Strīds starp Latvijas tirgotāju kooperāciju Aibe un tās bijušā valdes locekļa jauno uzņēmumu Latvijas tirgotāju savienība LaTS izgaismo procesus, kas līdz šim tika risināti uzņēmumu iekšienē, savukārt šobrīd, konkurencei saasinoties, visticamāk, tiks aktualizēti.
Konflikta iznākums it kā ir sasniegts, Konkurences padomei lemjot piemērot minimālo sodu, tomēr īsti nevar saprast, kurš palicis lielākos zaudētājos - vainīgais, kura vaina ir konstatēta, vai cietušais, kuram labvēlīgais spriedums pats par sevi nekādu kompensāciju neparedz.
Tajā pašā laikā arī jāsecina, ka diez vai paši uzņēmēji ir domājuši par darba likumā paredzēto iespēju aizliegt darbiniekam izplatīt uzņēmuma iekšējo informāciju un izmantot gūtās zināšanas, pametot darba vietu. Protams, finansiāli grūtajos apstākļos šāda papildu līdzekļus prasoša iespēja, visticamāk, sākotnēji liktos iracionāla, tomēr pretējā gadījumā ir jārēķinās, ka līdz ar darbinieku skaita sarukšanu var gaidīt konkurences palielināšanos. Tā nu ir realitāte, ka Latvija ir pietiekami neliela, lai būtu jācīnās ne tikai par klientiem, bet arī par darbiniekiem. Turklāt sektoros, kuros ir prasības pēc specifiskām zināšanām, darbinieku lēmums dibināt savu privāto biznesu vai tapt pārvilinātiem pie tuvākajiem konkurentiem var izrādīties finansiāli sāpīgs trieciens bijušajam darba devējam. Tāpēc katram pašam vajadzētu izsvērt, kas viņam izmaksā lētāk.
Tomēr beigās var izrādīties, ka slīcēja glābšana jebkurā gadījumā paliek paša slīcēja rokās. Kaut arī iznākumā ir secināts, ka godīgas konkurences principi ir tikuši pārkāpti, soda nauda smieklīgā apmērā (250 Ls) būtībā nekādu lielo kaitējumu vainīgajam nerada. Tieši otrādi, - vēl lielākus zaudējumus, taisnību meklējot, ir piedzīvojis prasības iesniedzējs, alias cietējs, kuram, visticamāk, izdevumi, prasību formulējot, iesniedzot un aizstāvot, bijuši lielāki.
Jāatgādina arī, ka tie darba devēji, kuri cer uz bijušo darbinieku godaprātu un augstajiem ētiskajiem standartiem, ekonomiskās krīzes laikā var nelolot veltas cerības. Diemžēl patiesība nu ir tāda, ka katrs meklē iespēju nopelnīt vairāk, un pie iespējas nekavēsies arī izmantot savas iepriekš gūtās zināšanas un informāciju. Protams, šāda pieeja var tikt vērtēta divējādi, jo nekad nebūs tā, ka, izejot pa uzņēmuma durvīm, viss darītais tiks aizmirsts.