Briseles sarkanās līnijas Vašingtona sola respektēt, tomēr, veidojot pamatu pasaules lielākajai brīvās tirdzniecības zonai, turpina sprēgāt diskusijas par nolīguma knifiem pārtikas un lauksaimniecības sadaļā, raksta laikraksts Dienas Bizness.
Atverot Amerikas «slūžas», Eiropas parlaments (EP) cer noslēgt abpusēji izdevīgu tirdzniecības nolīgumu, kas turpmāk Eiropai nodrošinātu pirmā plāna lomu pasaules tirgū, it kā neapdraudot pašreizējos lauksaimniecības produktu kvalitātes standartus un to turpmākus uzlabojumus, tāpat solīts saglabāt Eiropas lauksaimniecības modeli. Pārtikas drošuma bastions tikšot nosargāts, tāpēc Eiropas ēdājiem vismaz par ĢMO un hormoniem, visticamāk, nebūs jāsatraucas.
Nolīguma starp diviem lielākajiem ekonomikas blokiem pasaulē rezultātā lētu ģenētiski modificētu lopbarības izejvielu imports uz ES gan varētu samilzt daudzkārt. Uz pauzes pirms Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma starp ES un ASV (TTIP) noslēgšanas ir visa veida ražotāji, bet rokas berzē eksportētāji. DB jau rakstīja (14.01.), ka līdz ar tirgus atvēršanu konkurentiem no ASV, saasināsies konkurence ES, raisot jautājumus par bankrotiem, bezdarbu un, iespējams, arī patēriņa nodokļu (PVN, akcīzes) celšanu.
ES Tirdzniecības komisāre Cecīlija Malmstroma izteikusies, ka jau divus gadus ilgušās sarunas par TTIP, visticamāk, tā arī nenoslēgsies līdz gada beigām, kā tika prognozēts iepriekš. Tomēr EP cer par nolīguma uzmetumu vienoties šī gada ietvaros, lai viss sarunu process tiktu pabeigts ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā. Ja līguma pabeigšanu atliks līdz jaunajām ASV prezidenta vēlēšanām nākamajā gadā, gausais process ievilksies vēl vairāk, taču ES ekonomika un eksporta nozare, iespējams, nevar atļauties gaidīt tik ilgi. Ja vien cerības ir pamatotas.
Nozarē bez optimisma
Runājot par TTIP, pesimistiem sevi pieskaita Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. «Neredzu, kur tie lielie labumi būs, nemaz nerunājot par to, ka nešaubīgi kritīsies pārtikas kvalitāte. Esmu bijis uz vairākām sanāksmēm, bet konkrētus ieguvumus lauksaimniekiem neviens nav pateicis – piesauc miljardus ES zemniekiem, bet mēs tos no TTIP nesaredzam, toties skaidri saskatām milzīgu konkurenci un vietējo izspiešanu no tirgus,» norūpējies ir E. Treibergs.
Līdzīgās domās ir pārtikas ražotāji. «Man ir lielas bažas par to, kā mūsu ražotāji spēs konkurēt, kad tirgū tiks iepludināti ASV gigantisko pārtikas ražotāju produkti, kas tiek saražoti nesalīdzināmi lētāk,» saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. «Kad būs redzama līguma galīgā versija, kopā ar Zemkopības ministriju un Veselības ministriju vērtēsim nianses, vai tās ir pieņemamas Latvijai. Vērtējot līgumu, politiskajām niansēm būs jāliek pretī pragmatiskās nianses,» piebilst LPUF vadītāja.
Jārēķinās, ka ASV tirgus ir tāls, bet mūsu ražošana – sadrumstalota, turpina E. Treibergs. Viņš tāpat nepiekrīt, ka mūsu biolauksaimniekus ASV gaida ar atplestām rokām, vispirms jau tāpēc, ka šie produkti ātrāk bojājas, bet ceļš ir tāls. «Vislabāk bija, kad produkciju eksportā varēja gandrīz ar roku padot – tepat blakus uz Krieviju. ASV tirgus nespēs kalpot kā ielāps Krievijas tirgum. Komentējot politiķu visumā pozitīvi krāsoto nākotni pēc TTIP noslēgšanas, E. Treibergs pauž bažas, «vai tikai atkal nepaliksim muļķa lomā – pašlaik gribam iet kā pionieri ar plakātiem, bet rēķināt, kas būs pēc tam, neprotam,» vērtē LOSP vadītājs.
«Esam skeptiski. Līdzīgi ir ar citu lielo iespēju zemi – Ķīnu. Vai šādi eksporta tirgi mūsu ražotājiem vispār ir paceļami – gan pašizmaksas, gan produktivitātes ziņā? Iespējams, Latvijas ražotāji ASV varētu ieņemt premium produktu nišu, bet cik līdzekļu prasītu mārketinga aktivitātes, lai sasniegtu šādu mērķi?» savukārt vaicā I. Šure. «Politiski lēmumi šajā gadījumā ir ļoti tālu no ražošanas,» viņa piebilst. «Latvija labākajā gadījumā būs kā piedēklis lielo valstu savstarpējā sadarbībā. Mūsu vienīgā cerība būs ar atsevišķiem produktiem iespiesties kādā durvju spraugā,» viņa rezumē.
Plašāk lasiet rakstā Cerību vietā – skepse trešdienas, 2. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (10.-11. lpp.)!