Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers šodien plānojis tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai pārrunātu izveidojušos tirdzniecības karu un pārspriestu varbūtējos risinājumus. ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins G20 tikšanās laikā Buenosairesā izteicies, ka gaida no Eiropas Savienības (ES) konkrētu piedāvājumu konflikta risināšanā, tikmēr no Eiropas vadītājiem izskanējis, ka ar pistoli pie krūtīm neesot iespējams vienoties.
Lai nu kā lietas turpmāk virzīsies, skaidrs ir tas, ka alojās tie, kas domāja, ka Baltā nama tviterfans pret Eiropu izdarīs kādus izņēmumus. Kā Donalds Tramps jau iepriekš pierādījis, viņš ir ne tikai gatavs «uzmest» Parīzes klimata vienošanos un Irānas kodolvienošanos, bet arī brīvi izpausties NATO samitā vai tiekoties ar citu pasaules lielvaru vadītājiem. Arguments, ka no tirdzniecības kara neviens nav ieguvējs, arī ne ASV, kur uzņēmumiem šo politspēlīšu dēļ tāpat pieaug izdevumi, šajā konkrētajā gadījumā var arī nestrādāt, ja vien Tramps jutīsies pārliecināts, ka ar šo soli izpilda savu Rust Belt reģiona vēlētāju gaidas. Politiskās ieguvējas no ASV un ES tirdzniecības kara varētu būt vienīgi Ķīna un Krievija.
Jautājums ir par to, vai Eiropas vadītāji grib jaunu ekonomisko projektu attīstību atstāt tikai ķīniešu rokās vai ir gatavi arī paši likt kaut ko pretim, izmantojot, piemēram, digitalizācijas, vides aizsardzības vai viedo pilsētu idejas un impulsus.
Nevar nepamanīt, ka attiecības starp Rietumu spēkiem ir bijušas arī labākas. Piemēram, Trampa pirmajā prezidentūras gadā ASV ANO ietvaros ir balsojusi biežāk pret Rietumu partneriem nekā iepriekšējos gados. Īpaši uzkrītoša ir viedokļu dalīšanās ekonomiskos jautājumos. «Amerikas «America first» (Amerika pirmajā vietā – red.) mums ir jāliek pretīm «Europe united» (apvienotā Eiropa),» rosinājis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, ar to domājot, ka Eiropai jāintensificē sava ekonomiskā sadarbība. Tomēr ļoti svarīgi būtu, lai šajā sadarbības idejā tiktu pēc iespējas vairāk iesaistīti visnotaļ noslāņojušies un neviendabīgi noskaņotie Eiropas iedzīvotāji. Ķīna ar savu Zīda ceļa iniciatīvu rāda piemēru, ka sadarbību visvairāk veicina lieli, visaptveroši projekti. Jautājums ir par to, vai Eiropas vadītāji grib jaunu ekonomisko projektu attīstību atstāt tikai ķīniešu rokās vai ir gatavi arī paši likt kaut ko pretim, izmantojot, piemēram, digitalizācijas, vides aizsardzības vai viedo pilsētu idejas un impulsus.
ES ir arī uz pareizā ceļa un dod saviem iedzīvotājiem, jo īpaši biznesam, cerību ar to, ka turpina strādāt pie brīvās tirdzniecības līgumiem ar tiem partneriem, kas tam ir gatavi. Šāds solis bija, piemēram, jūlija vidū parakstītais brīvās tirdzniecības līgums ar Japānu. Tuvu noslēgumam esot arī vienošanās ar Dienvidamerikas muitas savienību Mercosur. Tālākajā plānā esot arī vienošanās ar Meksiku, Austrāliju un Jaunzēlandi, tāpat kā sarunas ar ASEAN grupu, Indiju un Ķīnu. Tik jaudīgas vienošanās būtiski mainītu pasaules tirdzniecības seju, kā arī samērus par to, kurš ir pirmajā vietā un kurš – viens pats.
