Aizliegumi vai nozares pārregulēšana nerisinās ātro kredītu radītās problēmas - nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un indivīdu interesēm, savu uzskatu pauž Prudentia partneris Ģirts Rungainis.
Viņaprāt, nepieciešams paaugstināt minimālās aizņemšanās vecumu augstas atlīdzības kredītiem, rēķinot visas izmaksas, piemēram, virs 24%, līdz 25 gadiem, kā arī ierobežot kopējo maksimālo likmi līdz 48% gadā.
«Ja, kā apgalvo pietuvinātie, slikto kredītu apjoms līderiem ir ap 8%, tas industrijas rentabilitāti normalizētu no fantastiskas uz vienkārši lielisku,» žurnālā Kapitāls norāda Rungainis. Tāpat nepieciešams ierobežot reklāmas iespējas, kā arī nodrošināt bezmaksas «atdzišanas» periodu starp kredīta apstrādes sākumu un naudas saņemšanu ar piedāvājumu atteikties no kredīta 24 vai 48 stundas.
Ātrajiem un dārgajiem aizdevumiem būtu jābūt iegūstamiem tikai ar brīdinājumiem - tāpat kā precēm alkohola, tabakas apritē.
Runas par brīvo tirgu, kurā pakalpojuma cenu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars, Rungainis sauc par «brīvā tirgus fundamentālistu demagoģiju».
«Man, samērā daudz un ilgi domājot par tautsaimniecību, ir viedoklis, ka pilnīgi brīvs tirgus ir fikcija, izdomāts koncepts - kā mūžīgā dzīvošana. Vienmēr tirgus ir kādā mērā regulēts, ietekmēts, ierobežots, apgrūtināts,» raksta Rungainis. «Ja sabiedrība pieļautu atkarību izraisošu, veselībai kaitīgu substanču, prostitūcijas, ieroču, vardarbības, azartspēļu neierobežotu iegādi, lietošanu un reklāmu, posts indivīdiem un sabiedrībai būtu daudz lielāks, nekā tas novērojams daļēju aizliegumu un ierobežojumu situācijā.»
Vienmēr arī pastāv viedokļu dažādība par šiem ierobežojumiem un aizliegumiem, un prevalējošais viedoklis laika gaitā mainās, attīstās, regresē atkarībā no izmaiņām sabiedrības apziņā, no kolektīvās atmiņas dziļuma un ilguma, skaidro Rungainis.
Ātro aizņēmumu industrijas sprādzienveidīgo attīstību investīciju baņķieris skaidro ar dziļu un ilglaicīgu finansiālu stresu lielākajā daļā sabiedrības, ar darba tirgū mazāk konkurētspējīgās sabiedrības daļas sāpīgu un sākotnēji nesaprastu atgriešanos ilgtermiņa bezdarbnieku statusā, ar banku finansējuma dramatisku izsīkšanu patēriņa kreditēšanai, kā arī vēsturiskās atmiņas trūkumu daļā sabiedrības par nekrāšanas, aizņemšanās un tūlītējas vēlmju apmierināšanas bīstamību un kaitīgumu.
«Mūsu sabiedrība nāk no kroplās, bankrotējušās padomju ekonomikas un ideoloģijas pagātnes. 20 gados daudz kas izdarīts, daudz kas mainījies, bet trauma bijusi milzīga un sadzīst lēni, daudzi cilvēki ir dezorientēti,» raksta Rungainis.
Tālāka atveseļošanās nozīmē, ka cilvēkam pašam jābūt atbildīgākam par sevi, savu dzīvi, globālo konkurētspēju, izglītību mūža garumā, veselību, tostarp finansiālo. Tikai apdomīgāku, gudrāku, konkurētspējīgāku, atbildīgāku indivīdu kopums veidos bagātāku valsti, nevis pārregulēta, iniciatīvu apspiežoša, pārmērīgiem nodokļiem apliekoša «valstsaukle», kas izolē iedzīvotājus no reālās pasaules, uzskata Rungainis.