumu varam prezentēt mūsu darba rezultātu — kopā mēs esam radījuši tehnoloģisku risinājumu, kas pārspēj nozares standartus un paver jaunas iespējas būvniecībā.”

Ādažu pagastā "Eimuros" SIA "Primekss" 11.oktobrī atklās jauno betona piedevu ražotni un divas jaunas zīmola “PRIMX” betona piedevu ražošanas līnijas: inovatīvo ūdensnecaurlaidīgo un pašatjaunojošo betona tehnoloģiju, kā arī rukuma stabilizēšanas sistēmu.

Plānots, ka šis solis ne tikai stiprinās uzņēmuma pozīcijas globālajā tirgū, bet arī ievērojami veicinās būvniecības nozares attīstību, nodrošinot tehnoloģiski modernus risinājumus, kas palielinās ēku ilgtspējību un pagarinās to dzīves ciklu.

Ūdensnecaurlaidīgais betons ir augstas kvalitātes materiāls, kas piedāvā ilgtspējīgu aizsardzību pret mitrumu un ūdens iekļūšanu, nodrošinot izcilu hermētiskumu un paaugstinātu izturību. Šis risinājums ir ideāli piemērots rūpniecisko ēku, kā arī infrastruktūras objektu būvniecībai, kur īpaša nozīme ir ūdensnecaurlaidībai. Rukuma stabilizējošs sistēma ir divkomponentu betona maisījums, kas īpaši izstrādāts, lai samazinātu autogēno un žūšanas rezultātā rukumu betona maisījumos. Šis maisījums uzlabo rūpniecisko betona grīdu veiktspēju, efektīvi samazinot plaisāšanu un rozīšanos.

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB šogad veicis vērienīgus ieguldījumus Ādažu ražotnes modernizācijā, kas ir jau piektā pilnībā atjaunotā transportbetona ražotne pēdējo gadu laikā. Vienlaikus uzņēmums atjaunojis arī specializēto autoparku, stiprinot konkurētspēju un nodrošinot ātrāku betona piegādi klientiem visā Latvijā.

Lai palielinātu ražošanas jaudu un uzlabotu produktu kvalitāti, Ādažu ražotnē veikta pilnīga betona mezgla rekonstrukcija, modernizēta vadības sistēma un labiekārtota teritorija. Rūpējoties par darbinieku labsajūtu, izveidota arī jauna atpūtas telpa.

“Ādažu ražotnes modernizācija veikta ar mērķi maksimāli digitalizēt procesus, kas ļauj ne tikai samazināt darba apjomu mūsu darbiniekiem, bet arī precīzāk sekot līdzi un kontrolēt betona ražošanu, līdz ar to sasniedzot augstākos kvalitātes standartus,” stāsta Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra. “Turklāt droša un labi organizēta darba vide būtiski palielina ražošanas jaudu, kas ir īpaši svarīgi, apkalpojot lielus objektus,” papildina J. Mētra.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA Sakret izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Īstenojot savu attīstības stratēģiju Ziemeļeiropā, "Schwenk" grupas uzņēmums "Schwenk Eesti" ir iegādājies 100% Igaunijas betona ražotāja "Betoonimeister" akciju, informē "Schwenk" grupas pārstāvji.

2004.gadā dibinātajā uzņēmumā "Betoonimeister" nodarbināti aptuveni 100 cilvēku, un tam ir sešas betona ražotnes - divas Tallinā, pa vienai Tartu, Tapā, Jehvi un Pērnavā. "Betoonimeister" ir "Schwenk" grupas daļa jau kopš 2023.gada februāra, kad "Schwenk Eesti" iegādājās 65,7% akciju.

Arī turpmāk "Betoonimeister" turpinās savu darbību kā līdz šim, saglabājot arī uzņēmuma nosaukumu un vadības struktūru.

