Otrdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru un eiro saruka līdz zemākajam līmenim kopš maija, reaģējot uz ziņām, ka ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas līderi vienojušies par jaunām sankcijām Krievijai, raksta The Wall Street Journal.

Rubļa vērtība pret dolāru sasniedza 35,7 rubļus par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 6. maija. Visu laiku zemāko līmeni rublis sasniedza 3. martā – 36,85 rubļus par dolāru. Rublis atrodas zem spiediena arī pret eiro, un tā vērtība pieaugusi virs 48 rubļiem pirmo reizi kopš 13. maija. Šajā mēnesī rublis ir zaudējis aptuveni 6% no savas vērtības, un, visticamāk, šāda tendence turpināsies, paplašinot sankciju loku.

Renaissance Capital paredz, ka rublis līdz gada beigām turēsies ap 35,5 rubļu atzīmes. Tomēr, ja Sberbank un VTB Bank, kas ir divas galvenās Krievijas bankas, tieši ietekmēs ES sankcijas, sekas tirgum un valūtai visdrīzāk būs lielākas nekā citas, kas līdz šim piemērotas.

Pēdējo divu tirdzniecības dienu laikā Krievijas Centrālā banka ir iztērējusi vismaz 1,68 miljardus ASV dolāru, lai balstītu krītošo rubli, raksta Bloomberg.

Tādējādi Krievijas Banka ir pārtraukusi piecus mēnešus ilgo intervenču pauzi un veikusi lielāko intervenci kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā martā. Rublis pēdējo trīs mēnešu laikā ir piedzīvojis strauju kritumu, sasniedzot centrālās bankas noteikto robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū.

3.oktobrī centrālā banka ir iztērējusi 980 miljonus dolāru, lai balstītu rubli, liecina jaunākie dati bankas mājaslapā. Banka arī ziņo, ka tā ir paaugstinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,6 rubļiem, tādējādi signalizējot, ka tā ir iztērējusi vēl vismaz 700 miljonus dolāru šajā dienā. Patlaban rublis no šīs robežas ir mazāk nekā 0,1% attālumā.

Rublis atkal zem pārdošanas spiediena, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenām nonākot zemāk, zem pastiprināta pārdošanas spiediena atkal nonācis Krievijas rublis. Melnā zelta cena (Brent jēlnaftas) kopš oktobra beigām ir samazinājusies par 17,5%. Šajā pašā laikā ASV dolāra cena Krievijas rubļos ir palielinājusies par 8,2% – līdz 69,3 rubļu atzīmei. Savukārt gada laikā dolāra cena rubļos ir iespējusi pieaugt aptuveni par 30% (kopš 2014. gada sākuma tie būtu jau gandrīz 110%). Līdzīgi rublim gājis arī tā attiecībās ar eiro – kopš pagājušā mēneša sākuma eiro cena rubļos pieaugusi par 8,1% – līdz 75,85 rubļu atzīmei. Savukārt kopš 2014. gada sākuma kopējās valūtas vērtība Krievijas rubļos palielinājusies aptuveni par 70%.

Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma

Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.

Krievijas Centrālā banka nolēmusi padarīt rubli elastīgāku, paplašinot diapazonu, kurā tas brīvi tirgojas un samazinot ārvalstu valūtu apjomu, kuru tā tirgoja, raksta Bloomberg.

Banka nolēmusi paplašināt diapazonu, kurā rublis tirgojas pret dolāra un eiro grozu līdz 9 rubļiem, līdzšinējo 7 rubļu vietā, liecina bankas paziņojums. Tāpat atceltas intervences, kamēr rublis tiks tirgots šajā diapazonā. Banka, rublim sasniedzot noteiktu līmeni, pirka vai pārdeva 200 miljonu ASV dolāru dienā.

Šīs izmaiņas veiktas, lai līdz gada beigām palīdzētu nonākt pie brīvi peldoša rubļa no pašreizējiem ierobežojumiem, kas nepieciešams, lai sasniegtu inflācijas mērķi.

