2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2 % jeb diviem eiro. Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,3 % jeb 162,3 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,7 tūkst.
2017. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.
Patēriņa cenu kāpums par 2,9 % 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju – reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,7 %.
Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, privātajā un sabiedriskajā sektorā algas augušas līdzīgi – attiecīgi par 7,7 % un 7,8 %, bet vispārējās valdības sektorā straujāk – par 8,5 %.
2017. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 913 eiro, sabiedriskajā sektorā – 954 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 911 eiro.
2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa pieauga visās jomās, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, kur vērojams samazinājums par 4,3 %, un nekustamo īpašumu nozari (kritums par 0,5 %).
Visstraujāk darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c., – par 10,1 % (straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās nozarē, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu un zinātniskās pētniecības darba nozarēs), valsts pārvaldē un izglītībā – katrā 9,6 % pieaugums, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 8,8 %, apstrādes rūpniecībā – par 8,6 %, tirdzniecībā – par 8,2 % (straujāk - vairumtirdzniecībā), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 8,2 % un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā – par 8,0 % (straujāk – biroju administratīvo darbību un citu uzņēmumu palīgdarbību nozarē, kā arī apsardzes pakalpojumos).
Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot tirdzniecību, vidējās darba samaksas pieaugumu ietekmēja darba samaksa fonda straujais palielinājums. Savukārt tirdzniecības nozarē fonds pieauga, bet samazinājās pilnas darba slodzes darbinieku skaits.
2016. gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē vidējās darba samaksas samazinājumu radīja neregulāro piemaksu un prēmiju izmaksu kritums (regulārā darba samaksa pieauga par 4,4 %), bet nekustamo īpašumu nozarē straujāk pieauga pilnas slodzes darbinieku skaits, salīdzinot ar darba samaksas fonda kāpumu.
2017. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.
Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, straujāk pieauga Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos – attiecīgi par 9,6 %, 9,1 % un 8,4 %. Rīgā, kur šī gada 3. ceturksnī bija vislielākā vidējā darba samaksa (1041 eiro), gada pieaugums bija viszemākais - 7,1 %. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 646 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 747 eiro, Kurzemē – 785, Zemgalē – 791, bet Pierīgas reģionā – 866 eiro.
