Aug karadarbības iespējamība tuvajos Austrumos; tas liek celties naftas cenai

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pēdējo reizi savu pilnvaru laikā uzrunājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā. Visskarbākos retoriskos pliķus saņēmusi Izraēla, proti, šai valstij neesot vieta Tuvajos Austrumos. Iepriekš Ahmadinedžads Izraēlu ir salīdzinājis ar audzēju, no kura nepieciešams atbrīvoties. Tāpat Irānas prezidents norādīja, ka neuzskata par nopietniem Izraēlas draudus veikt uzbrukumus Irānas ar urāna bagātināšanu saistītajiem objektiem un noliedza, ka Irāna piegādājot ieročus Sīrijai. Tāpat Irānas līderi aicināja izbeigt ASV impērijas ēru (M. Ahmadinedžads norādīja, ka Rietumvalstu lielvaras kalpo velnam).

Norēķināties par Irānas naftu turpmāk varēs arī ar zeltu, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Mahmuds Bahmani. Viņš arī pastāstīja, ka Ķīna un Indija par Irānas naftu jau ir norēķinājušās ar precēm, vēsta Bloomberg.

Uz šādu soli Irānu pamudinājušas ASV un Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas, kas sarežģījušas iespēju norēķināties ar Irānas bankām dolāros.

Sankcijas stāsies spēkā 1. jūlijā, un to ietvaros ES kompānijām būs aizliegts iegādāties Irānas naftu. Pašlaik uz ES tiek eskportēti 20% Irānas naftas. Eiropas piemēram atteikušās sekot Ķīna, kas ir lielākais Irānas naftas pircējs, un Indija. Irāna pašlaik arī pieņem maksājumus citās valūtās.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

Eiropas Savienības (ES) valdību lēmums par embargo izsludināšanu naftas ieviešanai no šīs valsts izraisīs strauju degvielas cenu kāpumu arī Latvijā, uzskata Rietumu Bankas eksperts Igors Zujevs. Savukārt degvielas mazumtirgotājs Statoil uzsver, ka degvielas cenas nav iespējams prognozēt.

Svarīgākais benzīna cenu kāpuma faktors tuvākajā nākotnē būs saistīts ar ES Irānas naftai izsludināto embargo, pārliecināts Igors Zujevs. ES valstīs ik dienu tiek importēti līdz 700 000 barelu naftas, tostarp no šobrīd nežēlastībā kritušās Irānas. Savukārt Latvijā tirgotā degviela tiek ražota Norvēģijā un Somijā, Krievijas benzīna tirgū tikpat kā nav, norāda eksperts.

Uz Eiropas valdību lēmumu par embargo noteikšanu Irānas valdība atbildēja ar draudiem pārtraukt piegādes, pat negaidot, kad izbeigsies spēkā esošie līgumi. I. Zujevs norāda, ka šāda notikumu attīstība izraisīs strauju naftas cenu kāpumu, kas negatīvi ietekmēs naftas pārstrādātājus Eiropā - izejvielai kļūstot dārgākai, gala produkts, šajā gadījumā benzīns un citi naftas produkti, kļūs ievērojami dārgāki.

Irāna varētu pārtraukt naftas eksportu uz Eiropu jau nākošajā nedēļā, pavēstījuši valsts valdības pārstāvji. Šādu soli Irāna varētu spert kā atbildi uz Eiropas piemērotajām sankcijām.

«Sestdien Irānas parlaments lems par likumprojektu, kas apturēs naftas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), sākot ar nākamo nedēļu,» sacīja valsts Iekšpolitikas un Nacionālās aizsardzības komitejas vadītājs Huseins Ibrahims.

Aizvadītā gada pirmajā pusē uz Eiropas Savienību tika eksportēts 18% Irānas naftas, liecina ASV Enerģijas informācijas administrācijas dati, vēsta Reuters. ES ir otrs lielākais Irānas naftas pircējs pēc Ķīnas.

«Ja deputāti izlems, ka Irānas naftas eksports uz Eiropu ir jāaptur, parlaments ne mirkli nekavēsies,» norādīja Irānas pārstāvji. «Ja Irānas naftas eksports tiks negaidīti apturēts, tas pārsteigs eiropiešus un viņi sapratīs Irānas spēku».

ASV, sākot ar pirmdienu, atjauno visas sankcijas Irānai, kas tika atceltas pēc 2015.gada kodolvienošanās.