Banka paziņojumā uzsvērusi, ka lēmumam nebūs ietekmes uz pašreizējām rubļa svārstībām, jo valūta tirgojas neitrālā zonā.

#Tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs speciālisti.

Otrdien tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) speciālisti, aģentūru LETA informēja ēkas īpašnieces - SIA «Marno J» - mārketinga speciāliste Zane Meldrāja.

Plašākus komentārus par centra slēgšanas iemesliem Meldrāja nesniedza, bet atzina, ka objektu šodien apsekos BVKB speciālisti, kuriem sniegta informācijas par tehniskajām problēmām, kas radušās objektā.

«Pašlaik neko precīzāk komentēt nevaram,» pauda «Marno J» pārstāve.

Savukārt Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis (V) aģentūru LETA informēja, ka viņš ir vērsies BVKB ar lūgumu sniegt informāciju par tehniskajām problēmām tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža».

Rubļa vērtība pirmdien pakāpās jau otro dienu pēc kārtas, jo aizvien mazāk tirgus dalībnieku prognozēja, ka tā saruks Ukrainas konflikta dēļ, raksta Bloomberg.

Valūtas kurss pret dolāru pakāpās par 0,3% līdz 36,0135 rubļiem, bet pret eiro tas palielinājās par 0,4% līdz 48,245 rubļiem par eiro. Par tikpat rubļa vērtība pieauga arī pret centrālās bankas noteikto dolāru/eiro grozu – sasniedzot 41,5199 rubļus. Robeža, no kuras centrālā banka sāk iejaukties tirgū, lai palēninātu valūtas vērtības kritumu, iegādājoties rubļus 200 miljonu dolāru vērtībā dienā, ir 42,45 rubļi pret groza vērtību.

Tāpat pirmdien saruka 10 gadu valdības obligāciju ienesīgums – par 11 bāzes punktiem līdz 9,79%. Pagājušajā nedēļā ienesīgums sasniedza augstāko līmeni kopš 2009. gada oktobra.

Rublis pagājušajā mēnesī uzrādīja vissliktāko rezultātu starp 24 jaunattīstības valstu valūtām, par kurām informāciju apkopo Bloomberg. Pret dolāru rublis pavājinājās par 5%.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Ekonomikas kritums Krievijā turpinās, un vārga izaugsme gaidāma tikai 2016. gada pavasarī, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā prognozē eksperti.

Pēc pārsteidzoši saudzīga IKP krituma par 2,2% gada griezumā (ceturkšņa kritums par 1,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, otrā ceturkšņa operatīvie dati rāda kritumu jau par 4,6% (pēc ekspertu aplēsēm ceturkšņa kritums bijis ap 2.5%; detalizēti dati vēl nav publicēti).

Tas pārliecinoši kliedē diezgan populāru viedokli, ka Krievija šo krīzi pārdzīvos viegli, teikts apskatā. Krievijas ekonomikas ministrija joprojām uzskata, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras un ka trešajā ceturksnī IKP dinamika (pret iepriekšējo ceturksni) atgriezīsies plusos. Tas ir nepamatoti optimistisks viedoklis, un, lai arī ekonomikas krituma temps ceturkšņu griezumā kļūs lēnāks, mēs joprojām saglabājam šī gada janvārī un aprīlī Swedbank ekonomikas apskatā pausto viedokli, ka šogad Krievijas ekonomikā recesija turpinās padziļināties un ļoti vārga izaugsme ceturkšņu (bet ne gada) griezumā varētu atjaunoties tikai 2016.gada pavasarī.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru turpina samazināties, pirmo reizi vēsturē pārkāpjot 38 rubļu atzīmi, raksta The Wall Street Journal.

