Brīvajā tirgū notiek arī atbildīgas rīcībpolitikas aprite, tāpēc tirgu bremzēt ir bīstami un tuvredzīgi
Globalizācijas pretinieki ir atraduši peramo zēnu – brīvo tirgu, uz ko izgāzt dažādi motivēto vilšanos. Tāpēc ir arī protesti pret brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL), no kuriem CETA jeb ES līgums ar Kanādu gandrīz nenotika, bet ES-ASV līgums jeb TTIP acīmredzot ir «uzlikts uz ledus». Un viņpus Atlantijas elektorāta noskaņojuma dēļ abi prezidenta amata pretendenti ir atšķirīgā pakāpē, tomēr negatīvi noskaņoti pret pašreizējās administrācijas pavērsienu uz Āziju, kā iemiesojums ir BTL ar Klusā okeāna zemēm jeb TPP.
Šī situācija vismaz divu iemeslu dēļ ir paradoksāla. Pirmkārt, «antiglobālisti» uz saviem pasākumiem braukā kā tādi majakovski – pāri robežām ar paceltu galvu bez vīzām vai ar salīdzinoši elementārām ceļošanas procedūrām un ar lētajām aviosabiedrībām, kas ir globalizācijas tiešākais auglis. Viņi saziņā lieto Ķīnā ražotas Amerikas viedierīces ar Korejas, Vācijas un vēl sazin kādas izcelsmes sastāvdaļām un ģērbjas džinsās no Bangladešā austas Pakistānas kokvilnas, kas šūta Turcijā vai Brazīlijā. Par vidējā «antiglobālista» patēriņa paradumiem, lai cik apspēlēts arī nebūtu «antipatēriņš», jau vispār nerunāsim.
Otrkārt, «globalizācija», kuras sarkano lupatu viņi redz BTL, tieši šajos līgumos paradoksālā kārtā ir kā sava veida pretinde globalizācijai. Proti, ikviens no tiem pēc definīcijas nav globāls, bet gan reģionāls līgums – tā ir reģionāla bloķēšanās vienotām interesēm, lai sekmīgāk pastāvētu attiecībā pret tiešām globālo arēnu. Kas attiecas uz CETA un TTIP, tad ar protestiem pret šiem BTL aktīvisti vispār šauj sev kājās, jo cita starpā šī Rietumu savstarpējā bloķēšanās nozīmē arī Rietumu apkārtējās vides, darba tiesību u.c. normu pieaugošu globalizēšanu.
Globalizācija nav vainīga pie tā, ka, piemēram, ainaviski iespaidīgā Huanpu upe Šanhajā, tuvāk paskatoties, ir atbaidoša. (Daudzi gadījumi noteikti ir vēl trakāki, vienkārši šo esmu redzējis pats.) Vainīgs tur ir fakts, ka tiesiskuma, dabas aizsardzības regulējumu, sociālo standartu u.c. globalizācija netiek līdzi ekonomikas globalizācijai, bet ar pēdējās bremzēšanu, kas, reālistiski vērtējot, nemaz nav iespējams, tā pirmā pilnīgi noteikti nepaātrināsies.
Gribat iestāties pret bērnu darbu un par dzeramā ūdens pieejamību Āzijā, vai par citām tiešām nepieciešamām iniciatīvām? Viens no tiešākajiem ceļiem uz šo mērķi ir CETA un TTIP. Jā, šo BTL mērķi ir biznesa mērķi ar ekonomisku efektu – tie nav par mieru visā pasaulē. Tomēr tieši tā izplatās arī labās prakses, sākot jau ar to nostiprināšanu pašu starpā. Tāpēc var tikai apsveikt panākto CETA, kas cita starpā ietver arī nodaļas par tirdzniecību un vidi un par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Tur ir teikts, ka puses netiek iedrošinātas uz tirdzniecību un investīcijām ar paredzamāki zemākiem vides aizsardzības standartiem nekā pašmāju tirgū. Jo vairāk šādas globalizācijas, jo labāk.