Eiropas Savienība (ES), atbildot uz Irānas kodolprogrammas draudiem, ieviesusi embargo Irānas naftai, ziņo Reuters. Embargo gan spēkā stāsties pakāpeniski.

Tādējādi pasaules lielvaras mēģina finansiāli sagraut šo valsti, lai tā padotos Rietumu spiedienam un neturpinātu savu urāna bagātināšanas programmu.

Jāpiebilst, ka ASV prezidents Baraks Obama nesen kā parakstījis likumu, kas ietver jaunas sankcijas pret Irānu. To mērķis ir izolēt Irānas centrālo banku no globālās finanšu sistēmas. Jāpiebilst, ka caur Irānas centrālo banku notiek visi maksājumi par Irānas naftas un gāzes sektora darījumiem. Faktiski sankcijas skars Irānas naftas nozari, liekot citu valstu firmām izvēlēties starp sadarbību ar Irānas finanšu sektoru un centrālo banku vai arī ar ASV ekonomiku un finanšu sektoru. Proti, ASV varēs liegt pieeju savai finanšu sistēmai visām tām finanšu iestādēm, kas ar šo valsti sadarbojās «pārāk daudz» vai sadarbojas vispār. Lai neradītu pārāk lielu šoku naftas tirgum un tām citu valstu iestādēm, kas aktīvi sadarbojas ar Irānu, šis likums stāsies spēkā pamazām – sešu mēnešu laikā, ziņo Reuters. Tiesa gan, likums atļauj izņēmumus, ja tas ir ASV nacionālajās interesēs vai ja pārāk kropļos tirgu. Šāds jauns ASV likums varētu būt apgrūtinājums tādām valstīm, kas pērk Irānas naftu un kurām nav īpašu alternatīvu – Ķīnai, Indijai, Turcijai, Dienvidkorejai, Japānai. Nozīmīgi Irānas naftas pircēji ir arī Eiropā – Itālija (no Irānas tā saņem 13,3% no visas importētās naftas), Spānija (9,6%), Grieķija (34,7%) un Francija (4,4%). Šobrīd daudzām Eiropas valstīm, kuras pērk Irānas naftu, būs jāmeklē alternatīva.

Aug karadarbības iespējamība tuvajos Austrumos; tas liek celties naftas cenai

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pēdējo reizi savu pilnvaru laikā uzrunājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā. Visskarbākos retoriskos pliķus saņēmusi Izraēla, proti, šai valstij neesot vieta Tuvajos Austrumos. Iepriekš Ahmadinedžads Izraēlu ir salīdzinājis ar audzēju, no kura nepieciešams atbrīvoties. Tāpat Irānas prezidents norādīja, ka neuzskata par nopietniem Izraēlas draudus veikt uzbrukumus Irānas ar urāna bagātināšanu saistītajiem objektiem un noliedza, ka Irāna piegādājot ieročus Sīrijai. Tāpat Irānas līderi aicināja izbeigt ASV impērijas ēru (M. Ahmadinedžads norādīja, ka Rietumvalstu lielvaras kalpo velnam).

Norēķināties par Irānas naftu turpmāk varēs arī ar zeltu, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Mahmuds Bahmani. Viņš arī pastāstīja, ka Ķīna un Indija par Irānas naftu jau ir norēķinājušās ar precēm, vēsta Bloomberg.

Uz šādu soli Irānu pamudinājušas ASV un Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas, kas sarežģījušas iespēju norēķināties ar Irānas bankām dolāros.

Sankcijas stāsies spēkā 1. jūlijā, un to ietvaros ES kompānijām būs aizliegts iegādāties Irānas naftu. Pašlaik uz ES tiek eskportēti 20% Irānas naftas. Eiropas piemēram atteikušās sekot Ķīna, kas ir lielākais Irānas naftas pircējs, un Indija. Irāna pašlaik arī pieņem maksājumus citās valūtās.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

ASV, sākot ar pirmdienu, atjauno visas sankcijas Irānai, kas tika atceltas pēc 2015.gada kodolvienošanās.

Sankcijas, kas spēkā stājas pirmdien, attiecas uz Irānas kuģniecības, finanšu un enerģētikas sektoriem. Tā ir otrā daļa no sankcijām, ko ASV atjauno pret Teherānu, kopš ASV prezidents Donalds Tramps maijā paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no Irānas kodolvienošanās un ka Vašingtona atjauno pēc šīs vienošanās noslēgšanas apturētās sankcijas. Pirmā sankciju kārta stājās spēkā augustā.