"Schwenk" Ziemeļeiropas vadītājs Reinholds Šneiders skaidro, ka vertikālā integrācija ir daļa no "Schwenk" biznesa stratēģijas visos tirgos, un "Betoonimeister" pilnībā iekļaujas "Schwenk" saimē. "Schwenk" turpinās piegādāt cementu klientiem Igaunijā no "Schwenk Latvija" rūpnīcas Brocēnos.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeo-polimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga gar grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus.”: stāsta Mihkel Vaidlo, URETEK Baltic Pārdošanas un projektu vadītājs.

Rīgas attīstības vīzija paredz, ka 2030. gadā Latvijas galvaspilsēta būs “starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole.”

Attīstības stratēģijas autori paredz, ka Rīgai piemitīs Ziemeļeiropas lielpilsētām raksturīga dzīves kvalitāte, inovatīva ekonomika, vieda un resursus taupoša saimniekošana un moderna pārvalde ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību. Lai iedzīvinātu šo visnotaļ pievilcīgo un atbalstāmo redzējumu, ir jānovērš kāds būtisks šķērslis – straujais iedzīvotāju skaita kritums. Ir jāizmaina apstākļi, kas cilvēkiem pēdējās desmitgadēs liek pamest Rīgu.

Pēdējo 23 gadu laikā Rīgas centru ir atstājuši aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju – ja šī gadsimta sākumā centrā dzīvoja nedaudz virs 50 tūkstošiem cilvēku, 2023. gada beigās – nepilns 31 tūkstotis. Ievērojama daļa no viņiem ir devušies uz kādu no Pierīgas rajoniem, lai dzīvotu privātmājā. Tendence atspoguļo norises Rīgā kopumā, taču centra “iztukšošanās” ir notikusi daudz straujāk. Ja Rīga kopumā divās desmitgadēs zaudējusi ap 20% iedzīvotāju (no 762 tūkstošiem 2000. gadā līdz 614 tūkstošiem 2023. gadā), centrā šis samazinājums bijis aptuveni 40% liels. Visai iespaidīgs apjoms! Par laimi, - lejupejošā līkne pēdējos gados ir apstājusies, tāpēc, nu, būtu īstais brīdis domāt par cilvēku piesaisti Rīgas centram.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” apbalvošanas ceremonijā nosauktas izcilākās pērn pabeigtās būves astoņās nominācijās.

Balva Gada betona būve šogad tika pasniegta pirmo reizi, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Šo balvu piešķir Latvijas Betona savienība.

Šajā skates ciklā teju piecdesmit nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 70 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.

Visi skatei Gada labākā būve Latvijā 2023 pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau devīto gadu.

Pirmo reizi skatē pasniegta arī balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad saņēma Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.

Darbu Liepājā ir sākusi UPB jaunā dzelzsbetona konstrukciju ražotne, kuras izbūvē un tehnoloģijās kopumā ieguldīti 12 miljoni eiro.

Tā nodrošinās 50 jaunas darbavietas Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājiem.

Jaunā ražotne paplašina UPB grupas kompetences sarežģītu betona konstrukciju ražošanā un ļauj attīstīt “būvniecības ārpus būvlaukuma” metodi. Lai to panāktu, trešdaļu investīciju veido ieguldījumi tieši tehnoloģijās, piemēram, modernā un augsti funkcionālā betona mezglā, svaiga betona atlikumu pārstrādes un ūdens attīrīšanas sistēmās un citās iekārtās.

UPB Liepājā ražos vēl sarežģītākas dzelzsbetona konstrukcijas 

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā,...

Kopējā jauno ražošanas telpu platība ir 4900 m2, ko papildina 2900 m2 plaša gatavās produkcijas noliktava. Ražotne atrodas Cukura ielā 34, Liepājā, paplašinot tur jau esošo “Dzelzsbetons MB” ražošanas infrastruktūru par gandrīz 60 %. Labiekārtota arī jaunajai un esošajai ražotnei piegulošā teritorija 10 000 m2 platībā.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt iespējami augstvērtīgākus produktus un padarīt būvniecības procesu efektīvāku, vienlaikus maksimāli efektivizējot arī ražošanu. Jaunā ražotne būs spilgts piemērs, kā sakārtota ražošanas plūsma var uzlabot gan uzņēmuma produktivitāti, gan ikdienas darba apstākļus mūsu komandai,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

UPB fokuss ārvalstu tirgos ir tā saucamā “būvniecība ārpus būvlaukuma” jeb produkti ar augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiek izdarīta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu, tostarp tiek veikta arī logu montāža dzelzsbetona elementos u.c. Tādējādi klientam tiek piegādāts jau gandrīz gatavs sienas elements, kas attiecīgi samazina būvobjektā veicamo darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku.

