Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.
Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:
Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?
I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).
J. Davidovičs: Ķīlas turētājs tātad paliek Lietuvas valsts, kura faktiski jebkurā brīdī varētu izmantot savas ķīlas tiesības, ja airBaltic pārkāptu līguma saistības. Izveidojās mezgls – Lietuvas valsts, Snoras, Latvijas Krājbanka. Ja LKB pāriet Lietuvas valstij, bet Krājbanka visu laiku kreditēja airBaltic, tad faktiskais airBaltic ķīlas turētājs paliek Lietuvas valsts. Plus jāņem vērā, ka tajā brīdi bija ļoti stiprs strīds ar Kauņas lidostu.
I. Priedītis: Redziet, bija sarunas ar Kauņas mēru par to, lai airBaltic bāzi pārceltu no Rīgas uz Kauņu, jo Lietuvai tajā brīdī nebija savas aviokompānijas.
J. Davidovičs: Turklāt flyLAL (bankrotējusī Lietuvas nacionālā aviokompānija- red.) uzskatīja, ka Rīgas lidosta un airBaltic ir vainīgi Lietuvas nacionālās aviokompānijas bankrotā. Tagad ir lietuviešu pretenzijas pret lidostu Rīga un pret airBaltic. Ir tiesvedība, kurā lietuvieši pieprasa, lai lidosta Rīga samaksā. Lai tiktu vaļā no Lietuvas valsts kā no kreditora, kā no potenciālā LKB īpašnieka, arī tika pieņemts lēmums par Latvijas Krājbankas maksātnespēju un darbības apturēšanu.
I. Priedītis: Slēgšanas brīdī Antonova (Vladimirs Antonovs, bijušais Latvijas Krājbankas īpašnieks - red.), viņa tuvāko radu un viņa kontrolēto firmu kapitāls bija Krājbankā un joprojām tur atrodas. Tas pilnībā sedza prasības. Lai sanētu banku, nekādu naudu nevajadzēja. Tas varētu būt kaut kas līdzīgs, kā tas bija ar Rīgas Komercbanku.
J. Davidovičs: Man bija divas administratīvās apgbaltiesas lietas par noguldījumiem bankā. Diviem maniem klientiem, vadošajiem LKB darbiniekiem, FKTK atteicās izmaksāt kompensācijas mehānismā garantētās summas līdz 100 tūkstošiem eiro. Viņi nenodarbojās ar bankas pārvaldīšanu, bet FKTK atteicās izmaksāt šīs summas, motivējot ar to, ka tās ir bankas amatpersonas, kas ir līdzvainīgas pie iznākuma. Par laimi, tiesa iedziļinājās, izprasīja prejudikālo nolēmumu Eiropas Kopienu tiesā. Klientu prasības tika apmierinātas, jo viens no galvenajiem loģiskajiem argumentiem, ko tiesnesis norādīja arī FKTK pārstāvim, bija tāds: ja jau šie cilvēki būtu zinājuši, ka bankā ir problēmas, ka tā tūlīt kļūs maksātnespējīga, kāpēc tad viņi neizņēma ārā naudu? Respektīvi, visas problēmas sākās tik pēkšņi, ka neviens no bankas darbiniekiem nezināja, ka varētu rasties šāda situācija.
Kāpēc LKB un ar to saistītie uzņēmumi līdz pēdējam kreditēja airBaltic?
I. Priedītis: Mēs nevarējām nekreditēt airBaltic. Ja airBaltic krīt, tad bija četrām bankām jāaiziet pa burbuli. Tā ir Latvijas Krājbanka, banka Snoras, Investbanka un Ukrainas Konversbanka, jo šo banku ekspozīcija bija 25-27% no pašu kapitāla. Šīs bankas bija izsmēlušas maksimālos limitus. Tās bija situācijas ķīlnieki, jo faktiski katra nedēļa sākās ar iešanu pie valdības. AirBaltic rakstīja vēstules, mēs rakstījām vēstules. Un valdība rakstīja vēstules, ka iedodiet vēl tik un tik miljonus airBaltic. Ja neiedosiet, airBaltic kritīs. Mums, valdībai, naudas nav. Naudas nav tāpēc, ka nāk vēlēšanas. Mēs vienkārši nedosim. Tas viss notiek 2011.gadā. Ir rīkojums Nr. 2. Ir visas šīs vēstules, man ir šie materiāli. Lūk, te, piemēram, Satiksmes ministrija raksta, ka lūdz rast iespēju valdei piedalīties Ministru kabineta sēdē par pamatkapitāla palielināšanu. Sarakste notiek ik dienu, pamatīgi. Mēs sēžam slēgtajās valdības sēdēs. Viss tas tiek protokolēts, protams. Bet tajā laikā nevienu lēmumu nepieņem. Mēs norādām, ka ir vēl divi varianti. Tobrīd ir divas valstij piederošas bankas – banka Citadele un tobrīd vēl valstij piederošā Latvijas Hipotēku un zemes banka. Lai tās taču finansē airBaltic! Nē, tās nevarot finansēt. Tad mēs sakām: atļaujiet mums izņēmuma kārtā finansēt vairāk nekā 25%. Nē, to arī nedrīkstot darīt. Laikā, kad Ainars Šlesers bija satiksmes ministrs, LVRTC izlaida obligācijas, tā bija stipri bagāta organizācija. Milzīga nauda glabājās Latvijas Krājbankā. Mēs sakām: ļaujiet zem šiem līdzekļiem nokreditēt airBaltic. Nē, šo jautājumu arī neizskatīšot.