Latvija varētu būt Eiropā pirmā tirdzniecības līguma ar Kanādu ratificētāja; tā lielākā praktiskā jēga solās būt augstajās tehnoloģijās
Kanādiešiem ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem, intervijā DB saka Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs (Alain Hausser).
Pēc bīstamās iestrēgšanas Valonijas parlamentā ES līmenī, CETA ratifikācija nu ir sākusi ne mazāk piņķerīgu ratifikācijas procesu. Kā uz to raugāties?
Optimistiski. Ratifikācija ES tiešām ir ļoti komplicēta – līgums ir jāapstiprina apmēram 40 nacionālajos un arī reģionālajos līmeņos. Iespaidīgi. Un nedaudz biedējoši. (Pasmejas.)
Ko kanādieši par to saka?
Kanādiešu attieksme ir ļoti pozitīva, jo mums ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL). Pirms daudziem gadiem sabiedrība bija drusku bažīga, kā tas būs – atrasties brīvas tirdzniecības attiecībās ar mūsu lielo Amerikas kaimiņu, jo mūsu ekonomika tomēr ir apmēram astoņas reizes mazāka.
Runa ir par NAFTA līgumu?
Vēl pirms NAFTA mums bija divpusējs BTL, kam sekoja NAFTA, iekļaujot arī Meksiku. Un sākumā Kanādas sabiedriskajā domā bija vērojamas bažas, piemēram, ka ar BTL mēs pārāk pietuvosimies ASV nacionālajai identitātei uz savējās rēķina. Tomēr pēc gadiem ilgas pieredzes kanādieši tagad ir ļoti droši un pārliecināti, ka brīvā tirdzniecība ir laba pati par sevi, un jo sevišķi saistībā ar Eiropu. CETA veidošana sabiedrībā tika ļoti labi uztverta. Bija jau arī opozīcija, jo opozīcija ir vienmēr, tomēr tā bija neliela.
Visu interviju Vēl viena atspēriena iespēja lasiet 9. februāra laikrakstā Dienas Bizness.