«To, cik krīzes laikā pieņemtie lēmumi ir bijuši pareizi, nākotnē vēl daudz analizēs, lai arī tagad ir par vēlu kaut ko mainīt, tomēr es uzskatu, ka vajadzēja veikt lata devalvāciju,» intervijā žurnālam Otkriti Gorod stāstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Prezidents atgādina, ka citās valstīs recesijas laikā ekonomka samazinājās par 10%-15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijā tie bija 26% no IKP. «Es sliecos domāt, ka gadījumā, ja mēs būtu veikuši lata devalvāciju, savas nedienas mēs lielā mērā dalītu ar visu pasauli, un mēs spētu nostāties atkal uz kājām daudz ātrākā laika posmā,» uzskata A. Bērziņš.
Patlaban, ja paskatāmies uz kopainu – cik lielā mērā Latviju atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi, tad varam paredzēt, ka ir pilnīgi iespējams, ka aptuveni 2020. gadā mums vairs nebūs brīvas naudas, uzskata A. Bērziņš, uzdodot jautājumu – ko Latvija darīs šādā gadījumā? Viņš norāda, ka Igaunija varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni 2017. vai 2018. gadā, tomēr Latvija – vien pēc 2020. gada. «Tas nav pieļaujams, un mums ir jāmeklē veidi, kā izvairīties no šāda scenārija. Galvenais jautājums ir – kādā veidā mēs no šādas situācijas izvairīsimies,» norāda prezidents.
Runājot par eiro ieviešanu Latvijā, prezidents norāda, ka patlaban nav cita varianta, kā vien pievienoties eirozonai. «Mēs jau patlaban esam eirozonā, jo visus galvenos jautājumus jau tagad izlemj Eiropas Centrālā banka, nevis Latvijas Banka,» uzsver A. Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvija tagad ir sliktākā situācjiā nekā eirozonas valstis, jo tai nav tiesību piedalīties eirozonas jautājumu lemšanā.
Jautāts par to, vai pareizi bija lemt likvidēt Latvijas Krājbanku, prezidents norāda, ka lēmums esot bijis pareizs, jo glābt Krājbanku esot bijis par vēlu. «Ja Latvijā trūktu banku, tad, iespējams, Krājbanku vajadzētu glābt, bet esošajā situācijā bankas glābšanai nebija jēgas,» viņš norāda.
