Pasaulē

Irāna: izglābt Eiropu var atteikšanās no naftas embargo

Jānis Rancāns,21.03.2012

Jaunākais izdevums

Irāna uzskata, ka Eiropas Savienība (ES), atsakoties no naftas embargo, varētu izglābties no «nākotnes krīzēm». Par apliecinājumu tam, ka sankcijas nodara vairāk ļaunuma Rietumiem nekā Irānai, Teherāna uzskata ASV pozīcijas mīkstināšanos.

ASV prezidents Baraks Obama trešdien paziņoja, ka neattiecinās pret Irānu vērsto sankciju plānu uz desmit Eiropas Savienības (ES) valstīm un Japānu, jo šīs valstis ir ievērojami samazinājušas naftas iegādes no Irānas, vēsta Reuters.

«Atbrīvojums» piešķirts Beļģijai, Lielbritānijai, Čehijai, Francijai, Vācijai, Grieķijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Japānai. Sankciju ietvaros paredzēts, ka valstīm, kuras iegādādājas Irānas naftu, tiks liegta pieeja ASV finanšu sistēmai. Jāpiezīmē, ka lēmums neattiecas uz lielākajiem Irānas naftas pircējiem – Ķīnu, Indiju un Dienvidkoreju.

Tas licis Irānai pavēstīt, ka ASV lēmums ir apliecinājis Vašingtonas «atkāpšanos» no savas pozīcijas attiecībā uz šo valsti. «Saistībā ar Irānas pieņemtajiem pretpasākumiem šāds solis uzskatāms par atkāpšanos no iepriekšējās pozīcijas,» klāstīja Irānas parlamenta Ārpolitikas un Nacionālās drošības komisijas vadītājs Aladins Borujerdi.

Viņš ASV lēmumu skaidroja ar bažām par «augošajām naftas cenām, kas spēcīgi ietekmējušas Eiropas nācijas un izraisījušas Rietumu ekonomiku kūleņošanu». Tāpat viņš aicināja Eiropas Savienību neīstenot Irānas naftas eksporta embargo, norādot, ka tas ļautu «izglābties no nākotnes krīzēm».

Db.lv jau vēstīja, ka šodien degvielas cenas piedzīvoja kārtējo kāpumu. Mazumtirgotāja Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās trešdienas pēcpusdienā 95. un 98. markas benzīna cenas pieaugušas par vienu santīmu. Statoil degvielas uzpildes stacijās (DUS) 95. markas benzīna cena trešdienas pēcpusdienā sasniedza 1,029 latus par litru, bet litrs 98. markas benzīna – 1,059 latus.

Iepriekš analītiķi vairākas reizes norādījuši, ka Irānas naftas embargo draud ar ievērojamu degvielas cenu kāpumu. Ļaunākajos scenārijos pieļauts, ka tas varētu sasniegt pat 200 ASV dolāru par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa,29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ahmadinedžads kacina Rietumus, kas naftas cenai liek noturēties augstai

,27.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug karadarbības iespējamība tuvajos Austrumos; tas liek celties naftas cenai

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pēdējo reizi savu pilnvaru laikā uzrunājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā. Visskarbākos retoriskos pliķus saņēmusi Izraēla, proti, šai valstij neesot vieta Tuvajos Austrumos. Iepriekš Ahmadinedžads Izraēlu ir salīdzinājis ar audzēju, no kura nepieciešams atbrīvoties. Tāpat Irānas prezidents norādīja, ka neuzskata par nopietniem Izraēlas draudus veikt uzbrukumus Irānas ar urāna bagātināšanu saistītajiem objektiem un noliedza, ka Irāna piegādājot ieročus Sīrijai. Tāpat Irānas līderi aicināja izbeigt ASV impērijas ēru (M. Ahmadinedžads norādīja, ka Rietumvalstu lielvaras kalpo velnam).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Irāna sāk atņemt Eiropai naftu

Jānis Rancāns,20.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna pārtraukusi jēlnaftas piegādes Francijas un Lielbritānijas klientiem, tādējādi atbildot uz Eiropas Savienības (ES) naftas eksporta embargo, kas stāsies spēkā vasarā.

