Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.
Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.
Lielākā minētās Alpu zemes parlamenta partija - Šveices Tautas partija - aicinājusi iedzīvotājus balsot norādot, ka valstij pašai būtu jābūt spējīgai pieņemt lēmumus par to, kas notiek uz tās robežām attiecībā uz ārzemnieku skaitu, kuri ienāk tās darba tirgū. Šveices sabiedrības aptauju rezultāti liecina, ka šoreiz šis referendums gan īsti “cauri” tomēr neizies. Proti, tiek lēsts, ka šādu soli atbalsta aptuveni 40% šveiciešu.
Vienlaikus dažādu politikas komentētāju teiktais liek domāt, ka tas joprojām būtu uzskatāms par ļoti lielu atbalstu šādam visai krasam solim. Kopumā – pietiekami daudzi šveicieši pret ES īstenoto politiku, neskatoties uz vienotā tirgus labumiem, nebūt nelolo tik ļoti siltas jūtas.
“Patiesībā šis balsojums daudzējādā ziņā var izrādīties vien sākotnēja zalve Šveices nākotnes cīņā par tās attiecībām ar Briseli. Nākamajā gadā paredzētas sarunas par Šveices un ES tā saucamo pamatlīgumu. Šis līgums ir paredzēts kā pamats vairāk nekā 100 divpusējo līgumu atjaunošanai starp ES un Šveici. Tā nodrošināšana ES īpaši svarīga kļuva pēc Brexit, kur Briselei bija bažas, ka Lielbritānija pievērsīsies Šveices un ES sadarbībai kā piemēram, kā izvēlēties nākotnes attiecību sastāvdaļas, vienlaikus izvairoties no ES jurisdikcijas svara. Lēnais progress saistībā ar šī līguma sarunām bijis nepārtraukts frustrāciju avots Eiropas Komisijā, kas ir radījusi sviras, lai pastiprinātu savu spiedienu uz Berni,” ziņo "Financial Times". Pagājušogad ES liedza Šveices bankām reģiona finanšu instrumentu tirdzniecību, uz ko attiecīgi atbildēja arī Šveice, kas savus vērtspapīrus aizliedza tirgot ES biržās.
Katrā ziņā arī par kādu jaunu ES darījumu ar Šveici šajā valstī būs jālemj referendumā. Tādējādi tiek lēsts, ka šīs svētdienas balsojums būs izšķirīgs, lai Šveices politikas noteicēji vispār saprastu, ko tiem no Briseles ir jāprasa un ko šīs valsts iedzīvotāji vispār varētu pieņemt.
