Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).
Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?
Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.
Kādas ir svarīgākās tendences šobrīd un kādas izmaiņas gaidāmas nākotnē?
Arvien lielāka daļa mūsu klientu globāli izvēlas produktus ar samazinātu risku. Uzskatu, ka šī tendence turpināsies arī nākotnē. Protams, tas nenotiek lineāri un vienlaikus visos tirgos. tamdēļ, piemēram, mums, British American Tobacco, transformācija uz patēriņa preču ražošanas uzņēmumu prasa milzīgus resursus, jo arī tradicionālie produkti joprojām ieņem būtiski vietu mūsu portfelī.
Kopumā patērētāju uzvedības pārmaiņu ātrums ir atkarīgs no tā, cik populāra konkrētajā valstī ir “samazinātā riska” koncepcija kā tāda. Kā arī tas, cik strauji konkrētā sabiedrība ir gatava pieņemt inovācijas. Mēs taču zinām, ka Rietumeiropā joprojām ir valstis, kur uz maksājumiem ar bankas karti vai telefonu raugās ne pārāk pozitīvi. Līdz ar to, pieprasījums pēc tradicionālajiem tabakas produktiem nekur nav pazudis.
Tātad smēķēšanā arvien lielāku lomu ieņems tehnoloģijas?
Jā. It īpaši, ja mēs runājam par tā saucamajām pazeminātā riska alternatīvajiem produktiem. Mēs mērķtiecīgi strādājam pie arvien inovatīvākiem un labākiem risinājumiem, lai pāreja no tradicionāliem produktiem un potenciāli mazāk kaitīgām alternatīvām kļūtu pavisam vienkārša - glo™ produkts tam ir spilgts apliecinājums. Galvenokārt runa ir par dažādu ierīču intuitīvu un saprotamu lietošanu attiecībā gan vēlamo sildīšanas temperatūru, intensitāti utt.
Skaidrs, ka tehnoloģijas ir cieši saistītas ar zinātni, kam visā šajā stāstā ir galvenā loma. Esam pārliecināti, ka labas veselības politikas pamatā vienmēr jābūt zinātniskiem pierādījumiem. Pierādījumi, kas ļauj valdībām, regulatoriem un patērētājiem novērtēt un saprast, kā produktu vai pieeju var izmantot sabiedrības labā.
Un kā izskatās Baltijas un Latvijas tirgus šajā ziņā?
Latvijā un Baltijā ir salīdzinoši ļoti strauja attīstība attiecība uz samazināta riska produktiem. Kopumā šeit pieprasījuma pēc tādiem karsēšanas produktiem kā glo™ u.c. kopumā ir lielāks nekā citos tirgos. To pamatā var skaidrot ar patērētāju atvērtību inovācijām un būšanu tehnoloģiju ieviešanas priekšgalā. Tā man šķiet ievērības cienīgs fakts.
Kā var raksturot tirgū esošo konkurenci?
Jāsaka, ka Latvijā situācija ir diezgan unikāla. Proti, līdzas globālajiem spēlētājiem, vislielāko konkurenci rada jaunie “puslegālie” un nelegālie komersanti, kas izplata vai no viltotus un neatļautus tabakas izstrādājumus un pilnībā neievēro drošas tehnoloģiju un produktu lietošanas nosacījumus. Līdz ar to patērētāji tiek pakļauti nezināmām un potenciāli kaitīgām sastāvdaļām bez kvalitātes vai ražošanas standartu garantijām. Tas ne tikai grauj legālo uzņēmējdarbību, jo mūsu prioritāte ir atbildīga biznesa prakse, bet arī rada veselības riskus Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt Latvijā valdošā “likumdošanas ideoloģija”, kas balstās uz dažādu produktu aizliegšanu un ierobežošanu labākajā gadījumā ir neefektīva, sliktākajā – pat kaitnieciska. Noziedznieki viegli pielāgojas, izmantojot sociālos medijus un citas tiešsaistes platformas, lai tirgotu savas preces.
Uzskatām, ka šo izaicinājumu risināšanai ir jābalstās uz sadarbību starp likumdevēju, regulatoru, tiesībsargājošām iestādēm un sabiedrības veselības amatpersonām. Mēs kopā varam izveidot sistēmu, kas attur no nelikumīgām darbībām, vienlaikus veicinot atbildīgu regulēto tabakas izstrādājumu patēriņu.
Cik liela problēma Latvijā ir nelegālais tirgus?
