Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet – digitālo transformāciju vēlas ikviens uzņēmums. Tomēr Latvijā, lai gan uzņēmējiem ir motivācija, finansējums un dažkārt arī reālas ieceres un mēģinājumi ieviest izmaiņas savā uzņēmumā, līdz pozitīvam rezultātam nonāk vien retais. Kādēļ tā?
Svarīgākais, kas šajā jautājumā jāsaprot – digitālā transformācija nav galamērķis. Ir ierasts domāt — kaut ko izdarīsim, mainīsim un uzņēmumā, tā teikt, iestāsies vai notiks digitālā transformācija, no tā radīsies inovatīvi IT risinājumi un tiks pieņemti tikai datos balstīti lēmumi. Šāds domāšanas veids un skatījums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārmaiņas neizdodas. Digitālā transformācija ir process, kas notiek tad, kad uzņēmuma vide tam ir pielāgota. Lai pie tā nonāktu, uzņēmumiem vērts virzīt fokusu uz divām jomām, kas spēj pozitīvi ietekmēt ceļu uz pārmaiņām.
IT un biznesa sadarbība, kas uzlabo vērtību
Lai veidotu labu un vērtību nesošu saikni starp uzņēmuma darbību un IT risinājumiem, vispirms vērts izvērtēt pretrunīgāko terminu, kas biznesā pastāv – biznesa vērtība. Šī frāze uzņēmumos tiek izmantota ļoti bieži – katrs uzņēmums ar savu darbību rada kādu vērtību saviem klientiem. Bet vai visi uzņēmumi var skaidri atbildēt, kas ir šī viņu radītā vērtība? Tā patiesībā var būt teju jebkas, piemēram, produktivitāte, inovācija, peļņa, brīvais laiks. Lai veiksmīgi ieviestu pārmaiņas, uzņēmumam ir jāzina, kas ir viņu radītā vērtība un vai plānotās izmaiņas nesīs jaunus biznesa labumus – tikai tad ir vērts uzsākt pārmaiņu plānošanu un eksperimentēšanu.
Tomēr eksperimentēšana, kas ir neatņemama transformācijas sastāvdaļa, cieši saistās ar kļūdu pieļaušanu – un šeit Latvijas uzņēmumi atduras pret spēcīgu kultūras barjeru. Kultūra šajā gadījumā ir darbība un veids, kā uzņēmumā rīkojas, uztver un vērtē lietas, un diemžēl viena no latviešu uzņēmējdarbības kultūras iezīmēm – mēs baidāmies kļūdīties, jo pastāv uzskats, ka kļūdās tikai tie, kas ir neveiksminieki. Ne biznesā, ne ikdienā latvietis taču neteiks – cik labi, ka Tu kļūdījies, no tā noteikti daudz vērtīga esi iemācījies, vai ne? Taču šāda domāšana mūs kavē no pārmaiņu ieviešanas, jo jaunu mērķu sasniegšana prasa eksperimentēšanu, kas pamatā ir zinātnisks kļūdīšanās process. Lai transformētos, uzņēmumam ir jāspēj uzņemties pārdomātus un izsvērtus riskus – sākot eksperimentēt, sākas uzņēmuma ceļš uz digitālo transformāciju.
Bet kā kļūdīšanās un eksperimentēšana rada IT un biznesa saikni? Tas palīdz caur kļūdām un atkārtotiem mēģinājumiem atrast tieši tos biznesa risinājumus, kas strādā konkrētajam uzņēmumam un ļauj sasniegt vēlamās izmaiņas. Viens no veidiem, kā pie tā nokļūt, ir ieviest uzņēmumā low code jeb mazkoda programmatūras izstrādes konceptu, kurā IT risinājumi un lietotnes tiek radīti galvenokārt ar vizuāliem rīkiem, minimāli izmantojot koda rakstīšanu. Tas ļauj ikvienam – ne tikai augsta līmeņa IT speciālistiem – iesaistīties eksperimentēšanā, meklēt jaunus risinājumus un aplikācijas un tādējādi uzsākt ceļu uz digitālo transformāciju.
Datos balstīti lēmumi
Līdzīgi kā ar digitālās transformācijas ieviešanu, arī datos balstītus lēmumus šobrīd vēlas pieņemt teju ikviens uzņēmējs. Tomēr arī šis diemžēl nav mērķis, ko vienkārši sasniegt – tas ir process, kas atkal pieprasa ieviest kulturālas izmaiņas un mainīt domāšanas veidu. Lai cik tas nešķistu pretrunīgi, datos balstīti lēmumi pamatā saistās ar ziņkārību un radošu pieeju. Teiksiet – kāda vēl ziņkārība datu analīzē? Lai pieņemtu datos balstītus lēmumus, cilvēkam tiešām jābūt ziņkārīgam, jāpēta esoši un pat neesoši dati, jācenšas saprast, kā tos izmantot un uzlabot. Patiesībā datu pētniekam ir jāizveido pašam savs process, kurā ar ziņkārību, kritisko domāšanu un datu atklāšanas metodēm tiek radīti savi unikālie analīzes lēmumu algoritmiskie dizaini.
Šo jautājumu labi paskaidro fiziķa Fermī lēmumu pieņemšanas dizains. Piemēram, mums jānoskaidro, cik klavieru skaņotāju nepieciešams apmācīt Latvijā, bet nav nekādu datu, uz ko balstīties. Kā to aprēķināt? Vispirms rēķinām, cik mājsaimniecību ir Latvijā, balstoties uz iedzīvotāju skaitu un aptuveno cilvēku skaitu mājsaimniecībā. Tālāk izdarām pieņēmumu, ja iespējams – datos balstītu – par to mājsaimniecību īpatsvaru, kurās ir klavieres. Papildus ir jāaprēķina, cik klavieru viens skaņotājs spēj noskaņot gada laikā, un tālāk jau varam iegūt aptuvenu rezultātu, cik skaņotāju nepieciešams visā valstī. Pēc līdzīga principa jeb algoritma – pakāpeniski pētot un secinot, kādi dati ir nepieciešami, lai pieņemtu kādu lēmumu – ir jāveido izmaiņas uzņēmumā, virzoties uz datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Datu analītiķim ir jāspēj radoši pētīt pieejamos datus un jārada jaunas datu pozīcijas, kas ļauj pieņemt svarīgus biznesa lēmumus, plānot resursus un attīstīties.
Atkāpties no kultūras barjerām nebūt nav vieglākais uzdevums, taču tā noteikti ir viena no veiksmes atslēgām uzņēmumiem, kas ir gatavi pārmaiņām. Mācoties kļūdīties, ieviešot low code un apvienojot datus ar radošumu, uzņēmums visātrāk un veiksmīgāk spēs nokļūt pie reālām izmaiņām, iegūstot ilgi gaidīto digitālo transformāciju.