Ar ierobežotiem izņēmumiem sankcijas būs vērstas pret valstīm, kuras nepārtrauks importēt Irānas naftu, un ārvalstu uzņēmumiem, kas slēdz darījumus ar «melnajā sarakstā» iekļautajiem Irānas subjektiem, tostarp Irānas centrālo banku, privātajām finanšu institūcijām, kā arī valsts ostu un kuģniecības kompānijām.

Šonedēļ ievērojami saasinājušies konflikti, kas saistīti ar Irānas kodolprogrammu, kas var likt naftas cenām sasniegt pat 200 ASV dolāru par barelu atzīmi, prognozē analītiķi.

«Jebkurš notikums, kas palielina nopietna konflikta draudus Persijas līča reģionā, noteikti paaugstinās naftas cenu. 2010. gadā Irānā tika iegūts ap 5% no visas pasaulē iegūtās naftas, bet kopumā Persijas līča valstīs tika iegūts ap 27% no pasaulē iegūtas naftas. Ja Izraēla un/vai ASV izvēlēsies militāru konflikta risināšanas ceļu, naftas cenas noteikti pieaugs diezgan būtiski, iespējams, līdz pat 200 dolāriem par barelu. Pirmkārt, jebkurš militārais konflikts ar Irānu nozīmēs, ka naftas eksports no Irānas tiks pārtraukts, otrkārt, šajā gadījumā var tikt bloķēts Irānas tuvumā esošais Ormuzas šaurums, caur kuru tiek izvesta praktiski visa Persijas līča nafta,» situācijas nopietnību uzsver Hipo Fondi vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Irāna varētu pārtraukt naftas eksportu uz Eiropu jau nākošajā nedēļā, pavēstījuši valsts valdības pārstāvji. Šādu soli Irāna varētu spert kā atbildi uz Eiropas piemērotajām sankcijām.

«Sestdien Irānas parlaments lems par likumprojektu, kas apturēs naftas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), sākot ar nākamo nedēļu,» sacīja valsts Iekšpolitikas un Nacionālās aizsardzības komitejas vadītājs Huseins Ibrahims.

Aizvadītā gada pirmajā pusē uz Eiropas Savienību tika eksportēts 18% Irānas naftas, liecina ASV Enerģijas informācijas administrācijas dati, vēsta Reuters. ES ir otrs lielākais Irānas naftas pircējs pēc Ķīnas.

«Ja deputāti izlems, ka Irānas naftas eksports uz Eiropu ir jāaptur, parlaments ne mirkli nekavēsies,» norādīja Irānas pārstāvji. «Ja Irānas naftas eksports tiks negaidīti apturēts, tas pārsteigs eiropiešus un viņi sapratīs Irānas spēku».

Teherāna nolēmusi daļēji atteikties no saistībām, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar 2015.gadā noslēgto kodolvienošanos, trešdien paziņojusi Irānas Ārlietu ministrija.

Par «augstākās drošības padomes lēmumu pārtraukt pildīt dažas no Irānas Islāma Republikas saistībām», kuras tā uzņēmusies saskaņā ar kodolvienošanos, informēti Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi, kā arī Eiropas Savienība (ES), pavēstīja ministrija.

Irānas ārlietu ministra vietnieks šo lēmumu trešdien paziņojis visu piecu valstu vēstniekiem.

Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs, atrodoties vizītē Maskavā, uzsvēra, ka Irāna nav pārkāpusi kodolvienošanos un no tās neizstāsies.

Viņš uzsvēra, ka Teherāna joprojām darbojas kodolvienošanās ietvaros, bet uzskata par piemērotu, pārtraukt ievērot dažas saistības, ko uzņēmusies «brīvprātīgi».

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

Draudēt Irānai ir vienkāršāk nekā šos draudus tiešām īstenot. Tas sakāms par tās naftas importa embargo, ko ES ievieš pakāpeniski, lai pati sev neiešautu kājā, kā arī par žņauga uzlikšanu Irānas finanšu asinsritei, kas līdz šim bija tikai draudu līmenī.

Bet nu kopš sestdienas, 17. marta, pēcpusdienas beļģu kompānija, kas apkalpo starptautiskos naudas pārvedumus tiešsaistē jeb Swift standartu, bloķēs to Irānas banku maksājumus, pret kurām noteiktas ES sankcijas.

