Pirms obligāciju emisijas prospekta iesniegšanas FKTK un paredzamās parādzīmju izlaišanas šoruden Nasdaq Riga Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum no kredītreitingu aģentūras Moody’s ir saņēmusi augsto BAA1 vērtējumu. Tas ir vien soli zemāk par Latvijas A3 reitingu, kas tika iegūts pirms diviem gadiem un kopš tā laika ir ar nemainīgi stabilu nākotnes novērtējumu.
«Mūsu rādītājs ir uzreiz zem mūsu valsts kredītreitinga rādītāja, un iegūt to augstāku, nekā ir tavai valstij, ir praktiski neiespējami. Tāpēc šis vērtējums ir maksimālais augstākais, kādu mēs varējām iegūt,» DB saka Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Ar izlaistajām obligācijām piesaistīto finansējumu Altum ieguldīs energoefektivitātes projektiem domātos finanšu instrumentos sevišķi industriālajām, komerciālajām celtnēm un būvēm. Reizē tas ir solis Altum ilgtspējas virzienā, veidojot iestrādes, kā darboties pēc 2020. gada, kad ES fondu finansējums pašreizējā formā nebūs pieejams.
Fragments no DB sarunas ar Reini Bērziņu pirms Moody’s vērtējuma publiskošanas:
To, šķiet, pati Moody’s savulaik komentēja, ka objektīvas ģeopolitikas un citu rādītāju dēļ arī valstij ir vērtējuma griesti.
Vērtējumā ir svarīgi, piemēram, mūsu finanšu rādītāji, tomēr svarīgs ir arī pašas valsts reitings, kurā mūsu darbība notiek, un es praktiski neredzu veidu, kā vērtējamā kompānija vai organizācija varētu «pārlēkt» savas valsts latiņu.
Tas ir gan liels prieks, gan atbildība, jo būs jācenšas katru gadu šo savu augsto latiņu arī noturēt. Tāpēc arī nākotnē mēs turpināsim sevi mērīt pēc Moody’s ļoti izvērstajiem kritērijiem, lai būtu savā darbībā pilnīgi caurspīdīgi pret finanšu tirgu.
Patlaban mums ir ļoti laba situācija, bet situācijas jau mēdz būt dažādas. Tam ir jāgatavojas, un, lai kas arī notiktu ekonomikā, mums ir jāspēj tirgū piedāvāt tik kvalitatīvi instrumenti un programmas, lai šo latiņu mēs noturētu jebkurā gadījumā.
Tā bija mana reakcija, uzzinot par plānoto emisiju – vai tiešām visi līdzšinējie projekti tik labi iet, ka ir nepieciešamība piesaistīt naudu arī tirgū? Jo ekonomikas izaugsme tomēr nav tāda, ka to varētu raksturot kā izrāvienu. Bet šīs sarunas gaitā ir redzams, ka tās ir saistītas lietas – lai ekonomikā ietu, kā ietu, ir nepieciešamība pēc drosmīgiem risinājumiem arī biznesa finansējumā, lai tāds izrāviens eventuāli vispār būtu iespējams.
Situācija pašlaik ir laba. Altum pašu kapitāls ir virs 200 miljoniem eiro pret aktīviem, kas ir apmēram 460 miljoni eiro. ES fondu nauda nākamajos gados mums būs pieejama lielā apmērā, un atsevišķās programmās mēs varam ņemt aizņēmumus arī no valsts kases, tomēr mums kā menedžmentam ir svarīgi, ka Altum ir arī ilgtspējīga kompānija.
Diemžēl krīzes notiek un notiks, un ir jārēķinās, ka dzīve vienubrīd kļūs apgrūtināta. Tādā situācijā grūtības būs ne vien uzņēmumiem, bet arī iestādēm, kas viņus atbalsta. Lai tam gatavotos, mums pirmām kārtām ir jāspēj izvērtēt, kāda ir mūsu atbalstīto projektu kvalitāte. Otrām kārtām, ja nu mums pieejamais finansējums kaut kādu iemeslu pēkšņi kļūst mazāks, mums ir jābūt spējīgiem to piesaistīt pašiem un savu darbu – atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību riskantās, apgrūtinātās, bet perspektīvās jomās – turpināt tikpat sekmīgi. Tāpēc ir nepieciešams šis mājasdarbs – iziešana ar savām obligācijām finanšu tirgū.
