Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka pērn atbilstoši situācijai ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas Altum jau administrētajās atbalsta programmās, piemēram, kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0% garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par aptuveni 50% visām uzņēmumu garantijām, kā arī ieviešot citus atvieglojumus, piemēram, lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem nosakot likmi 3,5%.
Fragments no intervijas
Pēdējos mēnešos tiek runāts par Altum pārveidi par valsts attīstības banku. Cik ilgā laikā to varētu paveikt, un vai bankas statusam ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik?
Eiropā ir dažāda pieredze - ir valstis, kurās ir analoga institūcija (bez bankas licences), kāds Latvijā ir Altum, ir valstis, kurās strādā valsts attīstības banka, — Polija, Čehija, Slovēnija, Ungārija, Francija. Teorētiski, izpildot visus mājasdarbus valsts attīstības bankas izveidei, licenci iespējams saņemt aptuveni 18 mēnešu laikā. Lēmums par to, vai šo ceļu iet, ir jāpieņem politiķiem. Jāņem vērā, ka Altum pārveidei par banku valdībai ir jāveic sarunas ar Eiropas Komisiju par darbības paplašināšanu, jāveic tirgus nepilnību analīze, jāpierāda izmaiņu nepieciešamība. Līdz šim Eiropas Komisija gan 2015. gadā, gan arī atkārtoti 2022. gadā Altum izsniedza mandātu septiņu gadu darbībai. Tāpat Altum iekšienē atbilstoši banku prasībām būtu jāpārveido daudzas sistēmas un politikas, kopumā vismaz 20. Savukārt, ja Latvijas valsts – īpašnieka – uzstādījums ir nekavējoties palielināt kreditēšanas pieejamību, konstatējot tirgus nepilnību, piemēram, reģionos, tad var attiecīgi rīkoties uzreiz.
Piemēram, pašlaik no hipotekāro aizdevumu kopējā apjoma Latvijā, kas ir aptuveni 5,5 miljardi, 42% jeb aptuveni 2,3 miljardi eiro ir izsniegti ar Altum garantiju. Dati rāda, ka ar Altum garantiju aptuveni 80% aizdevumu izsniegti tieši Rīgā un Pierīgā, taču, ja gribam palielināt mājokļu aizdevumu īpatsvaru reģionos, varam mainīt mājokļu garantiju nosacījumus un reģionos garantijas apmēru palielināt, piemēram, no 15% uz 35% vai no 20% uz 50%. Par šo ideju esam diskutējuši, un 2024. gadā varētu tikt ieviests kāds jauninājums šo hipotekāro aizdevumu garantiju segmentā. Tāpat varam risināt mazo kredītu nepieejamību tirgū ar speciālu programmu maziem uzņēmumiem ar aizdevumu summu līdz 25 000 eiro vai līdz 50 000 eiro un būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām.
Attīstības banka varētu vairāk iesaistīties tieši lielo un vidēji lielo uzņēmumu kreditēšanas segmentā, varētu veikt jau izsniegto kredītu refinansēšanu, vairāk cīnīties ar aizdevu procentu likmju apmēru, ko pašlaik nevar darīt un citādi konkurēt ar komercbankām, aktīvāk strādāt eksporta darījumu apdrošināšanā (pašlaik jāievēro Eiropas Komisijas noteiktie ierobežojumi).
Visu interviju lasiet žurnāla Dienas Bizness 30.janvāra numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