Sankcijas, kas spēkā stājas pirmdien, attiecas uz Irānas kuģniecības, finanšu un enerģētikas sektoriem. Tā ir otrā daļa no sankcijām, ko ASV atjauno pret Teherānu, kopš ASV prezidents Donalds Tramps maijā paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no Irānas kodolvienošanās un ka Vašingtona atjauno pēc šīs vienošanās noslēgšanas apturētās sankcijas. Pirmā sankciju kārta stājās spēkā augustā.

Ar ierobežotiem izņēmumiem sankcijas būs vērstas pret valstīm, kuras nepārtrauks importēt Irānas naftu, un ārvalstu uzņēmumiem, kas slēdz darījumus ar «melnajā sarakstā» iekļautajiem Irānas subjektiem, tostarp Irānas centrālo banku, privātajām finanšu institūcijām, kā arī valsts ostu un kuģniecības kompānijām.

Draudēt Irānai ir vienkāršāk nekā šos draudus tiešām īstenot. Tas sakāms par tās naftas importa embargo, ko ES ievieš pakāpeniski, lai pati sev neiešautu kājā, kā arī par žņauga uzlikšanu Irānas finanšu asinsritei, kas līdz šim bija tikai draudu līmenī.

Bet nu kopš sestdienas, 17. marta, pēcpusdienas beļģu kompānija, kas apkalpo starptautiskos naudas pārvedumus tiešsaistē jeb Swift standartu, bloķēs to Irānas banku maksājumus, pret kurām noteiktas ES sankcijas.

«Banku atvienošana Swift ir ārkārtas un nepieredzēts solis,» portāls euobserver.com citē beļģu kompānijas vadītāju Lazaro Kamposu. «Tas ir tiešs iznākums starptautiskai un daudzpusējai rīcībai, lai pastiprinātu finansiālās sankcijas pret Irānu.»

Portāls ziņo, ka ES likusi Swift rīkoties pēc ASV spiediena. Amerika pasaulē ir flagmanis sankcijām pret Irānu cerībā tās vadību piespiest attiekties no kodolprogrammas. Par spīti Irānas apgalvojumiem, ka tai ir miermīlīgs mērķis šādi attīstīt savu enerģētiku, Rietumu valstīm, balstoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras pētījumiem, ir lielas aizdomas, ka Irāna patiesībā slepus izstrādā kodolieročus.

Irāna uzskata, ka Eiropas Savienība (ES), atsakoties no naftas embargo, varētu izglābties no «nākotnes krīzēm». Par apliecinājumu tam, ka sankcijas nodara vairāk ļaunuma Rietumiem nekā Irānai, Teherāna uzskata ASV pozīcijas mīkstināšanos.

ASV prezidents Baraks Obama trešdien paziņoja, ka neattiecinās pret Irānu vērsto sankciju plānu uz desmit Eiropas Savienības (ES) valstīm un Japānu, jo šīs valstis ir ievērojami samazinājušas naftas iegādes no Irānas, vēsta Reuters.

«Atbrīvojums» piešķirts Beļģijai, Lielbritānijai, Čehijai, Francijai, Vācijai, Grieķijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Japānai. Sankciju ietvaros paredzēts, ka valstīm, kuras iegādādājas Irānas naftu, tiks liegta pieeja ASV finanšu sistēmai. Jāpiezīmē, ka lēmums neattiecas uz lielākajiem Irānas naftas pircējiem – Ķīnu, Indiju un Dienvidkoreju.

Tas licis Irānai pavēstīt, ka ASV lēmums ir apliecinājis Vašingtonas «atkāpšanos» no savas pozīcijas attiecībā uz šo valsti. «Saistībā ar Irānas pieņemtajiem pretpasākumiem šāds solis uzskatāms par atkāpšanos no iepriekšējās pozīcijas,» klāstīja Irānas parlamenta Ārpolitikas un Nacionālās drošības komisijas vadītājs Aladins Borujerdi.

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā šā gada 7. februāra pēcpusdienā bija 1,009 Ls litrā, tādējādi pārsniedzot psiholoģisko lata slieksni. Šāds benzīna cenas pieaugums daudziem autobraucējiem liks pārdomāt braukšanas paradums, atzīst eksperte.

Savukārt 95. markas benzīns Statoil pilna servisa DUS Rīgā maksāja 0,979 latus litrā, kas Latvijā ir līdz šim augstākā cena par šīs markas degvielu. Neste DUS Rīgā 98. markas benzīns 7. februāra pēcpusdienā maksāja 0,997 latus litrā, bet 95. markas benzīna cena bija 0,967 latu litrā, pārliecinājās Db.lv.