Ja reiz mēs esam kapitālsabiedrība, kaut arī valsts kapitālsabiedrība, tad mēs esam uzņēmums, un uzņēmumam ir jāspēj pašam sevi finansēt. Tāpēc mēs savas obligācijas izdosim bez valsts «aizmugures». Mums nevajadzēs, ka tās kāds mums garantē. Nē, mēs to izpildīsim paši. Mēs rēķināmies, ka kupona likme šā iemesla dēļ būs nedaudz augstāka, tomēr mēs gribam pārliecināties paši un parādīt citiem, ka Altum spēj izveidot programmu, kas pati sev nodrošina finansējumu un spēj sevi atpelnīt. Tas ir pilotprojekts Altum turpmākajai virzībai, un es pieļauju, ka arī citas valsts kapitālsabiedrības var izmantot līdzīgu modeli savu projektu finansēšanai.
Šī ir atbilde arī uz to sūkstīšanos, ka mums nav savas valsts bankas, bet tikai skandināvi, tādēļ vietējais bizness nevar justies absolūti drošs, kas notiks krīzes laikā. Šis Altum pilotprojekts ar obligāciju emisiju liek domāt, ka tomēr ir iespējama arī sava nacionālā attīstības finansējuma alternatīva.
Jā, mums nav valsts bankas, bet Altum darbojas pēc bankai ļoti līdzīgiem principiem, un mēs to darām tirgum maksimāli pietuvinātā modelī. Uzņēmējiem, kas pie mums nāk, ir jābūt gataviem, ka viņus pirms kreditēšanas šeit izjautās ļoti līdzīgi kā bankā. Atšķirība ir tajā, ka banka, ja gadījumā labam projektam ir mazs pašu finansējums vai ir maza vadītāju pieredze, vai vēl kaut kas, arī cerīgu projektu var atzīt par pārāk riskantu. Savukārt Altum ir jau lielāka varbūtība, ka finansēs arī šādu projektu.
Mēs šādas funkcijas jau veicam, un mums ir arī vērā ņemami klienti, kas par tādiem ir izauguši ar Altum projektiem. Sākumā tie bija starta aizņēmumi, pēc tam – jau izaugsmes aizņēmumi, garantijas un tādi specifiskāki aizņēmumi kā mezanīns. Parasti mūsu mērķis ir mazie un vidējie uzņēmumi, bet tādos produktos kā eksporta garantijas mūsu klienti ir arī Balticovo, Lauma un Cido. Savukārt riska kapitālā starp mūsu klientiem ir Pure Chocolate u.c.
Jauns mūsu produkts ir eksporta kredīta garantijas uz Eiropas valstīm, un tur mūsu klients ir, piemēram, arī Rūķīšu tēja. Tas ir ļoti simboliski, ka pirmais šim atbalstam pieteicās tieši šis uzņēmums, jo savu darbību viņi bija sākuši ar citiem Altum produktiem. Mūsu klienti nav tikai Latvijas grandi, bet arī mazi un savās jomās progresīvi uzņēmumi.
Vēl jāizceļ Madara Cosmetics – uzņēmums, kas dažādos etapos ir audzis ar Altum atbalstu. Tagad viņi ir izauguši par ļoti nobriedušu spēlētāju un jau paši iet uz sākotnējo publisko piedāvājumu biržā. Par mūsu finansējumu Madara Cosmetics uzcēla Mārupē jaunu fabriku, kas nozīmē jaunas darbavietas un inovatīvu produktu vietējo ražošanu. Tas ir piemērs, kā šādai atbalsta situācijai ir jādarbojas, un šādu piemēru mums netrūkst.
Mēs neesam banka, tomēr mēs pildām ļoti daudzas funkcijas, ko tādai institūcijai, kas rūpējas par valsts atbalstu uzņēmējiem, vajadzētu pildīt.
Interviju Piemērs valsts kapitāla sabiedrībām lasiet 12. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/3
Reinis Bērziņš
#2/3
Reinis Bērziņš
#3/3
Reinis Bērziņš
