Pret Krieviju noteikto sankciju dēļ no Igaunijas Mūgas ostas nevar izvest apmēram 80 000 tonnu minerālmēslojuma, no kurām 12 000 tonnas ir sprādzienbīstamais amonija nitrāts, bet pārējais ir karbamīds un kombinētais mēslojums, vēsta laikraksts "Postimees".
Sankcijas noteiktas gan pret Mūgas termināļa īpašnieci "DBT", gan pret mēslojuma īpašnieku Krievijas minerālmēslojuma ražotāju "Acron". Mēslojums Mūgas ostā pieder "Acron" meitasuzņēmumam Šveicē. "DBT" pārstāvis "Postimees" teicis, ka sankciju dēļ kompānija komentārus nevarot sniegt.
Problēmu rada nevis mēslojuma daudzums, bet gan Mūgas ostā esošā viela - jo ilgāk amonija nitrāts atrodas vienā vietā, jo lielāki ir eksplozijas riski. Arī Glābšanas departaments apdraudējumu saskata uzglabāšanas ilgumā, nevis amonija nitrāta daudzumā. Savukārt Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvaldes tehniskā departamenta vadītāja Ingrīda Teinemā paskaidroja, ka amonija nitrāta gadījumā uzglabāšanas apstākļiem ir lielāka nozīme nekā daudzumam.
Minerālmēslojuma uzglabāšanai ir stingri nosacījumi, piemēram, krājuma augstums, cik maisus drīkst kraut virsū, cik ilgi mēslojumu var uzglabāt vienā vietā, pieļaujamais mitruma un temperatūras līmenis, kā arī pārbaužu biežums. Ja amonija nitrāts vienā vietā atrodas ilgāk nekā sešus mēnešus, ir jāveic detonācijas risku papildu pārbaudes, raksta "Postimees".
Avīze atgādina, ka nelieli incidenti ar minerālmēslojumu un tā eksplozijas pasaulē notiek katru gadu, tomēr nereti mēdz būt arī plašas katastrofas. Pirms diviem gadiem 2700 tonnas amonija nitrāta eksplodēja Libānas galvaspilsētas Beirūtas ostā. Negadījumā gāja bojā 200 cilvēki un 7000 tika ievainoti. 2001.gadā Francijā netālu no Tulūzas eksplodēja 300 tonnas amonija nitrāta, nogalinot 30 cilvēkus. Saistībā ar eksploziju tika evakuēta desmitā daļa pilsētas iedzīvotāju.
Pirms divām nedēļām tika sasaukta Igaunijas Ekonomikas un Finanšu ministriju, kā arī atbildīgo institūciju krīzes sanāksme par Mūgas ostā esošo minerālmēslojumu, tomēr risinājums netika atrasts, ziņo "Postimees".
"DBT" terminālim pašam ir grūti atrisināt situāciju, jo pret to vērstas starptautiskās sankcijas un terminālim nepieder minerālmēslojums, tādēļ to nevar vienkārši aizvest prom. Arī pret "Acron" ir noteiktas sankcijas. "Postimees" rīcībā esošā informācija liecina, ka "Acron" meitasuzņēmums Šveicē mēģina apiet sankcijas, lai veiktu vismaz vienu darījumu - aizvestu bīstamo mēslojumu no Mūgas ostas. Tādam darījumam nepieciešama Igaunijas valsts atļauja, jo pretējā gadījumā tas būtu sankciju pārkāpums.
Igaunijas Ekonomikas ministrija informēja, ka tās Finanšu izlūkošanas nodaļa veikusi visus nepieciešamos izņēmumus, lai kompānija varētu novērst iespējamo kaitējumu un samaksāt rēķinus par ķimikāliju drošu apkalpošanu. Tas nozīmē, ka ir iespējams uzglabāt minerālmēslojumu atbilstoši prasībām, tomēr izvest no Mūgas ostas to nevar.
Iepriekšējo reizi Glābšanas departaments minerālmēslojumu pārbaudījis jūnijā. Vislabāk situāciju pārzina Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvalde, kura tiešu apdraudējumu nesaskata.
Situācija Mūgas ostā pašlaik ir droša un tiek kontrolēta," uzsvēra pārvaldes pārstāve Teinemā.
Arī Igaunijas Ekonomikas ministrija katru dienu sazinās ar "DBT" un atbildīgajām institūcijām.
Gan ministrijā, gan institūcijās uzsver, ka tās meklē risinājumus minerālmēslojuma izvešanai no Mūgas ostas. Nav iemesla uzskatīt, ka dažu desmitu tūkstošu tonnu minerālmēslojuma dēļ sankcijas pret Krieviju tiks mīkstinātas, tādēļ Igaunijas iestādēm ir jāmeklē juridisks risinājums, raksta "Postimees".
