Bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons kopīgi ar čečenu kopienas līderi Latvijā Bislanu Abdulmuslimovu nodibinājuši kompāniju SIA AB Holding.

Kā liecina Komercreģistra informācija, uzņēmums reģistrēts 14. janvārī, tā parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 2000 Ls. Uzņēmuma valdes loceklis ir B. Abdulmuslimovs, kurš ir uzņēmuma 100 % īpašnieks. Jaunā Rīgā reģistrētā uzņēmuma padomē darbosies Andris Bite, padomes priekšsēdētāja pienākumi uzticēti Ērikam Jēkabsonam, bet priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Rēzeknes gaļas kombināta (RGK) līdzīpašnieks Guntis Piteronoks.

Jau ziņots, ka decembrī LMT līdervienības Skonto un citu uzņēmumu līdzīpašnieks, čečenu kopienas līderis Latvijā B. Abdulmuslimovs nodibinājis jaunu uzņēmumu SIA Daugavpils gaļas kombināts. Par valdes locekli šajā uzņēmumā kļuvis otrs RGK līdzīpašnieks G. Piteronoks.

Vairāki partijas Visu Latvijai! biedri vasarā tikušies ar uzņēmēju, čečenu diasporas pārstāvi, uzņēmēju Beslanu Krūmiņu (Abdulmuslimovu), apliecina partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Viņaprāt, tieši šis fakts devis labvēlīgu augsni portālā Pietiek.com publicētajai informācijai, ka, iespējams, Visu Latvijai! nelegāli finansējuši ar čečenu mafiju saistīti cilvēki. Partija notikušo dēvē par baumām un provokācijām, kuras gatavotas valdības veidošanas sarunu noslēgumā.

«Diskusijas ar bijušā Ičkērijas prezidenta Džohara Dudajeva pārstāvi Latvijā par nacionāli politiskajiem jautājumiem tiešām ir notikušas. Taisnība arī tajā, ka Beslans Krūmiņš savā un daudzu čečenu vārdā paudis atbalstu Visu Latvijai! aktivitātēm, taču Visu Latvijai! nekad līdz šim nav pieņēmusi un arī turpmāk nelikumīgā veidā nepieņems finansējumu, par ko aiz «neformālās informācijas» plīvura stāsta portāls,» paziņojumā medijiem uzsver R. Dzintars.

Čečenijas prokremliskais prezidents Ramzans Kadirovs svētdien paziņojis, ka 74 000 čečenu gaida rīkojumu, lai ievestu kārtību Ukrainā.

«Es jums oficiāli saku: es nevienu čečenu turp neesmu nosūtījis. Ja būs rīkojums, tad mums ir 74 tūkstošu čečenu, kuri gatavi izbraukt, lai ievestu kārtību Ukrainas teritorijā,» paziņoja R. Kadirovs.

Viņš piebilda, ka brīvprātīgo, kas vēlas doties uz Ukrainu, ir tik daudz, ka viņus vajagot savaldīt.

R. Kadirovs intervijā telekanālam REN arī paziņoja, ka gadījumā, ja viņš nosūtītu kaujiniekus uz Ukrainu, tad par viņiem uzzinātu nevis Doņeckā, bet Kijevā.

«Kāpēc man vajadzētu nosūtīt kādu uz Doņecku, ja ienaidnieks pašlaik ir Kijevā? Ja mēs sākam pret viņiem cīnīties - tātad viņi ir ienaidnieki. Var sākt tieši ar Kijevu,» norādīja R. Kadirovs.

«Lai kāda būs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) oficiālā versija notikušajai uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova aizturēšanai uz vairākām stundām, jau pašlaik informēti avoti tiesībsargājošās iestādēs izteikuši versijas, ka notikušais, visticamāk, esot bijis kā brīdinājums čečenu izcelsmes uzņēmējam,» ziņo portāls pietiek.com.

Portāls uzskaitījis tā rīcībā nonākušos Latvijas drošības iestāžu un privāto drošības struktūru ziņojumus par uzņēmēja darbības «ēnas pusi».

