Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir
Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.
Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?
Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.
Kādos segmentos finansējums varbūt varētu būt lielāks, bet tad ir jautājums par pašu kapitāla pietiekamību un saistīto risku. Bet es neteiktu, ka tā ir problēma, jo vienmēr jau kāds nekvalificēsies kredītam, un tas nav nekas īpašs. Bizness vienmēr sākas ar pašu kapitālu. Tad tu pierādi savus produktus un tehnoloģijas vai konceptus un kļūsti kreditējams – tāda ir finansējuma secība.
Ko domājat par Eiropas Komisijas (EK) t.s. Junkera investīciju plānu? Ar to viņš sola piegādāt naudu tiem, kas citādi pie tās netiek, bet kam tieši?
Tāds ir jautājums – kam? Nesen mums, vairākām bankām, tieši bija tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) viceprezidentu nodarbinātības, izaugsmes, investīciju un konkurences jomās Jirki Katainenu, kurš ir atbildīgs par Junkera plāna iedzīvināšanu.
Prieks dzirdēt, ka EK par savu plānu beidzot sāk runāties arī ar baņķieriem.
Jā, tā bija interesanta saruna, tomēr jautājums palika – kam tad tas ir domāts? Ja raugāmies uz makroekonomiskiem stimuliem, tad Latvijā tādi ir jau esošo finanšu atbalsta instrumentu ietvaros, un tie darbojas. Piemēram, Eiropas Investīciju banka. Vēl vairāku jaunu shēmu ieviešana prasīs tikai laiku, un Latvijai pietiktu, ja vairāk «degvielas» dotu jau esošajam motoram.
Jauns plāns prasīs laiku, tā pārvalde ir jārada no jauna, un iznākumā vispār nav skaidrs, vai šis finansējuma modelis Latvijas kompānijām būs derīgs. Salīdzinot ar pārējo Eiropu, mūsu mazie uzņēmumi ir ļoti mazi, un būtu jārada īpaši mehānismi, lai šiem uzņēmumiem nodrošinātu finansējumu – tam būtu jānāk uz vairāk nekā vienu kompāniju, un tam būtu vajadzīga kaut kāda starpniecības sistēma. Tā visa administrēšana un naudas tikšana cauri šai sistēmai būs sarežģītāka par jau esošo sistēmu.
Kompāniju komplektēšana kaut kādā instrumentā, lai tiktu pie finansējuma, jau ir vērtspapīru tirgus, un tas nudien ir sarežģītāk.
Un mums arī nešķiet, ka Latvijas ekonomikai pašlaik tāds makroekonomiskais stimuls būtu vajadzīgs. Arī nelabvēlīgajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas ekonomikai klājas itin labi.
Un vai to, kas nav labi, var atrisināt ar naudu?
Nē, es nedomāju, ka nauda šeit būtu problēma, un vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir. Tāpēc Junkera plāns nav tik daudz domāts Latvijai, cik citām Eiropas daļām, un labums varētu būt pastarpināts. Krievijas dēļ ES Latvijai kļūst vēl nozīmīgāks tirgus, un tā veicināšana ir Latvijas interesēs.
Kā vērtējat Latvijas ekonomikas riskus un kā ar tiem tiekam galā ‒ Krievijas, eirozonas u.c.?
Strādāju DNB Baltijas tirgū kopš 2011. gada, un, sākoties saspīlējumam ar Krieviju, uzreiz analizējām mūsu klientu un viņu eksporta atvērtību šim riskam. Jāsaka, ka esmu patīkami pārsteigts, cik labi Latvijas kompānijas tam pielāgojās. Mūsu prognozes bija sliktākas, un biznesi ir izrādījušies labāki jaunu tirgu un klientu atrašanā.
Krievijas sakarā pašlaik lielākais izaicinājums Latvijas uzņēmējiem ir nevis sankcijas, bet rubļa kurss. Salīdzinot ar naftas cenu, Krievijas rublis pašlaik ir apmēram savā normālajā vērtībā. Tāpēc kopumā es par Krievijas faktoru esmu mazāk satraucies nekā tad, kad abpusējās sankcijas sākās.
Tad biznesam lētais rublis ir jāpieņem par jauno normu?
Jā. Biznesam ir jāpiefiksē rubļa pašreizējā vērtība un jāsāk pie tās pierast. Bet es gribu atkal uzsvērt to, cik labi jūs esat tikuši galā ar Krievijas riskiem, un tā ir viena no priekšrocībām, lai biznesu veidotu Latvijā, jo jūs zināt, kā ar šiem riskiem tikt galā, un jūs to izdarāt ļoti ātri.
Tranzītam vienīgi nav, kur likties.
Jā, bet tranzīta mazināšanos no Krievijas mēs jau paredzējām šā kā tā, jo Krievija mērķtiecīgi rada pati savus eksporta un importa kanālus. Tāpēc tran-zīta apjomam pamazām vajadzētu kristies, un tam ilgtermiņā būtu ietekme arī uz plašāku ekonomiku.
Krievijas Ustjluga gan ir ļoti noslogota.
Jā, tā ir noslogota, bet viņi audzē savas jaudas, un darbi pie eksporta un importa kapacitātes notiek arī Murmanskas ostā.
Vai kopumā mēs neesam mazliet slazda situācijā – Krievijā nekārtība, Eiropa stagnē, un Tālie Austrumi ir tālu?
Ņemot vērā apstākļus, es teiktu, ka Latvijas sniegums ir itin labs, un biznesa vidē nav krīzes sajūtas. Ja raugāmies uz izaugsmes prognozēm, tad tā Latvijā lielā mērā nākamajos dažos gados aizvien ir sagaidāma no iekšzemes patēriņa. Ja situācija paliks apmēram šāda pati, es teiktu, ka tā ir itin pieņemama.
Visu interviju Nauda šeit nav problēma lasiet pirmdienas, 20. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!