Eiropas Savienības (ES) valdību lēmums par embargo izsludināšanu naftas ieviešanai no šīs valsts izraisīs strauju degvielas cenu kāpumu arī Latvijā, uzskata Rietumu Bankas eksperts Igors Zujevs. Savukārt degvielas mazumtirgotājs Statoil uzsver, ka degvielas cenas nav iespējams prognozēt.
Svarīgākais benzīna cenu kāpuma faktors tuvākajā nākotnē būs saistīts ar ES Irānas naftai izsludināto embargo, pārliecināts Igors Zujevs. ES valstīs ik dienu tiek importēti līdz 700 000 barelu naftas, tostarp no šobrīd nežēlastībā kritušās Irānas. Savukārt Latvijā tirgotā degviela tiek ražota Norvēģijā un Somijā, Krievijas benzīna tirgū tikpat kā nav, norāda eksperts.
Uz Eiropas valdību lēmumu par embargo noteikšanu Irānas valdība atbildēja ar draudiem pārtraukt piegādes, pat negaidot, kad izbeigsies spēkā esošie līgumi. I. Zujevs norāda, ka šāda notikumu attīstība izraisīs strauju naftas cenu kāpumu, kas negatīvi ietekmēs naftas pārstrādātājus Eiropā - izejvielai kļūstot dārgākai, gala produkts, šajā gadījumā benzīns un citi naftas produkti, kļūs ievērojami dārgāki.
Daži eksperti uzskatot, ka līdz brīdim, kad spēkā stāsies Irānas naftai noteiktais embargo, var tikt sakārtotas izejvielu piegādes ES no tādām valstīm kā Lībija, Irāka un Saūda Arābija, sacīja I. Zujevs. Rietumu Bankas eksperts norāda, ka šī pāreja, pat ja tā notiks, tomēr nebūs ātra un tai būs nepieciešami vairāki mēneši. Līdz brīdim, kad Eiropā nesāks darboties jaunie naftas piegādes kanāli, tās ekonomika kopumā un visi tās autobraucēji cietīs augsto benzīna, dīzeļdegvielas un motoreļļas cenu dēļ.
«Tas viss liek domāt par to, ka autovadītājiem nebūt ne iepriecinošā perspektīva degvielas uzpildes stacijās uz cenrāžiem ieraudzīt viena lata skaitli diemžēl kļūst aizvien reālāka,» uzsver I. Zujevs.
Pašreizējo benzīna cenu dinamiku Latvijā izskaidrojot vairāki faktori, norāda eksperts. Pirmkārt, būtiska ir valsts nodokļu politikas loma, jo neatņemama degvielas mazumtirdzniecības cenas daļa Latvijas degvielas uzpildes stacijās, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir akcīzes nodoklis, saka I. Zujevs.
Otrkārt, janvārī Latvijā stājās spēkā prasība enerģētikas uzņēmumiem uzglabāt obligātās degvielas rezerves. Tādējādi aug benzīna tirgotāju izdevumi, kas neizbēgami izraisa cenu kāpumu uzpildes stacijās, skaidro Rietumu Bankas eksperts.
Kā Db.lv pastāstīja degvielas mazumtirgotāja Statoil Degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrabāns, tad degvielas cenas prognozēt nav iespējams.
Situācija nereti mainās no dienas uz dienu, pat no stundas uz stundu – parādās jauni izaicinājumi, citviet sarūk pieprasījums, kāda no lielvalstīm uzrāda sliktākus ekonomikas rādītājus vai notiek kāda dabas katastrofa.
«Tas viss nosaka cenas attīstību un ASV dolāra kursa stiprumu, kas arī ietekmē naftas produktu cenu svārstības biržā. Mēs kā mazumtirgotājs ceram, ka lata robeža netiks pārsniegta, jo augstākas cenas var mazināt degvielas patēriņu,» norāda K. Skrabāns.