Pēc pagaidām neapstiprinātas informācijas, pie KNAB vērsies kāds ar degvielas biznesu saistīts miljonārs, dāsns partiju sponsors ar ietekmi politiskajās aprindās, sūdzoties par B. Abdulmuslimova draudiem pārņemt viņa biznesu. Tādēļ KNAB akcija, iespējams, tiešām nav bijusi saistīta ar Latvenergo noplūdes lietu, kā tika ziņots iepriekš, un bijusi vien spēka demonstrācija un brīdinājums B. Abdulmuslimovam, pauž portāls.

Pirms pāris gadiem B. Abdulmuslimovs gribējis ar spēku pārņemt Vienotības sponsora, tagad viena no Einara Repšes, Edgara Jaunupa un Dana Titava biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja Ulda Mierkalna mežistrādes biznesu SIA Pata AB. Toreiz «problēma» atrisināta, U. Mierkalnam nolīgstot Mārtiņam Tenbergam piederošo apsardzes firmu TM security, vēsta medijs Šīs nesaskaņas aizsāka čečenu grupējuma un no bijušo Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsnieku kodola izveidotās TM security sarežģītās attiecības, kas šā gada februārī rezultējās B. Abdulmuslimova un apsardzes firmas TM security īpašnieka M. Tenberga konfliktu uzbeku nacionālās virtuves restorānā Bruņinieku ielā, turklāt konfliktā bija iesaistīts arī ierocis. Sarunas karstumā B. Abdulmuslimovs izvilcis ieroci un pielicis to pie M. Tenberga galvas, portālam Pietiek.com iepriekš stāstījuši aculiecinieki.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien aizturējuši uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu, liecina neoficiālā informācija.

Čečenu izcelsmes uzņēmēja aizturēšanas iemesli nav zināmi. Vairākus lielus pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga AB Holding vadītājs un līdzīpašnieks aizturēts policijas ēkā Gaujas ielā, Rīgā.

KNAB pagaidām aizturēšanas faktu oficiāli neapstiprina un nekādus komentārus nesniedz. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs sacīja, ka iestāde nekomentē atsevišķas procesuālas darbības.

Mediji iepriekš vēstījuši, ka Abdulmuslimovs ilgstoši bijis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, pārbaudīta arī viņa saistība ar iespējamu neatļautu politisko partiju finansēšanu.

Čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs vakar drīz vien pēc aizturēšanas atbrīvots un devies mājās, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Oskars Rode.

Advokāts arī atzina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku veiktās procesuālās darbības ar Abdulmuslimovu neesot saistītas ar Latvenergo amatpersonu lietu, kuras materiāli tika nopludināti medijiem.

Jautāts, vai aizturēšana bija saistīta ar kādu citu lietu, par kuru plašsaziņas līdzekļi jau agrāk vēstījuši, Rode atzīmēja, ka viņš īpaši čakli neseko līdzi mediju ziņām, tomēr par lietu, saistībā ar kuru tika aizturēts Abdulmuslimovs, viņš nekad agrāk neesot dzirdējis.

Kā ziņots, saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju KNAB darbinieki vakar aizturēja Abdulmuslimovu. Viņa aizturēšanas iemesli joprojām nav precīzi zināmi. Vairākus lielus pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga AB Holding vadītājs un līdzīpašnieks tika aizturēts policijas ēkā, kas atrodas Rīgā, Gaujas ielā.

Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē plāno pabeigt otrās kārtas rekonstrukcijas un restaurācijas darbus. Kāzu kleitu biznesā dominē mežģīnes un klasika. Latvijas ceļu būvizmaksas samazinās; bažas par to kvalitāti - pieaug.

Čečenu līderis apgalvo, ka 74 tūkstoši čečenu ir gatavi «ieviest kārtību Ukrainā».

Laikrakstā Dienas Bizness šodien lasiet - SIA BranchTrack izstrādājis e–apmācību rīku klientu apkalpošanas prasmju uzlabošanai; vairāk salabotu Latvijas ceļu kilometru rodas uz izmaksu samazinšānas rēķina; Rīgas ostā ir vairāki Ahilleja papēži.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Decembra beigās LMT līdervienības Skonto un citu uzņēmumu līdzīpašnieks, čečenu kopienas līderis Latvijā Bislans Abdulmuslimovs nodibinājis jaunu uzņēmumu SIA Daugavpils gaļas kombināts.