Irāna «pārdos jēlnaftu jauniem klientiem, nevis Francijas un Lielbritānijas kompānijām». Naftas piegādes tiks palielinātas uz Ķīnu, norādīja valsts varasiestādes. Tāpat Irāna pavēstījusi, ka varētu apturēt naftas piegādes uz Itāliju, Spāniju, Portugāli, Grieķiju, Franciju un Nīderlandi, lai tādējādi protestētu pret ES ieviesto naftas embargo.

Analītiķi norāda, ka Irānas rīcība var izraisīt tālāku naftas cenu pieaugumu. Aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos Francija no Irānas saņēma 4% importētās naftas, bet Lielbritānija – 1%.

Db.lv jau vēstīja, ka janvārī ES valstis vienojās par naftas importa noteikšanu Irānai. Naftas importa aizliegums ir daļa no sankcijām, kas vērstas pret Irānas kodolprogrammu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Irāna: pasaule nevar iztikt bez mūsu naftas

Jānis Rancāns,01.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irānas nafta pasaules enerģijas tirgum ir kritiski nepieciešama, pavēstījusi valsts Naftas ministrija, vienlaikus noraidot arī apgalvojumus, ka sankcijas ir smagi ietekmējušas naftas eksportu. Tikmēr sasprindzinājums starp Irānu un Izraēlu turpina saasināties.

Oktobrī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) pavēstīja, ka Irānas naftas eksports septembrī samazinājies līdz 860 tūkstošiem barelu naftas dienā. Salīdzinājumam – aizvadītā gada decembrī Irāna eksportēja 2,2 miljonus barelus dienā.

Irānas Naftas ministrijas pārstāvis Alicera Nikzads Rahbars (Alireza Nikzad-Rahbar) IEA aplēses nosauca par «propagandas karu» un uzsvēra, ka naftas eksports saglabājies normas robežās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Rietumvalstis ar piemērotajām sankcijām nedomājot par saviem iedzīvotājiem, kas ir lielākie naftas patērētāji. Irāna esot izlēmusi boikotēt Rietumvalstis un drīzumā parādīties jaunos naftas tirgos. «Pasaule nevar iztikt bez Irānas naftas. Mūsu valsts ir izturējusi sankcijas un atradusi jaunus naftas pircējus,» klāstījis Naftas ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES ievieš embargo Irānas naftai

Jānis Šķupelis,05.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES), atbildot uz Irānas kodolprogrammas draudiem, ieviesusi embargo Irānas naftai, ziņo Reuters. Embargo gan spēkā stāsties pakāpeniski.

Tādējādi pasaules lielvaras mēģina finansiāli sagraut šo valsti, lai tā padotos Rietumu spiedienam un neturpinātu savu urāna bagātināšanas programmu.

Jāpiebilst, ka ASV prezidents Baraks Obama nesen kā parakstījis likumu, kas ietver jaunas sankcijas pret Irānu. To mērķis ir izolēt Irānas centrālo banku no globālās finanšu sistēmas. Jāpiebilst, ka caur Irānas centrālo banku notiek visi maksājumi par Irānas naftas un gāzes sektora darījumiem. Faktiski sankcijas skars Irānas naftas nozari, liekot citu valstu firmām izvēlēties starp sadarbību ar Irānas finanšu sektoru un centrālo banku vai arī ar ASV ekonomiku un finanšu sektoru. Proti, ASV varēs liegt pieeju savai finanšu sistēmai visām tām finanšu iestādēm, kas ar šo valsti sadarbojās «pārāk daudz» vai sadarbojas vispār. Lai neradītu pārāk lielu šoku naftas tirgum un tām citu valstu iestādēm, kas aktīvi sadarbojas ar Irānu, šis likums stāsies spēkā pamazām – sešu mēnešu laikā, ziņo Reuters. Tiesa gan, likums atļauj izņēmumus, ja tas ir ASV nacionālajās interesēs vai ja pārāk kropļos tirgu. Šāds jauns ASV likums varētu būt apgrūtinājums tādām valstīm, kas pērk Irānas naftu un kurām nav īpašu alternatīvu – Ķīnai, Indijai, Turcijai, Dienvidkorejai, Japānai. Nozīmīgi Irānas naftas pircēji ir arī Eiropā – Itālija (no Irānas tā saņem 13,3% no visas importētās naftas), Spānija (9,6%), Grieķija (34,7%) un Francija (4,4%). Šobrīd daudzām Eiropas valstīm, kuras pērk Irānas naftu, būs jāmeklē alternatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka,31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs,09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Elksniņš: atbalsta vietā skan solījumi, darbu nav

Intervēja Māris Ķirsons,27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Andrejs Elksniņš, Saskaņas centra vēlēšanu saraksta līderis Latgalē.