«Banku atvienošana Swift ir ārkārtas un nepieredzēts solis,» portāls euobserver.com citē beļģu kompānijas vadītāju Lazaro Kamposu. «Tas ir tiešs iznākums starptautiskai un daudzpusējai rīcībai, lai pastiprinātu finansiālās sankcijas pret Irānu.»

Portāls ziņo, ka ES likusi Swift rīkoties pēc ASV spiediena. Amerika pasaulē ir flagmanis sankcijām pret Irānu cerībā tās vadību piespiest attiekties no kodolprogrammas. Par spīti Irānas apgalvojumiem, ka tai ir miermīlīgs mērķis šādi attīstīt savu enerģētiku, Rietumu valstīm, balstoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras pētījumiem, ir lielas aizdomas, ka Irāna patiesībā slepus izstrādā kodolieročus.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Irāna uzskata, ka Eiropas Savienība (ES), atsakoties no naftas embargo, varētu izglābties no «nākotnes krīzēm». Par apliecinājumu tam, ka sankcijas nodara vairāk ļaunuma Rietumiem nekā Irānai, Teherāna uzskata ASV pozīcijas mīkstināšanos.

ASV prezidents Baraks Obama trešdien paziņoja, ka neattiecinās pret Irānu vērsto sankciju plānu uz desmit Eiropas Savienības (ES) valstīm un Japānu, jo šīs valstis ir ievērojami samazinājušas naftas iegādes no Irānas, vēsta Reuters.

«Atbrīvojums» piešķirts Beļģijai, Lielbritānijai, Čehijai, Francijai, Vācijai, Grieķijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Japānai. Sankciju ietvaros paredzēts, ka valstīm, kuras iegādādājas Irānas naftu, tiks liegta pieeja ASV finanšu sistēmai. Jāpiezīmē, ka lēmums neattiecas uz lielākajiem Irānas naftas pircējiem – Ķīnu, Indiju un Dienvidkoreju.

Tas licis Irānai pavēstīt, ka ASV lēmums ir apliecinājis Vašingtonas «atkāpšanos» no savas pozīcijas attiecībā uz šo valsti. «Saistībā ar Irānas pieņemtajiem pretpasākumiem šāds solis uzskatāms par atkāpšanos no iepriekšējās pozīcijas,» klāstīja Irānas parlamenta Ārpolitikas un Nacionālās drošības komisijas vadītājs Aladins Borujerdi.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesora Leona Taivāna atbilde uz DB jautājumu par Irānas un Rietumu valstu konflikta būtību.

Irānas un ES (kā arī ASV) savstarpējās domstarpības, bez šaubām, ir spēle, kurā lietas netiek sauktas īstajos vārdos. Runa ir it kā par sankcijām, kuras ES uzliek Irānai par to, ka tā atļaujas izstrādāt atomieročus. Nopietni eksperti saka, ka Irāna nav izdarījusi tik nopietnu izrāvienu nukleārās tehnoloģijas jomā, lai kādu tuvākajā nākotnē apdraudētu.

Galvenais nemiera cēlājs ir Izraēla, kuras situācija Tuvo Austrumu arābu valstu ielenkumā nav laba. Tā pasliktinās sakarā ar Sīrijas–Irānas–Krievijas sadraudzību. Irāna caur Sīriju iegūst tiešu pieeju Izraēlas robežām. Irāna nodrošina ar ieročiem Izraēlas tuvumā esošo Hezbollah un, protams, Sīrijas režīmu. Arī Irākā Irānas ietekme kļūst iespaidīgāka – turienes šiītu ticības brāļi tagad ir pie varas. Tādēļ ES un ASV rosās.

Irānas glābšanas un palīdzības dienestu darbinieki ir gatavi doties uz Ņujorku, lai palīdzētu ar viesuļvētras Sendija seku likvidēšanu, pavēstījis Irānas Sarkanais Pusmēness.

«Mēs esam gatavi palīdzēt cietušajiem ASV iedzīvotājiem,» sacīja Irānas Sarkanā Pusmēness vadītājs Mahmuds Mozafars (Mahmud Mazaffar), uzsverot, ka organizācijas darbinieki ir gatavi doties uz ASV jebkurā brīdī, gadījumā ja šāda palīdzība būs vajadzīga.

ASV varasiestādes Irānas piedāvājumu pagaidām nav komentējušas.

