Eiropas Savienība (ES), atbildot uz Irānas kodolprogrammas draudiem, ieviesusi embargo Irānas naftai, ziņo Reuters. Embargo gan spēkā stāsties pakāpeniski.
Tādējādi pasaules lielvaras mēģina finansiāli sagraut šo valsti, lai tā padotos Rietumu spiedienam un neturpinātu savu urāna bagātināšanas programmu.
Jāpiebilst, ka ASV prezidents Baraks Obama nesen kā parakstījis likumu, kas ietver jaunas sankcijas pret Irānu. To mērķis ir izolēt Irānas centrālo banku no globālās finanšu sistēmas. Jāpiebilst, ka caur Irānas centrālo banku notiek visi maksājumi par Irānas naftas un gāzes sektora darījumiem. Faktiski sankcijas skars Irānas naftas nozari, liekot citu valstu firmām izvēlēties starp sadarbību ar Irānas finanšu sektoru un centrālo banku vai arī ar ASV ekonomiku un finanšu sektoru. Proti, ASV varēs liegt pieeju savai finanšu sistēmai visām tām finanšu iestādēm, kas ar šo valsti sadarbojās «pārāk daudz» vai sadarbojas vispār. Lai neradītu pārāk lielu šoku naftas tirgum un tām citu valstu iestādēm, kas aktīvi sadarbojas ar Irānu, šis likums stāsies spēkā pamazām – sešu mēnešu laikā, ziņo Reuters. Tiesa gan, likums atļauj izņēmumus, ja tas ir ASV nacionālajās interesēs vai ja pārāk kropļos tirgu. Šāds jauns ASV likums varētu būt apgrūtinājums tādām valstīm, kas pērk Irānas naftu un kurām nav īpašu alternatīvu – Ķīnai, Indijai, Turcijai, Dienvidkorejai, Japānai. Nozīmīgi Irānas naftas pircēji ir arī Eiropā – Itālija (no Irānas tā saņem 13,3% no visas importētās naftas), Spānija (9,6%), Grieķija (34,7%) un Francija (4,4%). Šobrīd daudzām Eiropas valstīm, kuras pērk Irānas naftu, būs jāmeklē alternatīva.
Jāpiebilst, ka ASV jau pirms tam bija noteikusi embargo Irānas naftai. Pat Ķīnai, kas ir lielākā Irānas naftas pircēja un ir atteikusies atbalstīt globālās sankcijas pret Irānu, ir sava veida pieeja šai valstij. Proti, Ķīna pieprasa atlaidi Irānas naftai, jo šai valstij zūd citas alternatīvas, kur to pārdot. Janvārī, lai pastiprinātu spiedienu uz šo valsti, Ķīna uz pusi samazinājusi naftas importu no Irānas un pērk dārgāku Krievijas un Vjetnamas naftu.
Šādas ziņas šodien Ziemeļjūras jēlnaftas cenai šodien lika pieaugt līdz 114 ASV dolāru par barelu atzīmei (dienas turpinājumā gan jēlnaftas cena nedaudz samazinājusies).
Irānas naftas industrija veido aptuveni 60% no valsts IKP. Daudzi naftas tirgus eksperti uzskata, ka Irānai galu galā izdosies atrast savas naftas pircējus Āzijā. Tas gan prasīs laiku un valstij savai naftai, visticamāk, nāksies piemērot lielas atlaides, raksta Reuters.
DB jau ziņojis, ka pār pasaules naftas tirgu pēdējo mēnešu laikā nemitīgi ēnu metis augošais Irānas konflikts ar Rietumvalstīm. Neseno ziņu frontē parādījušas ziņas, ka Teherānas zinātnieki ir izmēģinājuši pirmo kodoldegvielas stieni, kas ražots Irānā no šajā valstī iegūta urāna. Tāpat valsts paziņojusi, ka veiks 10 dienu ilgstošas jūras spēku mācības un testējusi tāla darbības rādiusa raķetes. Viss tas veikts, lai pierādītu, ka Irāna ir spējīga aizstāvēt gan savas robežas, gan intereses, gan bloķēt naftas nozarei svarīgo Ormuzas šaurumu.
Katrā ziņā esošā situācija liecina, ka konflikta iespējamība ir ļoti augsta. Netālu no Irānas Bahreinā savukārt dislocētā ASV Piektā flote solījusi, ka Ormuzas šauruma bloķēšana pieļauta netikšot. Arī Izraēla paziņojusi par gatavību dot triecienu Irānai. Jāpiebilst, ka Irāna ir aptuveni 1000 kilometru attālumā no Izraēlas. Tiek lēsts, ka Irānas raķetes Sajjil-2 rādiuss sasniedzot pat 2400 km.
Militārā konflikta gadījumā pastāv liela iespējamība, ka uz nenoteiktu laiku varētu tikt bloķēts Ormuzas šaurums, kas faktiski ir vienīgais jūras ceļš no Persijas līča uz Arābijas jūru. Par šādu iespējamību asāku Rietumu sankciju gadījumā Irāna jau vairakkārt nav kautrējusies brīdināt. Pa Ormuzas šaurumu tiek transportēts nedaudz mazāk par 20% visas pasaulē izmantotās naftas. Tādēļ šāda scenārija gadījumā varētu būt gaidāms straujš naftas cenas pieaugums. Militārā konflikta gadījumā naftas cenas varētu pat dubultoties, tā DB prognozējuši analītiķi