Rubļa vērtību uz leju spiež bažas par jauno sankciju ietekmi. Rublis zem spēcīga pārdošanas spiediena nonāca jau martā, kad Maskava izrādīja gatavību aneksēt Krimu. Tāpat rubļa vērtība samazinājās pēc tam, kad Ukrainā tika notriekta Malaysia Airlines lidmašīna.

Rubļa vērtība pirmdienas rītā sasniedza 38,038 rubļus par dolāru, pēc tam gan tā nedaudz atguvās līdz 37,98 rubļiem. Kopumā šajā gadā pret dolāru rublis ir sarucis par 13,6%.

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka nemainīja bāzes procentu likmi, un tirgus to uzskatīja par signālu, ka banka neplāno ievērojami iegrožot savu monetāro politiku, tādējādi vēl vairāk palielinot spiedienu uz rubli. Centrālā banka agrāk pārdeva dolārus un eiro no rezervēm, lai turētu augstāku rubļa kursu, tomēr pēdējoreiz tā tirgū iejaucās maijā.

Lai gan pagājušā gada nogalē Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku kritumu, no kaimiņvalsts importējamā spirta cenu tas nav īpaši ietekmējis, atzina AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Izejvielas cenu ietekmēja divi faktori. Kad sākās rubļa vērtības lejupslīde, spirta cenas Krievijā sāka kāpt, vienlaikus, rubļus konvertējot eiro, spirta eksports izvērtās aizvien izdevīgāks. Savukārt šogad rublis ir stabilizējies, cena kļuvusi nedaudz lielāka, tomēr kopumā noticis izlīdzinājums un lielas atšķirības cenā nejūtam,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas balzams iepērk vidēji 1,3 miljonus litru spirta mēnesī un izejviela vienādos daudzumos tiek pirkta Krievijā un Eiropas Savienībā, tomēr Krievijas spirts esot nedaudz dārgāks lielāko muitas nodevu dēļ.

«Tomēr šo proporciju nemainīsim, jo Krievijas spirtam ir izcili laba kvalitāte. To izmantojam atsevišķu premiālās klases dzērienu ražošanā, piemēram, Stolichnaya, Amber gold, Moskovskaya un citos,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Viena no lielākajām veļas ražotājām Latvijā a/s Lauma Lingerie pērn labi nopelnījusi un par ceturtdaļu audzējusi noietu

Tekstilnozares sestā lielākā uzņēmuma neto apgrozījums 2013. gadā bijis 7,2 milj. Ls (10,24 milj. eiro), kas ir par 25,6% vairāk nekā 2012. gadā. Apgrozījuma pieaugums bijis visos galvenajos noieta tirgos un nesis gandrīz miljonu eiro peļņu, kas vairākas reizes pārsniedz 2012. gada rezultātu, kad uzņēmums nopelnīja 264,2 tūkst. eiro. Akciju sabiedrības mātes uzņēmumam pērnais gads bijis mazāk veiksmīgs.

Attīsta pārdošanu

2013. gadā Lauma Lingerie atvēra 11 jaunus franšīzes veikalus, tostarp divus no tiem Latvijā, divus Igaunijā, divus Saūda Arābijā, četrus Baltkrievijā un vienu Ukrainā. Pašlaik Lauma Lingerie pieder 50 mazumtirdzniecības veikali, kuru vidū ir 39 franšīzes, kas izvietotas astoņās pasaules valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Albānijā un Saūda Arābijā. Pērn akciju sabiedrība franšīzes veikalu atvēršanā, kā arī jaunu iekārtu iegādē ieguldīja 237 tūkst. eiro. A/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone pērnā gada pozitīvos finanšu datus saista ar veiksmīgu franšīzes attīstību un spēju piedāvāt dizaineru radītas kolekcijas. «Tās ne tikai atbilst pasaules modes tendencēm, bet arī nosaka veļas gaumi pārdošanas tirgos. Turklāt pēdējās sezonās mūsu produkcija ir tikusi atzīta par īpaši inovatīvu un sievietei draudzīgu,» apgalvo L.Matisone. Viņa lēš, ka apgrozījums veļas ražošanas nozarē ir audzis strauji ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs. DB rakstīja, ka tekstila nozares kopējais apgrozījums pērn bija 664,5 milj. eiro, tostarp 585,4 milj. eiro bija eksporta apjoms.

