Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Nākamo gadu laikā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegto finanšu instrumentu portfelis varētu sasniegt miljardu eiro, intervijā prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Ja skatāmies uz mūsu izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, tas ir pilnīgi reāli. Tas ir vairāku gadu jautājums, bet mēs to izdarīsim," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aizdevumu portfelis, visdrīzāk, saglabāsies esošajā apmērā, jo "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām. Institūcija strauju izaugsmi paredz izsniegto garantiju apmērā, kā arī ir sākusies ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu apguve.

"Sākām mēs ar 350-360 miljoniem eiro, un tagad mums ir vairāk nekā 600 miljonu eiro portfelis," atgādināja "Altum" vadītājs.

Viņš piebilda, ka liels pieaugums ir bijis mājokļu iegādes garantiju programmās. Papildus garantijām, kuras ir saistītas ar hipotekārajiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem, ir ieviesta garantiju programma jaunajiem speciālistiem.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum" ("Altum") sākotnēji plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" ir pilnvarojusi "Luminor Bank" kā obligāciju piedāvājuma programmas organizatoru un izplatītāju organizēt globālo investoru zvanu, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās. Atkarībā no tirgus apstākļiem ir plānots, ka pirmā obligāciju emisija "Altum" obligāciju emisijas programmas ietvaros būs 20 miljonu eiro apmērā ar septiņu gadu dzēšanas termiņu. Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Turpinot resursu piesaisti kapitāla tirgos, gatavojamies nākamajai obligāciju emisijas programmai 75 miljonu eiro apmērā. Jaunā programma sastāvēs no vairākiem obligāciju laidieniem un tāpat kā iepriekšējās četras emisijas, nodrošinās mūsu finansējuma avotu diversifikāciju, vienlaikus sekmējot Baltijas kapitāla tirgus attīstību," paziņojumā biržai norāda "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Pirms obligāciju emisijas prospekta iesniegšanas FKTK un paredzamās parādzīmju izlaišanas šoruden Nasdaq Riga Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum no kredītreitingu aģentūras Moody’s ir saņēmusi augsto BAA1 vērtējumu. Tas ir vien soli zemāk par Latvijas A3 reitingu, kas tika iegūts pirms diviem gadiem un kopš tā laika ir ar nemainīgi stabilu nākotnes novērtējumu.

«Mūsu rādītājs ir uzreiz zem mūsu valsts kredītreitinga rādītāja, un iegūt to augstāku, nekā ir tavai valstij, ir praktiski neiespējami. Tāpēc šis vērtējums ir maksimālais augstākais, kādu mēs varējām iegūt,» DB saka Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ar izlaistajām obligācijām piesaistīto finansējumu Altum ieguldīs energoefektivitātes projektiem domātos finanšu instrumentos sevišķi industriālajām, komerciālajām celtnēm un būvēm. Reizē tas ir solis Altum ilgtspējas virzienā, veidojot iestrādes, kā darboties pēc 2020. gada, kad ES fondu finansējums pašreizējā formā nebūs pieejams.

Fragments no DB sarunas ar Reini Bērziņu pirms Moody’s vērtējuma publiskošanas:

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku - 2023. un 2024.gadu, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā vēstules projektā.

Tāpat FM rosina veidot AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. FM arī aicina sniegt mērķētu palīdzību pieejamo sociālās palīdzības instrumentu ietvaros.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstulē FM un Latvijas Bankai aicināja izvērtēt situāciju finanšu tirgū saistībā ar strauji augošo EURIBOR procentu likmi, kā arī pēc iespējas ātrāk rast nepieciešamos risinājumus un iesniegt Saeimas komisijai priekšlikumus.

Kā norāda FM, papildus jau spēkā esošajam attaisnoto izdevumu apmēram - 600 eiro - varētu iekļaut veiktos hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"") pārveidē par banku būtu nopietni jāpierāda valsts intervences nepieciešamību, intervijā sacīja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.'

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt.

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK).

