Irāna iepriekšējās dienas vakarā izšāvusi uz Izraēlu 200 raķetes, trešdien pavēstījusi teokrātiskā režīma kontrolētā valsts televīzija.

Tikmēr Izraēla iepriekš ziņoja, ka Irāna izšāvusi aptuveni 180 raķetes, no kurām lielākā daļa tikusi pārtverta.

Izraēlas mediķi ziņo, ka apšaudē divi cilvēki guvuši vieglus šķembu ievainojumus.

Irāna apgalvo, ka vakar pirmo reizi izšāvusi uz Izraēlu arī hiperskaņas raķetes. Irānas Revolucionārā gvarde ziņoja, ka raķešu trieciens bija vērsts pret trim militārajām bāzēm Telavivas apkaimē un citām bāzēm. Revolucionārā gvarde arī apgalvoja, ka 90% raķešu trāpījuši mērķiem.

2023.gada jūnijā Irāna paziņoja, ka tās arsenālā ir vidēja darbības rādiusa ballistiskā hiperskaņas raķete, kas skaņas ātrumu pārsniedz līdz 15 reizēm.

Atšķirībā no parastajām ballistiskajām raķetēm hiperskaņas raķetes lido pa trajektoriju zemu atmosfērā, kas ļauj tām sasniegt mērķi ātrāk un ar mazāku iespējamību, ka tās pārtvers modernā pretgaisa aizsardzība.

Irāna svētdien paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic tās 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.

Valsts televīzija ziņoja, ka Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.

"Irāna turpinās kodolbagātināšanu bez ierobežojumiem un pamatojoties uz tās tehniskajām vajadzībām," teikts televīzijā nolasītajā paziņojumā.

Jaunais paziņojums par atkāpšanos no kodolvienošanās bija gaidāms šajā nedēļas nogalē, un nav zināms, cik lielā mērā tā saturu ietekmējusi attiecību saasināšanās ar Vašingtou pēc piektdien notikušā ASV raķešu trieciena, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani.

Atbildot uz to, ka ASV 2018.gadā izstājās no kodolvienošanās un atjaunoja sankcijas pet Irānu, Teherāna pakāpeniski ir atkāpusies no vienošanās nosacījumiem, tostarp attiecībā uz urāna bagātināšanas līmeni, bagātinātā urāna krājumiem, to, kāda modeļa centrifūgas tā izmanto urāna bagātināšanai, kā arī to, kur notiek urāna bagātināšana.

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis ar bargām sankcijām pret Irāku pēc tam, kad tās parlaments aicināja ASV karaspēku pamest valsti, ziņo BBC.

"Mums tur ir ļoti dārga gaisa spēku bāze. Tās uzbūvēšana prasīja miljardiem dolāru. Mēs nekur nebrauksim, ja vien viņi mums to neatmaksās," viņš sacījis žurnālistiem.

Kā vēstīts, Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, kurš pagājušās nedēļas piektdienā gāja bojā raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostai, tika nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādījuma. Starp nogalinātajiem ir arī Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Irāna solījusi atriebties par K. Soleimani nogalināšanu, savukārt ASV akcentē, ka nogalinājušas teroristu. K. Soleimani pēctecis solījis izraidīt ASV no Tuvajiem Austrumiem.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Irāna ir palielinājusi savus bagātinātā urāna krājumus vairāk nekā 18 reizes, salīdzinot ar 2015.gada kodolvienošanās noteikto limitu, paziņojusi ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).

IAEA jaunākajā ziņojumā par Irānas kodolprogrammu aplēsts, ka 2022.gada 15.maijā Irānas bagātinātā urāna krājumi sasniedza 3809,3 kilogramus.

Saskaņā ar vienošanos, ko Teherāna 2015.gadā noslēdza ar pasaules lielvarām, tās bagātinātā urāna krājumi konkrētā maisījuma formā nedrīkst pārsniegt 300 kilogramus, kas atbilst 202,8 kilogramiem tīra urāna.

