No šodienas, 21. septembra, tiek uzsākta Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tas nozīmē, ka lielāko daļu CETA priekšrocību Latvijas uzņēmēji varēs baudīt jau tagad.

Tūlītēju pozitīvu ietekmi izjutīs tie Latvijas ražotāji, kas jau šobrīd eksportē produkciju uz Kanādu. Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm kā zivju konservi līdz šim tika piemērota 9% muitas nodeva, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem - 12,5%, kosmētikas līdzekļiem - 6,5%, kūdrai - 6,5%. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līnijai) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju. Pakāpeniska tarifu samazināšana vai īpaši importa nosacījumi paredzēti atsevišķiem produktiem lauksaimniecības preču, zivju un zvejas, kā arī mašīnbūves produktu grupās. Ne mazāk svarīgi, ka arī ES atceļ ievedmuitu vairumam Kanādas preču – tas padarīs šīs valsts izcelsmes preces pieejamākas Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem.

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Atkāpjoties no transatlantisko attiecību seriāla, der paklausīties, ar kādām domām aizokeāna vēju pieņemšanos spēkā sagaida mūsu lauksaimnieki

Brīvās tirdzniecības līgumus gan ar Ameriku, gan Kanādu Eiropai rokas parakstīt te niez, te neniez. Šajā procesā bieži tās ir Eiropas Savienības iekšējās problēmas un nesaskaņas, kas pa laikam iztecina tinti uz līgumu projektiem gan attiecībā uz Transatlantiskās tirdzniecības līguma un investīciju partnerības (TTIP), gan Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) parakstīšanu. Lielu daļu spekulāciju par abiem līgumiem rada necenšanās līgumu jēgu skaidrot saprotamā valodā. Turklāt augsne dažādu pieņēmumu plūdiem bijusi sevišķi pateicīga – gan Brexit zemestrīce britu salās, gan ASV prezidenta priekšvēlēšanu populisma orģijas. Sviesta rozīti šai saldi sāļajai kūkai uzlika beļģi, reģionu parlamentiem bloķējot CETA, tādējādi sasienot rokas Beļģijas valdībai tās centienos atbalstīt līguma parakstīšanu. CETA savā ziņā ir sētas vārtiņi, pa kuriem ienākot, būtu lielākas iespējas atdarīt arī TTIP smagnējās durvis. Ekonomisti gaida to mirkli, kamēr vides organizācijas šo durvju eņģu čīkstēšanu dzird ļaunākajos murgos.

Brīvajā tirgū notiek arī atbildīgas rīcībpolitikas aprite, tāpēc tirgu bremzēt ir bīstami un tuvredzīgi

Globalizācijas pretinieki ir atraduši peramo zēnu – brīvo tirgu, uz ko izgāzt dažādi motivēto vilšanos. Tāpēc ir arī protesti pret brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL), no kuriem CETA jeb ES līgums ar Kanādu gandrīz nenotika, bet ES-ASV līgums jeb TTIP acīmredzot ir «uzlikts uz ledus». Un viņpus Atlantijas elektorāta noskaņojuma dēļ abi prezidenta amata pretendenti ir atšķirīgā pakāpē, tomēr negatīvi noskaņoti pret pašreizējās administrācijas pavērsienu uz Āziju, kā iemiesojums ir BTL ar Klusā okeāna zemēm jeb TPP.

Šī situācija vismaz divu iemeslu dēļ ir paradoksāla. Pirmkārt, «antiglobālisti» uz saviem pasākumiem braukā kā tādi majakovski – pāri robežām ar paceltu galvu bez vīzām vai ar salīdzinoši elementārām ceļošanas procedūrām un ar lētajām aviosabiedrībām, kas ir globalizācijas tiešākais auglis. Viņi saziņā lieto Ķīnā ražotas Amerikas viedierīces ar Korejas, Vācijas un vēl sazin kādas izcelsmes sastāvdaļām un ģērbjas džinsās no Bangladešā austas Pakistānas kokvilnas, kas šūta Turcijā vai Brazīlijā. Par vidējā «antiglobālista» patēriņa paradumiem, lai cik apspēlēts arī nebūtu «antipatēriņš», jau vispār nerunāsim.

21. martā no plkst. 14.00 līdz 16.00 Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru organizē semināru par CETA nolīgumu un biznesa iespējām Kanādā. Tajā Ārlietu ministrijas, LIAA un LTRK pārstāvji informēs par CETA nolīguma radītajām biznesa iespējām Latvijas uzņēmējiem, valsts atbalstu jauno tirgu apgūšanā, kā arī plānotajām tirdzniecības misijām.

Semināru atklās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Alēns Osērs (Alain Hausser).