Pirmdien rubļa vērtība nogāzās līdz gandrīz rekordzemai atzīmei pēc Moody’s paziņojuma par Krievijas kredītreitinga samazinājumu, liecina Bloomberg dati.

Rubļa vērtība pret centrālās bankas dolāru/eiro grozu pavājinājās par 0,2% līdz 45,8804 rubļiem, kas ir mazāk nekā 1% no rekordzemās atzīmes, ko tas sasniedza 17. oktobrī – 46,3096 rubļus.

Rublis pret dolāru pavājinājās par 0,2% līdz 40,829 rubļiem.

16.oktobrī Krievijas Banka pārdevusi 2,12 miljardus ASV dolāru rubļa atbalstam.

Kopumā šajā gadā intervences ir samazinājušas Krievijas Bankas rezerves par gandrīz 60 miljardiem dolāru. Rublis ir zem spiediena, jo sankcijas ierobežo Krievijas uzņēmumu pieeju Rietumu parāda tirgiem un padziļina ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, savukārt naftas cena patlaban atrodas tuvu četru gadu zemākajam līmenim.

Starptautisko sankciju dēļ Krievijā ir ierobežots finanšu tirgus, un sociālajos tīklos parādījies valūtas melnais tirgus, kurā maiņas kurss sasniedzis 200 rubļus par vienu ASV dolāru.

Tīmekļa medijs "Meduza" vēstīja, ka vietnē "Telegram" ir desmitiem kanālu par tēmu "valūtas maiņa", "nopirkt dolārus", kuros pieejami piedāvājumi valūtas maiņas darījumiem. Lielākā daļa šo kanālu izveidota vai aktivizēta marta pirmajās divās nedēļās.

Viens veids šādām grupām ir sadalījums pēc pilsētām, kad noteiktā apkaimē dzīvojošie vienojas par valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu un sarunā tikšanos. Dolāra un eiro kurss tādos darījumos būtiski pārsniedz oficiālo kursu un sasniedz pat 200 rubļus.

Krievijas varasiestādes brīdina, ka tādi darījumi var tikt uzskatīti par nelikumīgām bankas operācijām, par ko draud līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien vainoja valsts iedzīvotājus Baltkrievijas rubļa devalvācijā, paziņojot, ka varas iestādes neplānoja pērnā gada beigās devalvēt nacionālo valūtu, bet iedzīvotāji izdarīja visu, lai tas notiktu.

«Mēs negrasījāmies devalvēt nacionālo valūtu. Un es toreiz teicu - ja jūs skraidīsiet pa valūtas maiņas punktiem, jūs mūs pamudināsiet uz to, ka mēs būsim spiesti palaist nacionālo valūtu brīvā peldējumā, lai neiztukšotu mūsu zelta valūtas rezerves,» Lukašenko sacīja preses konferencē Minskā.

«Tad kādas var būt pretenzijas man? Es zināju, ka jūs kā īsteni baltkrievi mani neklausīsiet. Jūs pagājušajā gadā nopirkāt 60 tūkstošus automobiļu. Šajā gadījumā jūs izvedāt no Krievijas visu, kas tur bija, no Maskavas un no Pīteras (Sanktpēterburgas),» sacīja prezidents.

Baltkrievijas rublis pērn zaudēja pusi savas vērtības. Decembrī tas tika devalvēts par 9% attiecībā pret ASV dolāru.

Pirmdien Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru sasniedza rekordzemu līmeni, turpinoties Ukrainas konfliktam, liecina Reuters dati.

