Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Satversmes tiesa (ST) ir pasludinājusi savu spriedumu - Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei. Ministru prezidents Māris Kučinskis jau paziņojis, ka ST lēmums tiks pildīts, taču lēmuma pildīšanas rezultātā problēmas nebūs tik daudz saistītas ar finansējumu, bet gan ar darba roku trūkumu.

Tajā pašā laikā šis ST lēmums kārtējo reizi apliecina, ka valsts nedrīkst savas finansiālās problēmas risināt ar antikonstitucionālu lēmumu palīdzību. Lai gan politiķi regulāri kāpj uz viena un tā paša grābekļa – proti, cenšas sasāpējušas finanšu problēmas risināt uz kādas sabiedrības grupas rēķina, par tiesiskumu īsti neaizdomājoties. Spilgts piemērs tam ir 2009. gada ST lēmums, kas noteica, ka krīzes apstākļos valdības pieņemtais lēmums samazināt pensijas par 10%, bet strādājošiem pensionāriem – par 70% ir Satversmei neatbilstošs un nav spēkā kopš tā pieņemšanas brīža. Toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše gan nepakautrējās ST lēmumu nodēvēt par bezatbildīgu, jo tas radīšot lielu robu sociālajā budžetā, aizmirstot par to, ka ST primāri ir jārūpējas par tiesiskumu, nevis budžetu. Tas gan neizslēdz, ka var būt krīzes apstākļos kādas pārejas normas, ar kurām tiek noteikti kādi samērīgi ierobežojumi. Taču mūsu politiķu nelaime ir tā, ka tie neprot nekrīzes laikā atteikties no krīzes laikā pieņemtajiem ierobežojumiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Līdz ar ekonomisko problēmu saasināšanos, kā arī vēlēšanu tuvošanos arvien vairāk tiek spriests par to, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem. Tiesa, līdz šim gan izskatās, ka ar paziņojumiem par nepieciešamību risināt šo problēmu atsevišķi politiķi mēģina spodrināt savu tēlu, nevis iedziļināties tās būtībā.

Vispirms par to visai asi izteicās pašreizējais Saeimas opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC), tad plaši izrunājās nu jau bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), bet tagad vērsim pie ragiem ķēries šābrīža tieslietu kūrētājs Mareks Segliņš (TP).

Runājot par pašu problēmu, jāteic, ka risināt to nenoliedzami vajag kaut vai tāpēc, lai Latvijā jau tuvākajā laikā nerastos vienkārši milzīga sociālā spriedze. Turklāt zināmā mērā pie šīs spriedzes rašanās būtu vainojama pati valsts, jo ar daudz dažādiem lēmumiem tā lielai daļai iedzīvotāju ir samazinājusi ienākumus, faktiski atņemot viņu naudu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka šai valstij līdzekļu šim mērķim nav, un diez vai tā saucamie mūsu starptautiskie partneri, kas mums aizdod naudu, it īpašu jau Starptautiskais valūtas fonds, būs ar mieru, ka tā tiek tērēta kredītņēmēju atbalstam. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri nekad nav ņēmuši nevienu kredītu un dzīvo īrētos mājokļos, vai arī tie, kas joprojām cīnās, kārtojot kredītsaistības, varētu iebilst, ka par valsts budžeta naudu tiek balstīti grūtībās nonākušie.

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojumi jau kopš šī gada sākuma ir zem politiskās dienas kārtības palielināmā stikla, 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers.

Gatavojot priekšlikumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) grozījumiem uz trešo lasījumu, Saeimas deputāts Imants Parādnieks pievērsa uzmanību patēriņa kreditēšanas klientu vecuma ierobežojumiem un patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmu aizlieguma nepieciešamībai.