Kā liecina Komercreģistra informācija, jaunais uzņēmums reģistrēts 28. decembrī un tā valdes priekšsēdētājs ir Bislans Abdulmuslimovs, kurš ir arī Rēzeknes gaļas kombināta (RGK) līdzīpašnieks, viņam pieder arī 99,06 % Skonto un daļas citos uzņēmumos.

Par valdes locekli jaunajā uzņēmumā kļuvis otrs RGK līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. Jaunā uzņēmuma parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 2 000 Ls. DB jau ziņoja, ka RGK Daugavpils gaļas kombinātā sāka saimniekot pagājuša gada 7. jūnijā. Iepriekš uzņēmumā strādāja igauņu SIA Uvic, kas bija iegādājies Daugavpils gaļas kombinātu R, ieguldot 1,5 miljonus Ls, taču pēc PVD pārbaudēm, kuru laikā tika atklātas nepilnības, ražotne tika slēgta. Uvic īpašnieks Aleksandrs Mušarovs toreiz sarunā ar DB norādīja, ka viņi no tirgus ir izspiesti.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir savas politiskās karjeras pacēlumā, un, ja kāds vēlētos aplauzt viņam spārnus, šis varētu būt īstais brīdis – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau ceturto mēnesi pārbauda, vai bijušajam uzņēmējam piešķirt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bez tās viņa palikšanu amatā varētu sākt apšaubīt, un pavisam noteikti šāds lēmums nozīmētu, ka augstāk pa politisko amatu pakāpieniem G. Belēvičs nekad neuzkāps.

Aizvadītajā nedēļā G. Belēvičs izsaukts klātienes intervijai uz SAB, liecina Dienas rīcībā esošā informācija, un prakse rāda, ka lēmums tātad būs drīz. Teju vienīgais ar gaļu apaudzētais baumu skelets, kas saistībā ar G. Belēviča riskiem nesaņemt pielaidi valsts noslēpumam jau mēnešiem tiek vadāts politiskajās aprindās, ir viņa iespējamās attiecības ar specdienestu redzeslokā nonākušo uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu saistībā ar tā kontrolēto Rēzeknes gaļas kombinātu (RGK) un šī uzņēmuma vadītāju Gunti Piteronoku. Kopīgi līdzfinansēta sociālā kampaņa «Nepērc svešu!», medību kaislība un it kā naudas attiecībās nebalstīta abpusēja «izpalīdzēšana» uzņēmējdarbībā tiešām uz šādām saiknēm norāda, bet to nozīmība varētu būt arī pārspīlēta, liecina Dienas pētītais.

Forumā Eksporta diena 2012 BDO Zelmenis&Liberte speciālbalvu par ieguldījumu Latvijas eksportā un investīciju veicināšanu pārtikas rūpniecības nozarē saņēmis AB Holdings prezidents Bislans Abdulmuslimovs.

Speciālbalva par atdzimšanu eksportam piešķirta par sekmīgu SIA Daugavpils Gaļas kombināts un AS Ventspils Zivju konservu kombināts darbības atjaunošanu pēc maksātnespējas un minēto uzņēmumu aktīvu rīcību eksporta tirgu iekarošanai, liecina holdinga pārstāvju sniegtā informācija.

Balvu saņemot, AB Holdinga prezidents Bislans Abdulmuslimovs izteicās īsi un emocionāli: «Šai dienai ir jākļūst par Nacionālā biznesa un tā aizsardzības dienu, atstājot sēras un sāpes padomju pagātnē, domājot par nākotni un progresu uzņēmējdarbības attīstībā.» B. Abdulmuslimovs ir Latvijas pilsonis, pēc tautības čečens, tādēļ 23. februāris, ko Krievijā atzīmē kā Padomju armijas dienu, čečenu tautai ir traģēdijas jeb genocīda diena, kad 1944. gadā gandrīz visa čečenu tauta tika izsūtīta no savas dzimtenes.