Rubļa kurss pret dolāru pavājinājās par 0,9% līdz 37,44 rubļiem par dolāru, par 0,9% līdz 49,2 rubļiem par eiro un arī par 0,9% līdz 42,72 rubļiem pret dolāra/eiro grozu.

Saruka arī Krievijas uzņēmumu akciju cenas. RTS indekss saruka par 1,1%, bet Micex – par 0,2%.

VTB Capital analītiķi gan norāda, ka rublis izskatās pārmērīgi pārdots, un lielākā daļa no piektdienas krituma bija dēļ riska menedžmenta, ņemot vērā, ka Krievijai var tikt piemērotas papildu sankcijas. Ja tas nenotiks tuvākajā laikā vai būs maigākas nekā tiek lēsts, rublis varētu atgūt 1-2%.

Krievijas Centrālā banka mainījusi rubļa tirdzniecības diapazonu par 20 kapeikām, kas ir lielākais apjoms kopš marta, raksta Bloomberg.

Tāpat šomēnes ar četru intervenču palīdzību valūtas atbalstam iztērēti 1,85 miljardi dolāru. 7. oktobrī rubļa atbalstīšanai tika atvēlēti 442 miljoni dolāru. Iepriekš centrālā banka piecus mēnešus pēc kārtas ieturēja pauzi intervencēs, bet no gada sākuma līdz maijam iztērēja 40 miljardus dolāru rubļa atbalstam.

Centrālā banka paziņojusi, ka trešdien pārcēlusi rubļa tirdzniecības diapazona augšējo robežu par 20 kapeikām līdz 44,85 rubļiem pret eiro un dolāru grozu. Trešdien rublis pirmo reizi vēsturē tirdzniecības sesiju noslēdza pie 40 rubļu par dolāru atzīmes.

Augšējās diapazona robežas pārcelšana ir lielākā kopš marta sākuma, kad Krievija iebruka Krimā.

Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir

Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.

Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?

Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.

Aizvadītās nedēļas sākumā finanšu tirgos joprojām valdīja riskam pozitīvas tendences – akciju tirgi turpināja kāpumu, procentu likmes bija stabilas, nafta joprojām tirgojās ļoti šaurā koridorā starp 55 un 56 ASV dolāriem par barelu, norāda AS Norvik Banka Dīlinga nodaļas vadītājs Pēteris Strazdiņš.

.

Tā rezultātā arī ar pārējiem aktīvu tirgiem korelējošās valūtas kā Krievijas rublis, Turcijas Lira un līdzīgas nedēļu sāka pozitīvi, kāpjot pret USD un EUR. Nedēļas otrajā pusē situācija mainījās un tirgus kopš ceturtdienas ir pārņēmis neliels pesimisma vilnis, akciju tirgi koriģējas zemāk, procentu likmes krīt, un arī dolārs pret risk-sensitīvajām valūtām ievērojami atguvies. Kopējai situācijai nepalīdz arī runas par potenciālo procentu likmju celšanu ASV, vai Eirozonas politiskajiem riskiem, par kuriem tuvojoties vēlēšanām svarīgās Eiropas valstīs atkal satraucas tirgus dalībnieki.

Tā rezultātā, piemēram, Krievijas rublis kopš trešdienas maksimumiem ap 56.50 rubļu par vienu dolāru zaudējis ap 2.5% un tirgojas ap 58 RUB atzīmi par vienu dolāru. Rubļa kritumam palīdzējuši arī amatpersonu izteikumi par pārāk stipra rubļa kursa nevēlamību, šī tēma apspriesta arī ekonomikas ministra un prezidenta Putina tikšanās reizē. Tāpat, tradicionāli šādos apstākļos kāpusi Japānas jena – USDJPY piektdien atrodas pie 112.60 jenu par dolāru atzīmes, lai gan trešdien dolārs maksāja ap 115 jenas. Jāpiezīmē, ka valūtas tirgi pēdējās pāris nedēļas tirgojušies uz ļoti liela optimisma viļņa, tādēļ korekcija šķiet tikai loģiska, bet pagaidām nav pamata runāt par nopietnu tendenci pret riskantiem aktīviem.

Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru trešdien pirmo reizi vēsturē pārsniegusi 41 rubļa atzīmi.

Rubļa vērtība pret dolāru trešdien neilgi pēc tirdzniecības sākšanās Maskavas biržā nokritās līdz 41,013 rubļiem, kas ir jauns visu laiku zemākais līmenis.

Turpinoties tirdzniecībai, rublis pakāpās līdz 40,99 rubļiem par vienu dolāru.

Pagājušās nedēļas sākumā rubļa vērtība pret dolāru pirmo reizi pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 40 rubļu atzīmi, savukārt nedēļu vēlāk rublis sasniedzis jaunu nozīmīgu robežu.

Tikmēr rubļa vērtība pret eiro trešdienas rītā veidoja 51,847 rubļus.

Sagaidāms, ka nākotnē redzēsim vēl zemāku Krievijas rubļa cenu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas rublis pēc nosacītas stabilizēšanās šā gada janvāra pirmajā pusē jau atkal var nonākt zem pastiprināta pārdošanas spiediena. Ukrainas krīzei pagaidām galu neredzot un aktivizējoties vardarbīgiem uzbrukumiem šīs valsts pilsētai Mariopolei, Rietumvalstu līderi Krievijai piedraudējuši ar jaunām sankcijām. Ja tas tā patiešām būs, rubļa cena, visticamāk, nonāks zemāk. Tāpat joprojām nav nekādu pazīmju, ka drīzumā varētu būt novērojama straujāka naftas cenas palielināšanās (Krievijas rubļa cena un šīs valsts ekonomika kopumā parasti izteikti korelē ar naftas cenu). Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šo pirmdien atradās pie zemās 48 ASV dolāru par barelu atzīmes.

NVS tirgus krīze rosina a/s Kurzemes atslēga 1 plānot investīcijas ražošanas efektivitātē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metāla furnitūras rūpnīcas Kurzemes atslēga 1 (KA 1) akcionāri šogad dividendes no 2014. gada peļņas neplāno maksāt, bet atstāt peļņu nesadalītu, liecina biržai Nasdaq Riga iesniegtie akcionāru sapulces lēmumu projekti. «Mums jādomā, kā uzlabot darba ražību, efektivitāti,» iespējamo peļņas izlietojumu komentē a/s Kurzemes atslēga 1 valdes priekšsēdētājs Pēteris Frīdenbergs.

Lai gan pērn, pretēji 2013. gadam, Kurzemes atslēga 1 strādāja ar peļņu, apgrozījums ir bijis par 28,7 tūkst. (1,4%) mazāks. Par 0,3% samazinājies arī eksporta apjoms. Galvenie uzņēmuma eksporta tirgi ir Lietuva, Uzbekistāna un Beliza. Līdz ar Krievijas rubļa kursa straujo samazināšanos krities pieprasījums NVS, skaidro P. Frīdenbergs. Pērn uzņēmums pievērsies jauna veida produkcijas izgatavošanai – atslēgas metāla durvīm. «Tas bija Uzbekistānas pasūtījums, ar ko saistījām lielas cerības. Diemžēl rublis parāva līdzi arī uzbeku summu,» stāsta valdes priekšsēdētājs. Pagaidām nav skaidrs, vai piepildīsies cerības uz ilgtermiņa sadarbību ar uzbekiem, taču situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo rubļa kurss ir stabilizējies, lēš uzņēmējs. Tiesa, NVS tirgū tagad nākas konkurēt ar Krievijas ražotājiem, kas sākuši piedāvāt līdzīgu produkciju. Jau vairākus gadus uzņēmuma vadība pūlas mainīt tirgus sadali par labu eksportam, tomēr līdz šim tas nav izdevies, atzīst P. Frīdenbergs.

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).