Benzīna cenas pieaugums virs viena lata robežas daudziem autobraucējiem liks pārdomāt savus braukšanas paradumus. «Savā ziņā šis ir psiholoģisks, simbolisks slieksnis,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use. Viņa uzsver, ka izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, nākamā aiz pārtikas un mājokļa, tāpēc ģimenes degvielas izmaksu pieaugumu izjūt ļoti būtiski.

Šonedēļ ievērojami saasinājušies konflikti, kas saistīti ar Irānas kodolprogrammu, kas var likt naftas cenām sasniegt pat 200 ASV dolāru par barelu atzīmi, prognozē analītiķi.

«Jebkurš notikums, kas palielina nopietna konflikta draudus Persijas līča reģionā, noteikti paaugstinās naftas cenu. 2010. gadā Irānā tika iegūts ap 5% no visas pasaulē iegūtās naftas, bet kopumā Persijas līča valstīs tika iegūts ap 27% no pasaulē iegūtas naftas. Ja Izraēla un/vai ASV izvēlēsies militāru konflikta risināšanas ceļu, naftas cenas noteikti pieaugs diezgan būtiski, iespējams, līdz pat 200 dolāriem par barelu. Pirmkārt, jebkurš militārais konflikts ar Irānu nozīmēs, ka naftas eksports no Irānas tiks pārtraukts, otrkārt, šajā gadījumā var tikt bloķēts Irānas tuvumā esošais Ormuzas šaurums, caur kuru tiek izvesta praktiski visa Persijas līča nafta,» situācijas nopietnību uzsver Hipo Fondi vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Teherāna nolēmusi daļēji atteikties no saistībām, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar 2015.gadā noslēgto kodolvienošanos, trešdien paziņojusi Irānas Ārlietu ministrija.

Par «augstākās drošības padomes lēmumu pārtraukt pildīt dažas no Irānas Islāma Republikas saistībām», kuras tā uzņēmusies saskaņā ar kodolvienošanos, informēti Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi, kā arī Eiropas Savienība (ES), pavēstīja ministrija.

Irānas ārlietu ministra vietnieks šo lēmumu trešdien paziņojis visu piecu valstu vēstniekiem.

Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs, atrodoties vizītē Maskavā, uzsvēra, ka Irāna nav pārkāpusi kodolvienošanos un no tās neizstāsies.

Viņš uzsvēra, ka Teherāna joprojām darbojas kodolvienošanās ietvaros, bet uzskata par piemērotu, pārtraukt ievērot dažas saistības, ko uzņēmusies «brīvprātīgi».

Irānas naftas ieguves apjomi ir kritušies līdz zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā, bet sankciju rezultātā var samazināties vēl vairāk un sasniegt līmeni, kāds tika novērots Irānas – Irākas kara laikā 80-jos gados, vēsta CNN.

Irānas jēlnaftas ieguves apjomi februārī samazinājušies par 50 tūkstošiem barelu un sasnieguši 3,38 miljonus barelu dienā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2002. gada, atsaucoties uz Starptautiskā enerģijas aģentūras (IEA) datiem, norāda CNN. Taču Irānas naftas apjomi turpinās samazināties – saskaņā ar IEA aprēķiniem, no šā gada jūlija, kad stāsies spēkā ES naftas importa embargo, Teherānas naftas eksports varētu samazināties vēl par 800 tūkstošiem barelu dienā jeb gandrīz trešo daļu.

Vairāki naftas ieguves pārtraukumi, kas notikuši reģionā, sākot no Dienvidsudānas, beidzot ar Sīriju, ir samazinājuši globālās naftas piegādes apjomus. Šie aspekti, apvienoti ar nervozitāti saistībā ar Irānu, kopš pagājušā gada decembra ir palielinājuši naftas cenu par divdesmit procentiem, norāda CNN. Analītķi bažījas, ka augstā naftas cena varētu arī ietekmēt lēno ASV atveseļošanos.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Andrejs Elksniņš, Saskaņas centra vēlēšanu saraksta līderis Latgalē.

Kā vērtējat valdības rīcību saistībā ar ES un Latvijas «laipnībām», kas rezultējās ar Krievijas embargo pārtikas precēm?