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka pērn atbilstoši situācijai ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas Altum jau administrētajās atbalsta programmās, piemēram, kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0% garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par aptuveni 50% visām uzņēmumu garantijām, kā arī ieviešot citus atvieglojumus, piemēram, lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem nosakot likmi 3,5%.

Fragments no intervijas

Pēdējos mēnešos tiek runāts par Altum pārveidi par valsts attīstības banku. Cik ilgā laikā to varētu paveikt, un vai bankas statusam ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik?

Subsīdiju "Balsts" mājokļa iegādei "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") saņēmušas jau 1000 daudzbērnu ģimenes, informē "Altum" pārstāvji.

Līdz 31.janvārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 8,3 miljoni eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 83 miljonus eiro.

Tūkstošā subsīdija mājokļa iegādei Jelgavā piešķirta ģimenei, kurā ir trīs bērni. Izvēlētā mājokļa vērtība ir 60 800 eiro, no tiem 8000 eiro sedza subsīdija "Balsts".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) informē, ka šī gada valsts budžetā Ekonomikas ministrija ir paredzējusi trīs miljonus eiro mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai.

Subsīdijas ir saņēmušas daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas. Visvairāk - 87% - ir ģimenes ar trīs bērniem, savukārt 13% ir ģimenes ar četriem un vairāk bērniem (no tiem 11% ar četriem bērniem). No kopējā subsīdiju skaita 68% subsīdiju piešķirtas Rīgā un Pierīgas reģionā, Zemgalē - 10%, Vidzemē - 9%, Kurzemē - 9%, bet Latgalē - 4%.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody’s Investors Service» (Moody's) pozitīvi vērtē mājokļu tirgu un hipotekāro kreditēšanu Baltijas valstīs.

Jaunākajā ziņojumā aģentūra secinājusi, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas apstākļi veicina aizņēmēju iespējas veikt hipotekāro kredītu maksājumus, kam ir pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu nodrošinājumu kvalitāti. Baltijas valstīs ir samazinājies neatmaksāto kredītu līmenis, bankām nostiprinot savas parakstīšanas spējas un ierobežojot risku apetīti. "Moody's» viceprezidents un vecākais izpētes analītiķis Gregs Deiviss sacīja, ka finanšu krīzes laikā 2007.-2009.gadā mājokļu cenas Baltijas valstīs saruka uz pusi, bet tagad Igaunijā tās ir pilnībā atguvušās, bet Latvijā un Lietuvā tās ir gandrīz 20% zem augstākā līmeņa.

Tāpat aģentūra norāda, ka pašlaik Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neatmaksātu segto obligāciju, kas lielā mērā saistāms ar to, ka Ziemeļvalstu bankas, kas dominē hipotekāro kredītu sektorā Baltijas valstīs, vēsturiski ir sniegušas lētu finansējumu atzariem Baltijā. Vienlaikus Baltijas valstīs pieaug vēlme ar segtajām obligācijām iegūt papildu finansējumu, piemēram, Igaunija šogad ir pieņēmusi likumu segto obligāciju tirgus izveidei. "Moody's» analītiķi secinājuši, ka hipotekāro kredītu noteikumi un parakstīšanas standarti tagad Baltijā atbilst citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Trīs Baltijas valstis ir ieviesušas makrouzraudzības politikas pasākumus, kas ierobežo hipotekāro kredītu tirgus riskus, kā arī noziegumi hipotekāro kredītu jomā un neatmaksāto kredītu līmenis ir salīdzinoši zems. Aģentūras ziņojumā teikts, ka vairāk nekā 90 dienas hipotekāro kredītu maksājumi Igaunijā kavēti 0,4% gadījumu, bet Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir ap 2%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai domātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, plāno paredzēt arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.

Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku.

Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no šīs nodevas nomaksas, paredzēti kredītņēmēju atbalsta programmas finansēšanai - līdzekļi tiks novirzīti, lai segtu nesamērīgo kredīta procentu maksājumu pieaugumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.