ASV laikraksts The New York Times vēsta, ka Irānas Sarkanais Pusmēness ir ļoti pieredzējis palīdzības sniegšanā, jo Irānu bieži vien piemeklē plūdi un zemestrīces. Tomēr organizācija ir arī cieši saistīta ar Irānas valdību. ASV varasiestādes uzskata, ka atsevišķi Sarkanā Pusmēness darbinieki, palīdzot ar dabas katastrofu seku likvidāciju ārvalstīs, nereti nodarbojas ar spiegošanu.

Teherāna, visticamāk, apturēs naftas eksportu uz vēl trīs valstīm, pavēstījusi Irānai piederošā ziņu aģentūra Mehr. No Irānas naftas, iespējams, būs jāšķiras Beļģijai, Čehijai un Nīderlendei.

Aģentūra norāda, ka lēmumu par naftas piegāžu apturēšanu Irānas varasiestādes pieņems tuvākajā laikā. Irāna uzsver, ka minētās valstis nav izpildījušas Teherānas izvirzītos noteikumus, kas nepieciešami, lai saņemtu naftu.

Pašlaik Irāna pārtraukusi naftas eksportu uz Lielbritāniju un Franciju, kas izraisīja naftas cenu kāpumu.

Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka ASV nekavēsies izmantot spēju, lai atturētu Irānu no kodolieroču iegūšanas, vēsta BBC. Viņš tomēr norādīja, ka diplomātiska pieeja šī jautājuma risināšanai joprojām var izdoties.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patlaban apzina aviopasažierus, kuri trešdien kopā ar jaunā koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu, informēja SPKC.

Lai iegūtu precīzu pasažieru sarakstu, SPKC patlaban sadarbojoties ar Civilās aviācijas aģentūru. Tomēr vienlaikus arī paši pasažieri, kuri lidojuši ar minēto reisu, tiek aicināti par sevi ziņot SPKC, zvanot uz tālruni 67 501 590.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss.

Ar koronavīrusu "Covid-19" inficētais Irānas pilsonis no Rīgas lidostas uz autoostu braucis ar satiksmes mikroautobusu. Mikroautobusa šoferis pats nekavējoties esot devies uz Latvijas Infektoloģijas centru pārbaudīties. Autobusā bijuši vēl divi pasažieri.

Rietumu dialogs ar Irānu var nozīmēt pistāciju cenas samazināšanos

Jau ilgstoši pierasts, ka Irānas vārds tiek saistīts ar tās vēlmi bagātināt urānu, kas savukārt novedis pie ievērojamām Rietumvalstu sankcijām pret šo valsti. Irāna ir septītā lielākā jēlnaftas ieguvēja pasaulē, kas nozīmē, ka tas, kas notiek ap šo valsti, jūtami ietekmē uz attiecīgā resursa cenu. Pašlaik Irānas un Rietumvalstu dialogs, šķiet, kļūst arvien konstruktīvāks, kas daudziem izejvielu analītiķiem liek izdarīt prognozes, ka nākotnē globālajā tirgū pakāpeniski atgriezīsies šīs valsts melnais zelts. Lielākām naftas piegādēm savukārt vajadzētu rezultēties ar zemākām cenām.

Saistībā ar Irānas ietekmi uz pārējo pasauli pirmkārt tiek spriests par naftu, un tas ir saprotams, lai gan interesanti, ka šai valstij ir milzīga ietekme arī uz atsevišķu pārtikas izejvielu cenu. Mazāk zināms ir fakts, ka Irāna ar ASV sacenšas par pasaules lielākā pistāciju audzētāja godu. Jāatgādina, ka Rietumvalstu sankciju ietekmē stopkrāns tika norauts ne tikai Irānas naftas, bet arī šīs valsts pistāciju eksportam (tā ir valsts otra nozīmīgākā eksporta prece aiz jēlnaftas).

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Irānas naftas ieguves apjomi ir kritušies līdz zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā, bet sankciju rezultātā var samazināties vēl vairāk un sasniegt līmeni, kāds tika novērots Irānas – Irākas kara laikā 80-jos gados, vēsta CNN.

Irānas jēlnaftas ieguves apjomi februārī samazinājušies par 50 tūkstošiem barelu un sasnieguši 3,38 miljonus barelu dienā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2002. gada, atsaucoties uz Starptautiskā enerģijas aģentūras (IEA) datiem, norāda CNN. Taču Irānas naftas apjomi turpinās samazināties – saskaņā ar IEA aprēķiniem, no šā gada jūlija, kad stāsies spēkā ES naftas importa embargo, Teherānas naftas eksports varētu samazināties vēl par 800 tūkstošiem barelu dienā jeb gandrīz trešo daļu.