Latvija ir neliela valsts un ir jārēķinās ar reālo ģeopolitisko situāciju, kāda tā ir. Tomēr pie varas esošie politiķi, vēl pirms ES augstākajā līmenī lēma par kādām sankcijām pret Krieviju saistībā ar notikumiem Austrumukrainā, jau pieprasīja stingrākas sankcijas, ignorējot iespējamo Krievijas pretreakciju. Lai arī Latvijas valdība jau šā gada sākumā slepenās sēdēs runāja par Austrumukrainas notikumu iespējamo ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, tomēr nekas nav dzirdēts, ka būtu bijuši izstrādāti kādi tālākas attīstības scenāriji A, B, C. Rezultātā Krievijas atbilde: pārtikas produktu embargo ir kā auksta ūdens šalts uz galvas. Kāpēc? Tāpēc, ka nekāda konkrēta pasākumu plāna, ko valdība iedarbinātu, nav. Jā, ir vispārīgas frāzes – palīdzēsim, risināsim un tamlīdzīgi, taču nekā reāla, taustāma vēl nav. Pirmsvēlēšanu skurbulī valdība apgalvo, ka sankcijas ietekmē tikai 50 milj. eiro eksportu un tas jau nekas briesmīgs nav. Un tas tiek teikts situācijā, kad 2013. g. uz Krieviju no Latvijas tika eksportēti pārtikas produkti par 650 milj. eiro. Protams, Krievijas embargo vismaz pašlaik neskarot zivju konservu un alkohola ražotājus, taču austrumu kaimiņvalstī jau skan aicinājumi šo embargo papildināt ar visu veidu konserviem, alkoholu, tabaku un pat vieglajām automašīnām. Un ja vēl Krievija nolems mainīt tranzītpreču plūsmu, tad līdzās pašreizējā embargo rezultātā cietušo autopārvadātāju pulkam pievienosies tranzīts – Latvijas dzelzceļš, Rīgas, Ventspils, Liepājas ostas, tajās strādājošas stividorkompānijas. Kopumā situācijas tālākā eskalācija un jo īpaši Latvijas politiķu aicinājumi uz vēl bargākām sankcijām pret Krieviju, kā arī Polijas un Lietuvas ražotāju vēlme uz Krieviju neaizsūtītos produktus daļēji realizēt mūsu valstī Latvijas IKP var apcirpt pat par piektdaļu. Pieļauju, ka pēc vēlēšanām tie paši, kuri šo Krievijas embargo sankciju defektu raksturo kā nenozīmīgu, to sāks parādīt daudz draudīgākos apjomos.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesora Leona Taivāna atbilde uz DB jautājumu par Irānas un Rietumu valstu konflikta būtību.

Irānas un ES (kā arī ASV) savstarpējās domstarpības, bez šaubām, ir spēle, kurā lietas netiek sauktas īstajos vārdos. Runa ir it kā par sankcijām, kuras ES uzliek Irānai par to, ka tā atļaujas izstrādāt atomieročus. Nopietni eksperti saka, ka Irāna nav izdarījusi tik nopietnu izrāvienu nukleārās tehnoloģijas jomā, lai kādu tuvākajā nākotnē apdraudētu.

Galvenais nemiera cēlājs ir Izraēla, kuras situācija Tuvo Austrumu arābu valstu ielenkumā nav laba. Tā pasliktinās sakarā ar Sīrijas–Irānas–Krievijas sadraudzību. Irāna caur Sīriju iegūst tiešu pieeju Izraēlas robežām. Irāna nodrošina ar ieročiem Izraēlas tuvumā esošo Hezbollah un, protams, Sīrijas režīmu. Arī Irākā Irānas ietekme kļūst iespaidīgāka – turienes šiītu ticības brāļi tagad ir pie varas. Tādēļ ES un ASV rosās.

Eiropas Savienības (ES) valstis ir vienojušās par naftas importa aizlieguma noteikšanu Irānai, vēsta AP. Naftas importa aizliegums ir daļa no sankcijām, kas vērstas pret Irānas kodolprogrammu.

Vienošanās pirmdien oficiāli jāapstiprina ES dalībvalstu ārlietu ministriem. Vienošanās ietvaros paredzēts noteikt aizliegumu jaunu līgumu slēgšanai par Irānas jēlnaftas un naftas produktu importu, savukārt spēkā esošie līgumi jālauž līdz jūlijam.

«Es esmu pārliecināts, ka ES šodien sniegs stingru atbildi Irānas atteikumam pildīt savas starptautiskās apņemšanās, kuras ir saistītas ar kodolprogrammu,» sacīja Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle.

Tāpat ES apsver arī Irānas centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu. «Sankcijas ir veidtoas tā, lai varētu nodrošināt to, ka Irāna uztver nopietni mūsu aicinājumu atgriezties pie sarunu galda,» sacīja ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone.