Nelegālo produktu tirdzniecības līmenis ir augsts. Aprēķini liecina, ka kontrabandas un viltotu produktu izplatības dēļ mūsu jomā Latvija 2023.gadā zaudēja 43 miljonus eiro! Tā ir iespaidīga summa, bet politiku līmenī izdarītās izvēles situāciju visticamāk pasliktinās vēl vairāk.
Viens piemērs. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, tradicionālajās mazumtirdzniecības vietās faktiski tiks aizliegts pārdot visus legālos nikotīna spilventiņus un t.s. aromātiskos produktus. Līdz ar to šis tirgus pārmigrēs sociālo mediju grupām, kas ir viegli pieejamas bērniem un kuras nav iespējams uzraudzīt. Līdz ar to šis regulējums faktiski vēl vairāk saasinās esošās problēmas.
Lūdzu precizējiet - vai varam teikt, ka esošā politika sekmē nelegālā tirgus izaugsmi.
Teiksim tā, pašreizējā nodokļu politika Latvijā rada būtiskus izaicinājumus gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Jau ierastās pēdējā brīža izmaiņas raida negatīvus signālus tirgum, graujot uzticību un stabilitāti. Šāda pieeja strauji mainīti spēles noteikumu krasi kontrastē ar citām Eiropas Savienības valstīm, Tas pilnīgi noteikti neveicina legālu produktu apriti. Gluži pretēji, veicina nelegālā tirgus izaugsmi, neuzraugāmu produktu apriti, kas rada ievērojamus riskus sabiedrības veselībai un drošībai.
Kāpēc veidojas šāda situācija? Vai sadarbība ar publisko sektoru nozarei ir problemātiska?
Sadarbība starp biznesu un publisko sektoru ir izšķiroša. Diemžēl Latvijā šajā ziņā ir ievērojama vieta uzlabojumiem. Daudzās ES valstīs ir labi izveidots konsultāciju un dialoga process starp valdību un uzņēmējiem, kas nodrošina līdzsvarotu un informētu lēmumu pieņemšanas procesu- tādējādi nodokļu politika ir godīga, paredzama un veicina ekonomisko izaugsmi.
Savukārt Latvijā norma ir straujas nodokļu politikas izmaiņas bez dialoga ar ieinteresētajām pusēm. Tas ne tikai traucē uzņēmējdarbību, bet arī grauj trauslo uzticību uzticību starp valdību un biznesu. Bez tam nemitīgā koncentrēšanās uz aizliegumiem, nevis izglītošanu, vēl vairāk sarežģa jau tā ne pārāk spožo situāciju. Atbildīgu un legālu patēriņu nevar panākt ar aizliegumiem. Tas nekad un nekur nav strādājis un žēl ka atbildīgās amatpersonas to ir piemirsušas.
Sadarbība, pārskatāma un prognozējama nodokļu politika, izglītošana ir priekšnosacījumi lai mazinātu ar nelegālo tirgu un tā radītās balknes. Liekas, kas tas nav nekas jauns un bieži dzirdēts aicinājums no biznesa, bet neesmu drošs vai atbildīgie lēmumu pieņēmēji līdz galam apzinās, cik tas ir izšķiroši svarīgi.
BAT ir viens no globāliem tirgus līderiem – kāds ir jūsu skatījums uz tuvākajiem izaicinājumiem un mērķiem?
Mēs kā uzņēmums šobrīd esam transformācijas posmā uz to, lai samazinātu mūsu produktu ietekmi uz veselību, piedāvājot plašāku samazināta risku produktu izvēli. Ne viss ir atkarīgs tikai no mums, bet arī no regulatoru darba un lēmumu kvalitātes. Kā jau minēju, tā ir liela problēma Latvijā – ilgtspējīgs regulējums un akcīzes politika ir būtiska, ja mēs vēlamies samazināt smēķēšanas līmeni. Ilgstošas pārmaiņas var notikt tikai tad, ja kaitējuma samazināšanas koncepciju atbalsta regulatori, veselības aizsardzības iestādes, politiķi, plašsaziņas līdzekļi, zinātnieki, patērētāji, ražotāji un mazumtirgotāji. Nepietiek ar to, ka mēs piedāvājam alternatīvus produktus. Mums ir jāinformē un jāļauj informēt par šo produktu priekšrocībām salīdzinājumā ar smēķēšanu.
Mēs pakāpeniski kļūstam par pārsvarā nesmēķējošu biznesu. Līdz 2035. gadam 50% no mūsu ieņēmumiem veidos “nedegošie” izstrādājumi. Šobrīd esam ļoti labās pozīcijās, lai to panāktu. Iespējams, ka Baltijā un Latvijā pat mazliet ātrāk nekā pārējā pasaulē.