Abi tā dēvētā čečenu grupējuma līderim Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātie - Timurs Džamaldajevs un Sergejs Novožilovs - aizvadītajā piektdienā no Latvijas izraidīti pēc tikšanās ar augstistāvošu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieku Aigaru Sparānu. Vēršanās pret konkrētajām personām, kuras ir Abdulmuslimova ģimenes locekļi, uzskatāms par brīdinājumu grupējuma līderim netiekties pēc politiskās ietekmes un sašaurināt savas aktivitātes - tieši šādu vēstījumu Džamaldajevam sarunā nodevis Sparāns, portālam Pietiek.lv norāda avoti.

Abdulmuslimova grupējums šo izraidīšanu uztvēris kā «kara pieteikumu», un tiek prognozēts, ka drīzumā publiskajā telpā noplūdīs kompromitējoša informācija, kas skar Latvijas tiesībsargājošās iestādes un politisko eliti.

Tikšanās laikā Džamaldajevam, kurš ir Abdulmuslimovam pietuvināta persona, jo ir viņa sievas Rozas brālis, izteikts brīdinājums, ka tā dēvētajam čečenu grupējumam jāsašaurina sava noziedzīgā darbība, jāizvairās no publiskiem incidentiem, tostarp no centieniem meklēt kontaktus ar politiķiem un amatpersonām. Abdulmuslimovam pietuvināts ģimenes saišu dēļ esot arī otrs izraidītais vīrietis Sergejs Novožilovs. Viņš pēc neapstiprinātas informācijas ir Abdulmuslimova sievas māsas vīrs.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Zviedrijas neatkarīgo krājbanku un krājbanku fondu grupa Sparsbanks-Gruppen nolēmusi koordinēt savu līdzdalību Zviedrijas bankā Swedbank, saskaņojot balsojumus attiecībā uz bankas lēmumiem, ziņo Reuters.

Sparsbanks-Gruppen dalībnieki, kuriem kopumā pieder 7,8% Swedbank akciju, nolēmuši savā starpā sadarboties, pieņemot vienotu nostatu attiecībā uz Swedbank pārvaldi.

Krājbanku grupa arī izvirzīs savu kandidātu vietai speciālā Swedbank komitejā, kuras locekļi pēc kārtas tiek virzīti bankas valdē.

Šādu rīcības plānu Sparsbanks-Gruppen izstrādāja pēc tam, kad viens no tās biedriem – Cevian Capital – palielināja savu Swedbank kapitāldaļu apjomu līdz 4,64%, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem akcionāriem Skandināvijas bankā, kas visvairāk cietusi no pēdējo gadu ekonomiskās lejupslīdes Baltijas valstīs, kur Swedbank kontrolē lielu daļu tirgus.

Ja Latvijā jau ir iegūta laba piedze banku sadalīšanā, tad tā būtu jāizmanto arī Latvijas Krājbankas gadījumā. Vienīgi būtu jāmaina nosaukums, uzskata Db.lv aptaujātie eksperti.

Attiecībā uz Latvijas Krājbanku ir divas iespējamās alternatīvas: glābt vai likvidēt. «Piekristu vieodklim, ka līdzīgi kā Parex bankas gadījumā Krājbanku varētu sadalīt divās daļās – labajā un sliktajā. Kā redzams Parex bankas gadījumā, daļu bankas iespējams atkopt, tiesa, zem cita vārda. Krājbanka ir Latvijā viena no pirmajām bankām un būs ļoti žēl zaudētā zīmola. Turklāt banku biznesā svarīgi, cik veca ir banka, tam pievērš lielu uzmanību,» tā ekonomists Uldis Osis, rezumējot, ka dievzai vērts atjaunot Krājbanku ar tās līdzšinējo nosaukumu, bet, tā kā ir pieredze banku dalīšanā, to varētu izmantot arī šajā gadījumā.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratore auditorkompānija KPMG Baltics kopumā saņēmusi četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus, pastāstīja kompānijas korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Viņš norādīja, ka tostarp divi priekšlikumi ir «vairāk vai mazāk atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām attiecībā uz sanācijas plāniem». Jurcāns gan atzina, ka neviens no pašlaik apskatītajiem sanācijas priekšlikumiem nav uzskatāms par pilnvērtīgu īstenošanas plānu.