Ziņojumā arī norādīts, ka Irāna turpina bagātināt urānu līdz līmeņiem, kas krietni pārsniedz 3,67% atzīmi, kas noteikta 2015.gada kodolpaktā.

IAEA uzskata, ka Irānas rīcībā ir 238,4 kilogrami līdz 20% līmenim bagātināts urāns, kas ir par 56,3 kilogramiem vairāk, nekā tika aplēsts iepriekšējā ziņojumā martā.

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien nosodīja Irānas sākto urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim, nosaucot to par "nukleāru izspiešanu".

"Irānas urāna bagātināšana līdz 20% līmenim Fardo ir skaidrs mēģinājums palielināt savu nukleārās izspiešanas kampaņu, mēģinājums, kas turpinās būt neveiksmīgs," paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretāre.

"Mēs esam pārliecināti, ka Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) novēros un ziņos par jebkurām jaunām Irānas nukleārām aktivitātēm," sacīja Valsts departamenta preses sekretāre.

IAEA apstiprināja, ka Irāna ir sākusi urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim Fardo pazemes kodolobjektā uz dienvidiem no Teherānas, krietni pārsniedzot 3,67% atzīmi, kas noteikta 2015.gada kodolpaktā.

2015.gada kodolpakts paredz, ka Irāna ierobežos savu kodolprogrammu un bagātinās urānu līdz zemam līmenim, kas ir derīgs vienīgi civiliem mērķiem, apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Kodolieročiem vajadzīgs līdz 90% līmenim bagātināts urāns.

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Irāna ceturtdien paziņoja, ka pirmo reizi kopš 1962.gada lūgusi finanšu palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), un līdzekļus paredzēts izmantot koronavīrusa izplatības apkarošanai.

Irānas centrālās bankas vadītājs Abdilnasers Hemati norādīja, ka valsts SVF lūgusi ārkārtas aizdevumu piecu miljardu ASV dolāru (4,3 miljardu eiro) apmērā.

Viņš sacīja, ka Irāna šo lūgumu izteikusi pagājušajā nedēļā SVF vadītājai Kristalinai Georgievai nosūtītā vēstulē.

Irānas ekonomiku jau iepriekš negatīvi ietekmējušas ASV noteiktās sankcijas, kuru dēļ ierobežotas Teherānas iespējas pārdot savu naftu. Nesenā koronavīrusa epidēmija Irānā šīs ekonomikas problēmas tikai saasinājušas, jo Irānas kaimiņvalstis slēgušas savas robežas ar valsti un vairākas valstis ierobežojušas ceļošanu uz Irānu.

Irānas Veselības ministrija ceturtdien paziņoja, ka ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 valstī miruši vēl 75 cilvēki, tādējādi kopējais upuru skaits sasniedzis 429, bet saslimuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Ukrainas pasažieru lidmašīna "Boeing 737", kas ar 176 cilvēkiem nogāzās netālu no Teherānas, aizdegās, vēl gaisā esot, teikts Irānas izmeklētāju sākotnējā ziņojumā.

Aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna, kas bija ceļā uz Kijevu, avarēja trešdien neilgi pēc izlidošanas no Teherānas Imāma Homeini lidostas.

Irānas civilās aviācijas organizācijas ziņojumā citēti aculiecinieki uz zemes un garām lidojošā lidmašīnā augstu gaisā sakām, ka "Boeing 737" aizdegusies vēl gaisā esot.

Trīs gadus vecajai lidmašīnai, kurai apkope pēdējoreiz tika veikta 6.janvārī, neilgi pēc pacelšanās radās tehniskas problēmas. Lidmašīna mainīja kursu uz tuvāko lidostu un pēc tam avarēja, norādīts ziņojumā.

Ziņojumā nav teikts, kādas tieši tehniskās problēmas lidmašīnai bijušas. Tomēr kāds kanādiešu avots drošības dienestos ziņu aģentūrai "Reuters" atklāja, ka gūti pierādījumu, ka pārkarsis viens no lidmašīnas dzinējiem.