Vairāki naftas ieguves pārtraukumi, kas notikuši reģionā, sākot no Dienvidsudānas, beidzot ar Sīriju, ir samazinājuši globālās naftas piegādes apjomus. Šie aspekti, apvienoti ar nervozitāti saistībā ar Irānu, kopš pagājušā gada decembra ir palielinājuši naftas cenu par divdesmit procentiem, norāda CNN. Analītķi bažījas, ka augstā naftas cena varētu arī ietekmēt lēno ASV atveseļošanos.

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Irāna otrdien panākusi vienošanos ar sešām pasaules lielvarām par savas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu.

«Tas ir lēmums, kas var atvērt jaunu nodaļu starptautiskajās attiecībās,» paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, kas sarunās vadīja lielvaru delegāciju. «Tas ir cerības stars visai pasaulei».

Arī Irānas ārlietu ministrs Muhameds Džavsds Zarifs atzina: «Mēs sākam jaunu cerību nodaļu.»

Savukārt Irānas prezidents Hasans Ruhani paziņojis, ka vienošanās pieliks punktu «nevajadzīgajai krīzei» un «pavērs jaunus horizontus».

Savā vēstījumā tviterī Ruhani uzsvēris, ka tagad iespējams pievērsties «kopīgajām problēmām», netieši norādot uz sunītu ekstrēmistu grupējumu «Islāma valsts», kas sagrābis plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, izsaucot vienlīdz lielu satraukumu gan Rietumos, gan Teherānā.

Vairākas aviokompānijas mainījušas maršrutus. lai nebūtu jālido Irānas un Irākas gaisa telpā, kur pieaug riski saistībā ar saspīlējumu starp ASV un Irānu.

Lidojumus Irānas un Irākas gaisa telpā pārtraukušas Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Francijas lidsabiedrība "Air France".

Austrālijas aviosabiedrība "Qantas" uz laiku mainījusi Londonas-Pērtas maršrutu, lai izvairītos no Irānas un Irākas gaisa telpas. Garāks maršruts nozīmēs to, ka lidsabiedrībai būs jāsamazina pārvadāto pasažieru skaits un jāpalielina uzpildītās degvielas apjoms, lai lidmašīnas spētu nolidot papildu 40-50 minūtes.

Arī Malaizijas aviokompānija "Malaysia Airlines" norādījusi, ka, ņemot vērā nesenos notikumus, tās lidmašīnas izvairīsies no Irānas gaisa telpas.

Tāpat Singapūras lidsabiedrība "Singapore Airlines" nolēmusi novirzīt lidojumus uz Eiropu uz citiem maršrutiem, lai nebūtu jāizmanto Irānas gaisa telpa.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ir pieaugusi Latvijas kravu pārvadātāju interese par jauniem autopārvadājumu tirgiem un šā gada sākumā spēkā stājās Latvijas un Irānas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, 2016.gada 1. un 2.februārī Rīgā norisinājās pirmā Latvijas un Irānas kopējā komisijas sēde. Tās laikā tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu, kā arī Irānas delegācija iepazīstināja ar pārvadājumu organizācijas nosacījumiem savā valstī, informē VAS Autotransporta direkcija.

Kopējās komisijas sēdē tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu autopārvadājumu veikšanai, paverot iespēju pārvadātājiem veikt divpusējos, tranzīta pārvadājumus un pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Tikšanās laikā Ināras delegācija iepazīstināja kārtību, norēķinoties par degvielu, ārvalstu pārvadātājiem, Irānas ceļu maksām, kā arī dažādiem autopārvadājumu kontroles un organizācijas jautājumiem.

Irānas delegācija izrādījusi interesi par sadarbības iespējām ne tikai autotransporta jomā, bet arī par kravu transportēšanu, izmantojot jūras pārvadājumus. Tāpat Latvija tika aicināta pievienoties Starptautiskajam Ziemeļu un Dienvidu transporta koridoram (NSTC), kas paredzēts kravu transportēšanai, izmantojot autotransportu, dzelzceļa satiksmi un jūras pārvadājumus. Transporta koridors savieno Indijas okeānu, Persijas līci, Irānu, Kaspijas jūru, Krieviju un Ziemeļeiropu.

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.