Kā vērtējat valdības rīcību saistībā ar ES un Latvijas «laipnībām», kas rezultējās ar Krievijas embargo pārtikas precēm?

Latvija ir neliela valsts un ir jārēķinās ar reālo ģeopolitisko situāciju, kāda tā ir. Tomēr pie varas esošie politiķi, vēl pirms ES augstākajā līmenī lēma par kādām sankcijām pret Krieviju saistībā ar notikumiem Austrumukrainā, jau pieprasīja stingrākas sankcijas, ignorējot iespējamo Krievijas pretreakciju. Lai arī Latvijas valdība jau šā gada sākumā slepenās sēdēs runāja par Austrumukrainas notikumu iespējamo ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, tomēr nekas nav dzirdēts, ka būtu bijuši izstrādāti kādi tālākas attīstības scenāriji A, B, C. Rezultātā Krievijas atbilde: pārtikas produktu embargo ir kā auksta ūdens šalts uz galvas. Kāpēc? Tāpēc, ka nekāda konkrēta pasākumu plāna, ko valdība iedarbinātu, nav. Jā, ir vispārīgas frāzes – palīdzēsim, risināsim un tamlīdzīgi, taču nekā reāla, taustāma vēl nav. Pirmsvēlēšanu skurbulī valdība apgalvo, ka sankcijas ietekmē tikai 50 milj. eiro eksportu un tas jau nekas briesmīgs nav. Un tas tiek teikts situācijā, kad 2013. g. uz Krieviju no Latvijas tika eksportēti pārtikas produkti par 650 milj. eiro. Protams, Krievijas embargo vismaz pašlaik neskarot zivju konservu un alkohola ražotājus, taču austrumu kaimiņvalstī jau skan aicinājumi šo embargo papildināt ar visu veidu konserviem, alkoholu, tabaku un pat vieglajām automašīnām. Un ja vēl Krievija nolems mainīt tranzītpreču plūsmu, tad līdzās pašreizējā embargo rezultātā cietušo autopārvadātāju pulkam pievienosies tranzīts – Latvijas dzelzceļš, Rīgas, Ventspils, Liepājas ostas, tajās strādājošas stividorkompānijas. Kopumā situācijas tālākā eskalācija un jo īpaši Latvijas politiķu aicinājumi uz vēl bargākām sankcijām pret Krieviju, kā arī Polijas un Lietuvas ražotāju vēlme uz Krieviju neaizsūtītos produktus daļēji realizēt mūsu valstī Latvijas IKP var apcirpt pat par piektdaļu. Pieļauju, ka pēc vēlēšanām tie paši, kuri šo Krievijas embargo sankciju defektu raksturo kā nenozīmīgu, to sāks parādīt daudz draudīgākos apjomos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas. Tāpat Irāna apsver ieviest savu naftas embargo pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, vēsta AP.

Iepriekš vēstīts, ka Irāna pārtrauca naftas eksportu uz Lielbritāniju un Franciju, kas izraisīja naftas cenu kāpumu virs 105 ASV dolāriem par barelu.

Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Ramins Mehmanparasts norādīja, ka Eiropas valstīm vajadzēs garantēt, ka tās laicīgi norēķināsies par naftu, slēgs ilgtermiņa līgumus un vienpusēji nelauzīs esošos līgumus. Šie noteikumi nogādāti Teherānā rezidējošiem Eiropas valstu vēstniekiem.