Jurcāns norādīja, ka bankas sanācijas priekšlikumi tika iesniegti administratoram pēdējā brīdī ‒ pēdējais saņemts tikai 23.janvārī pulksten 13.45. Līdz ar to pašlaik plānu sīkāka izvērtēšana turpinās, bet sākotnējais vērtējums liecina, ka visos ir trūkumi.

Runājot par konstatētajiem trūkumiem, Jurcāns minēja, ka ir jautājums par atkarību no trešo personu lēmumiem, kuri pašlaik nav skaidri un ar kuriem plāna iesniedzēji nekādu vienošanos nav panākuši. Nepilnības saskatāmas arī iesniegtajos biznesa plānos. «Nebūtu pareizi un lietderīgi nevienai no ieinteresētajām pusēm, ja sanācijas process neved pie bankas ilgtspējīgas attīstības,» viņš paskaidroja.

Bijušais Rīgas mērs vērsies Rīgas apgabaltiesā ar pieteikumu, kurā lūdz atcelt maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratoru SIA KPMG Baltics, DB apliecināja bijušais pilsētas mērs Andris Ārgalis.

Viņš norādīja, ka ir Latvijas Krājbankas kreditors, kā arī piebilda, ka ir zaudējis naudu arī citās Latvijas bankās. A.Ārgalim radušās aizdomas, ka situācija ap maksātnespējīgo Latvijas Krājbanku ir korumpēts darījums, tāpēc viņš sācis atcerēties senākus notikumus, kas apstiprinājuši viņa aizdomas. Proti, KPMG esot sniedzis pakalpojumus ar bijušo bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu saistītiem uzņēmumiem 2006.gadā. Kā arī A.Ārgalis iesniegumā tiesai norādījis arī citus argumentus, uz kuru pamata, iespējams, varētu atcelt Krājbankas administratoru.

Arī DB jau rakstīja, ka publiskajā telpā pieejama informācija, ka KPMG ir sniedzis pakalpojumus V.Antonova uzņēmumiem. Par to liecina 2007.gada publikācija krievu žurnālā Forbes.

Ņemot vērā Lietuvas Centrālās bankas valdes 24. novembra vakarā pieņemto lēmumu likvidēt nacionalizēto banku Snoras, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pārcēlis šodien, 25. novembrī, paredzēto vizīti Lietuvā, kurā bija plānots tikties ar Lietuvas premjeru Andrjus Kubiļu (Andrius Kubilius).

V.Dombrovskis šorīt pa tālruni sazinājies ar A.Kubiļu, lai pārrunātu izveidojušos situāciju saistībā ar banku Snoras un Latvijas Krājbanku. A.Kubiļus V.Dombrovski informējis par iemesliem, kas ir Lietuvas Centrālās bankas lēmuma pamatā, tostarp arī konstatēto līdzekļu iztrūkumu lielos apmēros. V.Dombrovskis paudis nožēlu, ka, ņemot vērā atklāto informāciju par bankas patieso stāvokli, Lietuvai tomēr nav izdevies atrast risinājumu bankas Snoras stabilizācijai. Tāpat V.Dombrovskis Lietuvas premjeru informējis par savas vizītes pārcelšanu, lai paliktu Latvijā un operatīvi risinātu situāciju ar Latvijas Krājbanku. Vizīte varētu notikt decembra vidū.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, informē Antonova advokāts Viesturs Zauls.

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

«To, cik krīzes laikā pieņemtie lēmumi ir bijuši pareizi, nākotnē vēl daudz analizēs, lai arī tagad ir par vēlu kaut ko mainīt, tomēr es uzskatu, ka vajadzēja veikt lata devalvāciju,» intervijā žurnālam Otkriti Gorod stāstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Prezidents atgādina, ka citās valstīs recesijas laikā ekonomka samazinājās par 10%-15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijā tie bija 26% no IKP. «Es sliecos domāt, ka gadījumā, ja mēs būtu veikuši lata devalvāciju, savas nedienas mēs lielā mērā dalītu ar visu pasauli, un mēs spētu nostāties atkal uz kājām daudz ātrākā laika posmā,» uzskata A. Bērziņš.