Irānas glābšanas un palīdzības dienestu darbinieki ir gatavi doties uz Ņujorku, lai palīdzētu ar viesuļvētras Sendija seku likvidēšanu, pavēstījis Irānas Sarkanais Pusmēness.

«Mēs esam gatavi palīdzēt cietušajiem ASV iedzīvotājiem,» sacīja Irānas Sarkanā Pusmēness vadītājs Mahmuds Mozafars (Mahmud Mazaffar), uzsverot, ka organizācijas darbinieki ir gatavi doties uz ASV jebkurā brīdī, gadījumā ja šāda palīdzība būs vajadzīga.

ASV varasiestādes Irānas piedāvājumu pagaidām nav komentējušas.

ASV laikraksts The New York Times vēsta, ka Irānas Sarkanais Pusmēness ir ļoti pieredzējis palīdzības sniegšanā, jo Irānu bieži vien piemeklē plūdi un zemestrīces. Tomēr organizācija ir arī cieši saistīta ar Irānas valdību. ASV varasiestādes uzskata, ka atsevišķi Sarkanā Pusmēness darbinieki, palīdzot ar dabas katastrofu seku likvidāciju ārvalstīs, nereti nodarbojas ar spiegošanu.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Irāna pārtraukusi jēlnaftas piegādes Francijas un Lielbritānijas klientiem, tādējādi atbildot uz Eiropas Savienības (ES) naftas eksporta embargo, kas stāsies spēkā vasarā.

Irāna «pārdos jēlnaftu jauniem klientiem, nevis Francijas un Lielbritānijas kompānijām». Naftas piegādes tiks palielinātas uz Ķīnu, norādīja valsts varasiestādes. Tāpat Irāna pavēstījusi, ka varētu apturēt naftas piegādes uz Itāliju, Spāniju, Portugāli, Grieķiju, Franciju un Nīderlandi, lai tādējādi protestētu pret ES ieviesto naftas embargo.

Analītiķi norāda, ka Irānas rīcība var izraisīt tālāku naftas cenu pieaugumu. Aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos Francija no Irānas saņēma 4% importētās naftas, bet Lielbritānija – 1%.

Db.lv jau vēstīja, ka janvārī ES valstis vienojās par naftas importa noteikšanu Irānai. Naftas importa aizliegums ir daļa no sankcijām, kas vērstas pret Irānas kodolprogrammu.

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Jēlnaftas cena Ņujorkas preču biržā noslīdējusi zem 90 dolāru par barelu atzīmes, sasniedzot zemāko «melnā zelta» cenu kopš 2011. gada nogales.

Naftas cenu kritumu veicina gan ziņas par saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, gan arī Eiropas parādu krīze, kas veicinājusi ASV dolāra vērtības palielināšanos attiecībā pret eiro, tādējādi padarot naftu par mazāk pievilcīgu investīciju eiro turētājiem.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAA) vadītāja Jukijo Amano paziņojums šīs nedēļas vidū notiekošās sešu rietumvalstu un Irānas apspriedes priekšvakarā par panākto progresu sarunās ar līdz šim iecirtīgo austrumu valsti rada cerību, ka šī Islāma Republika tomēr meklē diplomātisku risinājumu pašreizējam konfliktam saistībā ar tās urāna bagātināšanas programmu. Viss liecina, ka Irāna tomēr ļaus aģentūras ekspertiem pieeju valsts slepenajām kodoldegvielas ražotnēm, lai novērstu aizdomas par centieniem radīt atomieročus. Par to sevišķi bažīgas ir ASV, ES un Izraēla, jo oficiālās Teherānas antisemītiskā retorika liek iztēloties šausmu lietas, kas varētu notikt, ja šai valstij būtu kodolieroči.

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patlaban apzina aviopasažierus, kuri trešdien kopā ar jaunā koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu, informēja SPKC.

Lai iegūtu precīzu pasažieru sarakstu, SPKC patlaban sadarbojoties ar Civilās aviācijas aģentūru. Tomēr vienlaikus arī paši pasažieri, kuri lidojuši ar minēto reisu, tiek aicināti par sevi ziņot SPKC, zvanot uz tālruni 67 501 590.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss.

Ar koronavīrusu "Covid-19" inficētais Irānas pilsonis no Rīgas lidostas uz autoostu braucis ar satiksmes mikroautobusu. Mikroautobusa šoferis pats nekavējoties esot devies uz Latvijas Infektoloģijas centru pārbaudīties. Autobusā bijuši vēl divi pasažieri.

Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.