Jaunā ražotne ir īpaši pielāgota dažādu betona fasādes un hibrīdelementu ražošanai, kuros tiek papildus iestrādāti, piemēram, ķieģeli, flīzes un citi dekoratīvi materiāli. Padomāts arī par inovatīvu produktu izstrādi, tostarp paredzot iespēju ražot īpaši augstas veiktspējas betonu.

Liels uzsvars likts uz ilgtspējīgiem risinājumiem, lai panāktu pēc iespējas racionālāku resursu izmantošanu. Piemēram, svaiga betona atlikumu pārstrādes iekārtās, ūdens attīrīšanas un recirkulācijas sistēmās investēti 500 000 eiro.

Liela uzmanība veltīta arī katra darbinieka darba apstākļiem un darba drošībai. Gaisa kvalitātes nodrošināšanai izbūvēta integrētā nosūces un attīrītā gaisa recirkulācijas sistēma, pieejamas arī plašas ģērbtuves un administrācijas telpas.

“Līdz ar ražošanas paplašināšanu, aug arī mūsu kolektīvs. Šobrīd gaidām komandā aptuveni 50 darbiniekus gan ražošanā, gan administrācijā. Tāpēc arī daudz investējām tieši ergonomikas risinājumos, lai padarītu šo darbavietu maksimāli ērtu mūsu potenciālajiem darbiniekiem,” atklāj D. Bērziņš.

“Dzelzsbetons MB” jaunās ražotnes projektu izstrādājis projektēšanas birojs “UPB Projekti”, savukārt būvniecību veica “UPB Nams”.

D.Bērziņš stāsta, ka būvniecības procesā iesaistījās arī citi UPB grupas uzņēmumi: “UPB ir vairāki specializācijas virzieni, kas ļauj mums maksimāli integrēti un efektīvi paveikt tik apjomīgus projektus. Piemēram, paši nodrošinājām dzelzsbetona un metāla konstrukcijas, transportbetonu, ārējo inženiertīklu izbūvi, izbūvējām siltummezglu un katlumāju, savukārt mūsu mašīnbūves uzņēmums piegādāja tehnoloģijas – paceļamos galdus.”

Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

UPB grupas uzņēmumā Transportbetons MB šogad investēti kopumā ap 450 000 eiro, kur lielākos ieguldījumus veido Valmieras ražotnes modernizācija, kā arī uzņēmuma specializētā autoparka atjaunošana.

Valmieras transportbetona ražotnē veikta pilnīga betona mezgla rekonstrukcija un vadības sistēmas modernizācija.

“Mūsu gadījumā rekonstrukciju var pielīdzināt praktiski jaunas ražotnes uzstādīšanai. To veicām ar mērķi ikdienas darbu padarīt efektīvāku un produktīvāku, kā arī uzlabot ražošanas procesu. Iegūsim plašākas iespējas strādāt ar, piemēram, krāsaino betonu, kas kļūst arvien pieprasītāks,” skaidro Transportbetons MB vadītājs Jānis Mētra.

Valmieras ražotnes modernizācija uzlabos arī darba apstākļus un darba drošību, tāpat nākotnē paredzēts arī labiekārtot tai pieguļošo teritoriju.

“Esam lielākais transportbetona tīkls Latvijā un labi jūtam tirgus tendences – ar katru gadu palielinās pieprasījums pēc speciālajiem betona veidiem, kas paredzēti, piemēram, tiltu būvniecībai vai agresīvām vidēm. Tāpat arī būvnieki arvien biežāk novērtē to, ka spējam piesaistīt vairākas ražotnes vienlaicīgi uz atbildīgiem lējumiem, kas samazina betona iestrādes laiku un sniedz papildu drošību precīzākās piegādēs. Tāpēc arī mērķtiecīgi ieguldām gan ražošanas tehnoloģiju, gan autoparka atjaunošanā, lai spētu stabili strādāt ar sarežģītiem un intensīviem projektiem,” papildina J. Mētra.

Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klientu skaits, kuriem ir kāds no vērtspapīriem ieguldījumu vai vērtspapīru kontā, ir pieaudzis par 205%, arī visā sabiedrībā interese par ieguldījumiem ir kļuvusi būtiski lielāka. Viens no jautājumiem, uzsākot ceļu investīciju jomā, bieži vien ir – kādu stratēģiju izvēlēties?

Katram šī stratēģija var būt sava, tāpat arī priekšstati, kas ir pareizi un kas ne tik ļoti. Balstoties uz savu ilggadējo, arī privāto investora pieredzi, varu piedāvāt redzējumu par finanšu līdzekļu izvietošanu, ko var saukt par stratēģiju “no visa pa mazumiņam”.

Sakārto savas finanses

Lai gan var skanēt garlaicīgi, taču pats pirmais solis, pirms ķerties pie ieguldīšanas finanšu tirgos, ir sakārtot savas finanses. Tas ir būtiski, lai lietainākos dzīves brīžos nebūtu jāņem nauda laukā no saviem ieguldījumiem, lai segtu ikdienas tēriņus vai tēriņus neparedzētiem izdevumiem (zobārstam, auto labošanai utt.) Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu redzējis starp dažādiem cilvēkiem, kas tikko sāk ieguldīt, - darīt to ar saviem vienīgajiem brīvajiem līdzekļiem.

Lai gan ieguldījumi nelielās summās pirmajā brīdī var šķist kā piliens jūrā, pat salīdzinoši nelielas summas atvēlēšana katru mēnesi ilgtermiņā var palīdzēt gūt labumu no saliktajiem procentiem un tirgus izaugsmes.

Salikto procentu efekts – astotais pasaules brīnums

Salikto procentu efekts galvenokārt ir atbildīgs par to, ka salīdzinoši nelieli ikmēneša maksājumi par investīcijām laika gaitā var pārvērsties stabilā kapitālā. To bieži dēvē par astoto pasaules brīnumu vai, kā teiktu viens no mūsu laika lielākajiem ģēnijiem Alberts Einšteins, par lielāko matemātisko atklājumu.

Salikto procentu efekts kļūst īpaši nozīmīgs pasīvu ieguldījumu gadījumā ilgākā laika posmā. Tā rezultātā jūs saņemat peļņu ne tikai no ieguldītās summas, bet arī no nopelnītajiem procentiem.

Piemēram, ja pirmajā mēnesī ieguldāt 50 eiro un saņemat peļņu no šīs summas, tad, ieguldot tādu pašu summu otrajā mēnesī, jūs saņemsiet peļņu nevis no 100 eiro, bet gan no summas, par kādu jūsu ieguldījums pirmajā mēnesī šajā laikā ir pieaudzis. Un tā ritenis griežas, un nauda faktiski darbosies 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeopolimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga starp grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība, un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus,» stāsta Dainis Dronka, URETEK Baltic projektu un pārdošanas vadītājs.

Ilglaicīgas stiepes slodzes radītas deformācijas dažādās būvkonstrukcijās var radīt nevēlamas sekas, piemēram, plaisas cementa un betona kompozītmateriālos, kas var novest pat līdz konstrukciju sabrukumam. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētā profesore Andīna Sprince izstrādājusi un patentējusi inovatīvu metodi deformāciju reģistrēšanai, izmantojot digitālo attēlu analizēšanas pieeju.

Pētnieki visā pasaulē veido arvien jaunus materiālus, līdz ar Eiropas zaļā kursa prasībām aktuāli kļūst «zaļie» betoni, piemēram, ģeopolimēra betoni, kuru izgatavošanā neizmanto cementu, bet gan būvniecības un ražošanas atkritumus. Lai tos aktīvi izmantotu būvniecībā, trūkst informācijas par ilglaicīgajām īpašībām – šļūdi un rukumu – , standartizētās metodes nav atbilstošas jaunizveidotajiem betona kompozītmateriāliem.