R. Mehmanparasts arī uzsvēra, ka šādi noteikumi ir godīgi un uzlabos sadarbību starp Irānu un Eiropu. «Mēs esam apņēmušies nodrošināt Eiropai enerģiju, bet viņiem ir jāapņemas nodrošināt samaksu un pildīt līgumus,» uzsvēra Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Eiropa importē 18% Irānas naftas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Irānas naftas ieguves apjomi sasnieguši zemāko līmeni desmit gadu laikā

Jānis Rancāns,15.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irānas naftas ieguves apjomi ir kritušies līdz zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā, bet sankciju rezultātā var samazināties vēl vairāk un sasniegt līmeni, kāds tika novērots Irānas – Irākas kara laikā 80-jos gados, vēsta CNN.

Irānas jēlnaftas ieguves apjomi februārī samazinājušies par 50 tūkstošiem barelu un sasnieguši 3,38 miljonus barelu dienā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2002. gada, atsaucoties uz Starptautiskā enerģijas aģentūras (IEA) datiem, norāda CNN. Taču Irānas naftas apjomi turpinās samazināties – saskaņā ar IEA aprēķiniem, no šā gada jūlija, kad stāsies spēkā ES naftas importa embargo, Teherānas naftas eksports varētu samazināties vēl par 800 tūkstošiem barelu dienā jeb gandrīz trešo daļu.

Vairāki naftas ieguves pārtraukumi, kas notikuši reģionā, sākot no Dienvidsudānas, beidzot ar Sīriju, ir samazinājuši globālās naftas piegādes apjomus. Šie aspekti, apvienoti ar nervozitāti saistībā ar Irānu, kopš pagājušā gada decembra ir palielinājuši naftas cenu par divdesmit procentiem, norāda CNN. Analītķi bažījas, ka augstā naftas cena varētu arī ietekmēt lēno ASV atveseļošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Irāna atņems naftu vēl trim Eiropas valstīm

Jānis Rancāns,05.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teherāna, visticamāk, apturēs naftas eksportu uz vēl trīs valstīm, pavēstījusi Irānai piederošā ziņu aģentūra Mehr. No Irānas naftas, iespējams, būs jāšķiras Beļģijai, Čehijai un Nīderlendei.

Aģentūra norāda, ka lēmumu par naftas piegāžu apturēšanu Irānas varasiestādes pieņems tuvākajā laikā. Irāna uzsver, ka minētās valstis nav izpildījušas Teherānas izvirzītos noteikumus, kas nepieciešami, lai saņemtu naftu.

Pašlaik Irāna pārtraukusi naftas eksportu uz Lielbritāniju un Franciju, kas izraisīja naftas cenu kāpumu.

Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka ASV nekavēsies izmantot spēju, lai atturētu Irānu no kodolieroču iegūšanas, vēsta BBC. Viņš tomēr norādīja, ka diplomātiska pieeja šī jautājuma risināšanai joprojām var izdoties.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norēķināties par Irānas naftu turpmāk varēs arī ar zeltu, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Mahmuds Bahmani. Viņš arī pastāstīja, ka Ķīna un Indija par Irānas naftu jau ir norēķinājušās ar precēm, vēsta Bloomberg.

Uz šādu soli Irānu pamudinājušas ASV un Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas, kas sarežģījušas iespēju norēķināties ar Irānas bankām dolāros.

Sankcijas stāsies spēkā 1. jūlijā, un to ietvaros ES kompānijām būs aizliegts iegādāties Irānas naftu. Pašlaik uz ES tiek eskportēti 20% Irānas naftas. Eiropas piemēram atteikušās sekot Ķīna, kas ir lielākais Irānas naftas pircējs, un Indija. Irāna pašlaik arī pieņem maksājumus citās valūtās.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju Krievijas embargo ietekmi neizjūt

Žanete Hāka,13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dienas tēma: Diētu govīm pārtrauks kvotu brīvlaišana

Raivis Bahšteins,10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs,31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēju interese par Irānas tirgu nokritusies praktiski līdz nullei

Didzis Meļķis,08.08.2018

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes embargo paliek kā sankciju rezerves variants, ja Krievijas agresija pieņemsies spēkā

LETA,01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes aizliegums patlaban paliek kā sankciju rezerves variants, ja šīs valsts agresija pieņemsies spēkā, šādi jaunākās Eiropas Savienības atbalstītās sankcijas pret Krieviju vērtēja Eiropas politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Nedēļas sākumā samitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par sesto sankciju paketi, kas paredzēs aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, taču neiekļāva šajā aizliegumā naftas importu pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Sankcijas netiek vērstas arī pret gāzi.