Attiecībā uz kreditējamo personu vecuma ierobežojumiem, jāsaka, ka šeit nebanku kreditēšanas nozare ir soli priekšā regulējumam, jo šī gada aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) un tās lielākie biedri parakstīja LAFPA «Labas prakses kodeksu», kas nosaka aizliegumu izsniegt kredītus personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu. Šajā jautājumā nozare kopumā un AS «4finance» personīgi ir solidāri ar Parādnieka kunga pārliecību, ka šai patērētāju grupai var nebūt pietiekama izpratne finanšu disciplīnas jautājumos, tāpēc, lai pasargātu šai grupai piederošus patērētājus un arī pašus kredītdevējus no finanšu riskiem, minētais ierobežojams uzskatāms par atbilstošu un apsveicamu, skaidro 4finance Latvia izpilddirektors.

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Lielu un ar labu reputāciju apveltītu ASV banku kraha sekas nu sasniegušas ne tikai Eiropu, bet arī Latviju.

Kamēr vairākās vecajās ES valstīs valdības jau spiestas ķerties pie banku nacionalizācijas un veikt dažādus pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā arvien lielākus apmērus uzņem baumas par to, ka banku krīze var skart arī lielāko Latvijas banku - Swedbank, kas vēl nesen bija pazīstama kā Hansabanka. Db viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latviju

Diemžēl jāatzīst, nav pārsteigums, ka dažs LatvijDb viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latvijuas iedzīvotājs un uzņēmums pauž vēlmi izņemt Swedbank noguldītos līdzekļus, bet citi aktīvi spriedelē - nez, cik nopietna īsti ir situācija. Latvijas iedzīvotājiem vēl svaigā atmiņā banku krīze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savus noguldījumus zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku. Ikdienas plašsaziņas līdzekļos izskanošā informācija par kredītiestāžu krīzi citās, daudz turīgākās valstīs, protams, situāciju vēl vairāk sakarsē, jo īpaši tādēļ, ka situācija Latvijas nekustamo īpašumu tirgū rada nopietnas bažas par iespējamu hipotekārās kreditēšanas krīzi - kredīti daudzos gadījumos izsniegti pret ķīlām, kuru tirgus vērtība ir samazinājusies.

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Daudzās Eiropas valstīs eksistē dažādi gana kolorīti nosacījumi, kā ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai gan formāli viņi zemi iegādāties drīkst.

Latvijā jau labu laiku turpina mutuļot diskusijas par to, kā un vai ārzemniekiem būtu jāaizliedz pirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Uzreiz jāpiebilst, ka līdz ar šā gada 1. maiju ir beidzies 10 gadu periods, kurā ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz formāli bija liegts Latvijā lauksaimniecības zemi pirkt. Neformāli ārzemnieki zemi Latvijā tāpat pirka – vai nu caur savu SIA vai kopā ar kādu Latvijas pilsoni, līdz ar to pēc Valsts zemes dienesta datiem pašlaik jau 15% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Viedoklis par zemes pirkšanas ierobežojumiem Latvijas publiskajā telpā zvārojas starp diviem grāvjiem, kur viens ir «brīvais tirgus regulē visu» un otrs – «zeme ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, un mēs viņu nevienam nedosim». Objektīva viedokļa formulēšanai ir derīgi paskatīties, kā šo jautājumu risina citās ES valstīs, tostarp tādās, kur brīvais tirgus šī vārda visplašākajā nozīmē ieviests jau krietni sen.

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

Ikviens cilvēks, izmantojot aktualizētos pabalstu kalkulatorus internetā, var aprēķināt savu iespējamo bezdarbnieka, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalsta apmēru ar un bez pabalstu «griestiem», liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Pabalstu kalkulatorus izveidojis un aktualizējis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Labklājības ministriju.

Kalkulatori pieejami Labklājības ministrijas mājas lapā sadaļā Aktuāli - www.lm.gov.lv/text/65 un Swedbank Privātpersonu finanšu institūta mājas lapā www.manasfinanses.lv/kategorijas/kalkulatori/.

Ministrija atgādina, ka vecāku pabalstu bez ierobežojumiem var saņemt tie cilvēki, kuriem bruto alga (alga pirms nodokļu nomaksas) ir līdz 500 latiem. Ja bruto alga ir no 501 līdz 3000 latiem, pabalsta ierobežojums ir, sākot no 0,1% līdz 41,7% jeb no 0,35 santīmiem līdz 875 latiem