ASV amatpersonas nodevušas Ukraina svarīgus datus par Ukrainas aviolainera katastrofu Irānā, piektdien pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko.

"Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un es tikāmies ar ASV pārstāvjiem. Mēs saņēmām svarīgus datus, ko apstrādās mūsu eksperti," tviterī pavēstīja ministrs.

Zelenskis sociālajā tīklā "Facebook", izsakoties par Irānas aviokatastrofas iemesliem, apliecināja: "Versija par raķeti netiek izslēgta, bet tā pagaidām nav apstiprināta."

Prezidents lūdzis, lai Ukrainai tiek nodota visa nepieciešamā informācija pilnīgas izmeklēšanas veikšanai.

"Mūsu mērķis ir noskaidrot neapstrīdamu patiesību," viņš norādīja. "Cilvēka dzīvības vērtība ir pāri visiem politiskajiem motīviem."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs ceturtdien pavēstīja, ka izmeklētāji strādā pie vairākām versijām. To vidū ir raķetes trieciens, sadursme ar bezpilota lidaparātu, dzinēja avārija un terorakts.

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Reaģējot uz ģeopolitisko spriedzi Irākā, pasaulē strauji pieaugusi naftas cena, bet investori steidz meklēt drošu patvērumu saviem līdzekļiem, kas veicina akciju cenu kritumu.

Piektdien raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostā gāja bojā Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un vēl septiņi cilvēki, tostarp, Irākas militārā grupējuma “Hashed al Shaabi” vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Soleimani nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādēm. Irānā izsludinātas trīs dienu sēras, izcēlušies protesti, bet valsts prezidents Hasans Ruhani uzsvēris, ka reģiona brīvās valstis atriebsies ASV par Soleimani nogalināšanu.

Reaģējot uz notikumiem, Brent jēlnaftas cena pieauga par 4% līdz 69,16 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš septembra. WTI cena pieauga par 4,22% līdz 63,77 dolāriem par barelu.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, bet naftas cenas pieauga, sprādzieniem Irākā ar vismaz 103 bojāgājušajiem pastiprinot bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamās" varētu izplatīties tālāk.

Naftas cenas kāpa par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Irānā trešdien gāja bojā vismaz 103 cilvēki sprādzienos pie ASV gaisa triecienā 2020.gada janvārī Bagdādes lidostā nogalinātā ģenerāļa Kasema Soleimani kapavietas. Irānas varas iestādes nosauca šo sprādzienu par teroraktu.

Bažas par naftas piegāžu traucējumiem pastiprināja arī naftas atradnes slēgšana Lībijā.

Spiedienu uz akciju cenām radīja arī investoru bažas, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējos mēnešos bijis pārāk optimistisks. "Fiduciary Trust" galvenais investīciju pārzinis Hanss Olsens atzīmēja, ka šis kāpums bez fundamentālām pārmaiņām "nav veselīgs un nav ilgstošs".

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, biržu indeksiem pieaugot ASV, bet krītoties Eiropā un Āzijā pēc piektdien notikušās ietekmīgā Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV bezpilota lidaparātu triecienā Irākā, kas uzkurināja jaunas bažas par bruņotu konfliktu Tuvajos Austrumos.

ASV prezidents Donalds Tramps, pēc kura pavēles Soleimani tika nogalināts, ir brīdinājis par atbildes pasākumiem, ja Teherāna atriebtu Soleimani nāvi.

"Jaunais gads ir sācies ar rībienu, cik tālu tas attiecas uz nestabilitāti," sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

"Tas galvenokārt ir saspīlējuma eskalācijas dēļ starp ASV un Irānu pēc tam, kad Tramps pasūtīja Irānas militārā komandiera Kasema Solemani noslepkavošanu."

Investoriem ieguldot līdzekļus drošos aktīvos, zelta cena īslaicīgi pakāpās līdz 1588,13 ASV dolāriem par unci, kas pēdējoreiz bija sasniegta 2013.gada aprīlī.

Eiropas akciju biržās bija kritums, bet Volstrītā tirdzniecības sesija tomēr beidzās ar pieaugumu.

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.