Austers atzīmēja, ka Krievijas naftas importa daļējs aizliegums ir būtisks solis sankciju jomā, par ko liecināja smagās dalībvalstu sarunas teju mēneša garumā. Atsevišķām bloka dalībvalstīm tas ir salīdzinoši grūti panesams solis, jo īpaši tām, kuras nevar saņemt naftu pa jūtas ceļiem.

"No Eiropas tirgus līdz gada beigām plānots izskaust 90% naftas, kas nāk no Krievijas. Tas ir naftas daudzums, ko dalībvalstis saņem no Krievijas pa jūras ceļiem. Sankcijām netiek pakļauta nafta, kas tiek saņemta no cauruļvada "Družba". Valstis, kas saņem naftu šādā veidā, ir Čehija, Slovākija, Austrija un Ungārija," skaidroja pētnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Irāna Eiropu bez naftas var atstāt jau nākamnedēļ

Jānis Rancāns,27.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna varētu pārtraukt naftas eksportu uz Eiropu jau nākošajā nedēļā, pavēstījuši valsts valdības pārstāvji. Šādu soli Irāna varētu spert kā atbildi uz Eiropas piemērotajām sankcijām.

«Sestdien Irānas parlaments lems par likumprojektu, kas apturēs naftas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), sākot ar nākamo nedēļu,» sacīja valsts Iekšpolitikas un Nacionālās aizsardzības komitejas vadītājs Huseins Ibrahims.

Aizvadītā gada pirmajā pusē uz Eiropas Savienību tika eksportēts 18% Irānas naftas, liecina ASV Enerģijas informācijas administrācijas dati, vēsta Reuters. ES ir otrs lielākais Irānas naftas pircējs pēc Ķīnas.

«Ja deputāti izlems, ka Irānas naftas eksports uz Eiropu ir jāaptur, parlaments ne mirkli nekavēsies,» norādīja Irānas pārstāvji. «Ja Irānas naftas eksports tiks negaidīti apturēts, tas pārsteigs eiropiešus un viņi sapratīs Irānas spēku».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: «Welcome to Iran»

Ilona Viļumsone, Dienas Bizness mārketinga vadītāja,07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna jau daudzus gadus ir bijusi mana sapņu zeme un pēc dažiem nostāstiem iekļuva manā ātro vēlmju listē. Irāna ir viegli sasniedzama no mūsu valsts, pietiekami eksotiska un patiešām droša zeme ceļošanai. Arī divām ceļotājām no Latvijas.

Kāpēc turp doties?

Welcome to Iran – tas ir teikums, kuru mēs dzirdējām visbiežāk, arī no irāņiem, kuriem tas ir vienīgais zināmais teikums angļu valodā.

Persija, kuras teritorijā tagad atrodas Irāna, ir viena no senākajām valstīm pasaulē, tāpēc tā noteikti ir īsta paradīze vēstures mīļotājiem. Arī paši persieši apzinās un ir lepni, ka viņiem ir sena un kultūras bagāta valsts.

Irāna ir valsts, kuru ir vērts apmeklēt pašu persiešu dēļ – fantastiski atvērti, viesmīlīgi un neuzbāzīgi. Arī slavenā austrumu tirgošanās te notiek gaumīgi.

Visbeidzot, tā noteikti ir valsts, kurā var sajust arī musulmanismu, valsts saucas Irānas Islāma Republika. Lielākoties irāņi nav priecīgi, ka šariata likumi tik ļoti valda pār ikdienu. Gribētu uzsvērt musulmanisma pozitīvo pusi: fantastiskās mošejas, sievietes, kas izskatās sievišķīgi un cēli jebkurā situācijā. Mana ceļabiedre Kristīne teica, ka sievietēm ir vērts doties uz Irānu, lai iemācītos sievišķību.

Komentāri

Pievienot komentāru