Irāna otrdien panākusi vienošanos ar sešām pasaules lielvarām par savas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu.

«Tas ir lēmums, kas var atvērt jaunu nodaļu starptautiskajās attiecībās,» paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, kas sarunās vadīja lielvaru delegāciju. «Tas ir cerības stars visai pasaulei».

Arī Irānas ārlietu ministrs Muhameds Džavsds Zarifs atzina: «Mēs sākam jaunu cerību nodaļu.»

Savukārt Irānas prezidents Hasans Ruhani paziņojis, ka vienošanās pieliks punktu «nevajadzīgajai krīzei» un «pavērs jaunus horizontus».

Savā vēstījumā tviterī Ruhani uzsvēris, ka tagad iespējams pievērsties «kopīgajām problēmām», netieši norādot uz sunītu ekstrēmistu grupējumu «Islāma valsts», kas sagrābis plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, izsaucot vienlīdz lielu satraukumu gan Rietumos, gan Teherānā.

Sarunas starp Irānu un sešām pasaules lielvarām - ASV, Lielbritāniju, Franciju, Vāciju, Ķīnu un Krieviju - par Teherānas kodolprogrammu ilga vairāk nekā desmit gadus.

Rietumvalstis bažījās, ka Irānas patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus, taču Teherāna apgalvoja, ka tās kodolprogrammas vienīgais nolūks ir izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem.

Saskaņā ar Vīnes vienošanos Irānai būs jāsamazina urāna bagātināšanas centrifūgu skaits no 19 000 līdz 6100, kā arī jāierobežo bagātinātā urāna rezerves no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem.

Turklāt Irānas kodolreaktors būs jāpārveido tā, lai tas nevarētu kā blakusproduktu ražot plutoniju.

Šie ierobežojumi, ko nodrošinās starptautiskās inspekcijas, saskaņā ar lielvaru ieceri liegs Teherānai izmantot plutoniju vai kodolatkritumus kaujas galviņu ražošanai.

ASV un ES no savas puses apņemas atcelt sankcijas pret Irānas naftas un banku sektoru.

Teherāna atgūs arī piekļuvi iesaldētajiem naftas eksporta ieņēmumiem, kuru apjoms, kā tiek lēsts, šobrīd sasniedz aptuveni 100 miljardus ASV dolāru.

Par kodolprogrammas ierobežošanu un sankciju atcelšanu vienošanās tika panākta jau aprīlī Lozannā, taču neatrisināti palika vairāki delikāti politiski jautājumi, tostarp īstenojamo pasākumu konkrēti termiņi un secība.

Tikmēr Izraēla jau paudusi savu satraukumu par Vīnē panākto vienošanos.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka vienošanās esot «vēsturiska kļūda», kas vairos Teherānas ietekmi un nostiprinās islāmistu grupējumus.

«No pirmajām ziņām, kas mūs sasniedz, jau tagad var saprast, ka vienošanās ir vēsturiska kļūda no pasaules puses,» tiekoties ar Nīderlandes ārlietu ministru Bērtu Kundersu, norādīja Netanjahu.

Savukārt Izraēlas ārlietu ministra vietniece Cipi Hotoveli tviterī paziņojusi, ka vienošanās esot Rietumu lielvalstu kapitulācija Teherānai.

«Šī vienošanās ir vēsturiska Rietumu kapitulācija Irānas vadītajai ļaunuma asij,» raksta Hotoveli. «Izraēla izmantos visus līdzekļus, lai apturētu šīs vienošanās ratifikāciju.»