«Jaunajiem betona un cementa kompozītmateriāliem ir noteiktas dažādas īpašības, piemēram, stiprība, salizturība, nodiluma un korozijizturība utt., bet trūkst informācijas par to darbību ilgā laika periodā. Es pētu ilgstošās īpašības – šļūdes deformācijas spiedes, stiepes slogojumā. Vienkāršoti varētu teikt, ka šļūde ir laikā pieaugošas deformācijas nemainīgas slodzes apstākļos. Šīs deformācijas konstrukcijās var radīt pārmērīgu izlieci, izkļaušanos, padarīt tās nestabilas utt., kas savukārt var samazināt slodzes uzņemšanas spēju. Betons ir elastīgi plastisks materiāls, slodzes līmenim pārsniedzot 40% no graujošās slodzes, tajā rodas mikroplaisas. Īpaša uzmanība mikroplaisām jāpievērš stieptajās konstrukcijās, jo, pieaugot deformāciju lielumam, mikroplaisas turpina rasties, apvienoties, veidojot lielākas plaisas, kas var būt iemesls konstrukciju sabrukumam vai būtiskam nestspējas samazinājumam. Plaisu klātbūtne pakļauj konstrukcijas arī korozijas bojājumiem,» skaidro A. Sprince.

„Kāds klients teica tā: kad vēroju, kā kaķis ar ķepu aizsit bumbiņu uz istabas pretējo stūri ungaida, kamēr tā atripos atpakaļ, sapratu, ka kaut kas ir nogājis šķībi,” stāsta Uretek Balticvadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Šādā situācijā, kad pamati zem kājām sašķobījušies, palīdzīgu roku sniedz Uretek, kasnodarbojas ar māju pacelšanu. Daudzām būvēm, tiltiem, ceļiem un ēkām - gan vecām, ganjaunām - ir tieksme nosēsties.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt būvi no lielākiem bojājumiem, ir tāsstabilizēšana un sākotnējā stāvokļa atjaunošana. Šim nolūkam Uretek izmanto dabaidraudzīgus ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs.

Trauksmes signāli ir skaidri pamanāmi.

Kā redzams no raksta sākumā pieminētā gadījuma ar kaķi, pirmos trauksmes signālusiedzīvotāji parasti pamana paši. „Izplatīts grīdu nosēšanās iemesls ir apstāklis, ka celtniekinav pietiekami noblīvējuši grīdas pamatu materiālus vai apkures periodā ir sarucis materiālaapjoms,” skaidro Reiners-Latiševs.

“Kāds klients reiz novērojis, kā kaķis ar ķepu aizsit bumbiņu uz istabas pretējo stūri un gaidījis, kamēr tā atripos atpakaļ. Nebija ilgi jāanalizē, ka kaut kas ir savirzījies šķībi mājas konstrukcijā.” stāsta Uretek Baltic vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Tā kā daudzām būvēm, tiltiem, ceļiem un ēkām - gan vecām, gan jaunām - ir tieksme nosēsties, šādā situācijā, kad pamati zem kājām sašķobījušies, palīdzīgu roku sniedz SIA “Uretek Baltic”, kas nodarbojas ar visu iepriekšminēto objektu gan pacelšanu, gan nostiprināšanu.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt būvi no lielākiem bojājumiem, ir tās stabilizēšana un sākotnējā stāvokļa atjaunošana. Šim nolūkam SIA “Uretek Baltic” izmanto dabai draudzīgus ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs.

Trauksmes signāli ir skaidri pamanāmi

Tāpat kā minētajā gadījumā ar kaķi un bumbiņu, pirmos trauksmes signālus iedzīvotāji parasti pamana paši. „Izplatīts grīdu nosēšanās iemesls ir apstāklis, ka celtnieki nav pietiekami noblīvējuši grīdas pamatu materiālus vai apkures periodā ir sarucis materiāla apjoms,” skaidro Reiners-Latiševs.