Patlaban, ja paskatāmies uz kopainu – cik lielā mērā Latviju atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi, tad varam paredzēt, ka ir pilnīgi iespējams, ka aptuveni 2020. gadā mums vairs nebūs brīvas naudas, uzskata A. Bērziņš, uzdodot jautājumu – ko Latvija darīs šādā gadījumā? Viņš norāda, ka Igaunija varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni 2017. vai 2018. gadā, tomēr Latvija – vien pēc 2020. gada. «Tas nav pieļaujams, un mums ir jāmeklē veidi, kā izvairīties no šāda scenārija. Galvenais jautājums ir – kādā veidā mēs no šādas situācijas izvairīsimies,» norāda prezidents.

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Papildus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanai Saeimas deputāts, Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis reizēm veic arī pastnieka pakalpojumus: izmantojot savu statusu, viņš izprasa no ierēdņiem informāciju un pēc tam to nogādā pretrunīgi vērtētiem miljonāriem.

Kā raksta portāls Pietiek.com, tā rīcībā nonākušie dokumenti, kas jau nodoti Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, atklāj gadījumu, kad šā gada martā Zaķis no Ekonomikas ministrijas amatpersonas saņēmis informāciju par diviem objektiem Jūrmalā un to nodevis tālāk būvuzņēmuma A.C.B. saimniekam Valdim Lejniekam.

Elektroniskā pasta vēstule rāda – šā gada 13. martā Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Kaspars Lore ar pavadvārdiem «kā telefoniski vienojāmies, pārsūtu VAS Privatizācijas aģentūra informācijas lapu par nekustamo īpašumu Jūras ielā 49 un Vikingu ielā 3, Jūrmalā» nosūtījis uz Zaķa elektroniskā pasta adresi apjomīgu informāciju par šiem diviem īpašumiem.

Ģenerālprokuratūra nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu. Kukuļa došana savukārt tiek inkriminēta Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūra paziņojumā presei kā jau ierasts uzvārdus nemin, taču norāda, ka vakar un šodien Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore sākusi kriminālvajāšanu pret divām personām, pieņemot lēmumus par valsts amatpersonas un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības.

Pret valsts amatpersonu sākta kriminālvajāšana par kukuļa lielā apmērā pieņemšanu no privātpersonas saistībā ar Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu.

Pret privātpersonu šodien sākta kriminālvajāšana par kukuļa lielā apmērā došanu amatpersonai par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.

Lai arī divu nedēļu laikā kopš Finanšu un kapitāla komisija (FKTK) Rīgas apgabaltiesā iesniedza Latvijas Krājbankas (LK) maksātnespējas pieteikumu, īstais maksātnespējas administrators tā arī vēl nav atrasts, par neformālu Krājbankas aizbildni kļuvis čečenu kopienas līderis Latvijā un uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, vēsta laikraksts Diena.

Viņš ne vien uz Latviju atvedis Krājbankas akcionāra Vladimira Antonova tēvu, kurš ticies ar medijiem, bet arī sācis dot padomus amatpersonām, kas ar Krājbanku būtu darāms, norāda laikraksts.

Viņš pats uzsverot, ka nekādu interešu viņam neesot - esot vien Antonovu ģimenes sens paziņa. Zīmīga esot viņa krasi atšķirīgā attieksme pret Vienotības pārstāvjiem - Valdi Dombrovski viņš slavē, Solvitu Āboltiņu un Edgaru Jaunupu skarbi kritizē, bet Gati Kokinu ņem līdzi uz Londonu pie Antonoviem.

B. Abdulmuslimovs, lai arī atcēlis iepriekš norunāto tikšanos klātienē, Dienai atbildējis rakstiski, noliedzot, ka viņam būtu kādas konkrētas intereses Krājbankā: «Man nav nekādu personisku interešu šajā lietā. Ja ir iespējams palīdzēt atgūt kādus līdzekļus un veicināt sadarbību starp pusēm, tad esmu priecīgs palīdzēt.»