CETA ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru Eiropas Savienība līdz šim ir vienojusies. Tas nodrošina ne tikai tirgus pieeju 99% tarifu līniju, bet arī vienkāršos procedūras, paātrinās informācijas apriti, nodrošinās piekļuvi pakalpojumu sektoram un publiskajiem iepirkumiem. CETA dos iespējas Latvijas uzņēmējiem diversificēt eksporta tirgus. Latvijas tirdzniecības bilance ar Kanādu ir pozitīva, un 2016. gadā eksports divas reizes pārsniedza importu, informē Ārlietu Ministrija.

Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) šodien gala balsojumā paudusi atbalstu Eiropas Savienības (ES)-Kanādas starptautiskās tirdzniecības nolīgumam (CETA), liecina EP sniegtā informācija.

Sagaidāms, ka balsošana EP plenārsēdē norisināsies februārī.

Politiķis Artis Pabriks (V), kurš ir galvenais EP ziņotājs par šo nolīgumu, iepriekš apliecināja, ka jāpanāk tā spēkā stāšanās, cik ātri vien iespējams, jo plašākas tirdzniecības iespējas veicinās ražošanas attīstību un darba vietu rašanos. Viņš uzsvēra, ka sarunas ir ilgušas septiņus gadus, kā rezultātā ir radīts modernākais, ambiciozākais un visaptverošākais starptautiskās tirdzniecības nolīgums. «Tam ir jāļauj darboties, lai būtu iespējams novērtēt, vai ir nepieciešami vēl kādi pilnveidojumi,» uzskata politiķis.

Saeima ceturtdien, 9.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses, informē Saeimas Preses dienests.

CETA ir modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā – piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgo Ārlietu komisiju informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās. Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi.

Latvijas inženiernozaru uzņēmumi pirmie izrāda interesi par sadarbību ar Kanādu

To apliecina arī industriālo iekārtu ražotāja SIA SFM Latvia valdes priekšsēdētājs Nauris Jansons, sakot, ka pagaidām vēl sadarbības ar Kanādu nav, bet to vēlētos. «Eiropas tirgus un ar to saistītās aktivitātes jau ir skaidras. Ar to turpināsim strādāt. Galvenais sadarbības partneris ir Anglija. Nākamais mēģinājums būs atrast jaunus klientus un pasūtītājus Kanādā. CETA dod tādas cerības,» spriež N. Jansons.

Interesi par iespējām ieiet Kanādas tirgū līdz šim ir izrādījuši 73 Latvijas uzņēmumi, publiskajā diskusijā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) - ieguvumi un iespējas sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, atsaucoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) datiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vadītāja Velga Balode klāsta, ka LIAA un Latvijas uzņēmumi vairākkārtīgi, bet pagaidām nesekmīgi ir mēģinājuši atrast kontaktus un uzsākt sadarbību ar Kanādas kapitāla lielajiem uzņēmumiem. Tomēr laika gaitā vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri strādā atsevišķu nišas produktu jomās, ir spējuši dibināt kontaktus, piemēram, SIA Aerodium Technologies (vēja tuneļu ražošana). Tā pārstāve Līga Gablika stāsta: «Aerodium uzņēmums ir dzimis Kanādā. Ar kanādiešiem sadarbojamies kopš 2005. gada, kad iegādājāmies pirmo vēja tuneļa tehnoloģiju. Redzot, ar kādiem apgriezieniem iekarojam tirgu un radām jaunas tehnoloģijas, 2009. gadā kanādiešu partneri piedāvāja mums pārņemt Aerodium uzņēmumu un kļūt par tā vienīgajiem īpašniekiem. Sadarbība ir bijusi veiksmīga. Kanādiešu partneri ir uz rezultātu orientēti, uzticami un pretimnākoši. 2009. gadā izveidojās arī pretējā virziena sadarbība. Proti, mēs citam partnerim pārdevām vēja tuneli, kas veiksmīgi darbojas arī šobrīd.»

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Latvija varētu būt Eiropā pirmā tirdzniecības līguma ar Kanādu ratificētāja; tā lielākā praktiskā jēga solās būt augstajās tehnoloģijās

Kanādiešiem ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem, intervijā DB saka Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs (Alain Hausser).

Pēc bīstamās iestrēgšanas Valonijas parlamentā ES līmenī, CETA ratifikācija nu ir sākusi ne mazāk piņķerīgu ratifikācijas procesu. Kā uz to raugāties?

Optimistiski. Ratifikācija ES tiešām ir ļoti komplicēta – līgums ir jāapstiprina apmēram 40 nacionālajos un arī reģionālajos līmeņos. Iespaidīgi. Un nedaudz biedējoši. (Pasmejas.)

Ko kanādieši par to saka?

Kanādiešu attieksme ir ļoti pozitīva, jo mums ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL). Pirms daudziem gadiem sabiedrība bija drusku bažīga, kā tas būs – atrasties brīvas tirdzniecības attiecībās ar mūsu lielo Amerikas kaimiņu, jo mūsu ekonomika tomēr ir apmēram astoņas reizes mazāka.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Latvijas nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai, kurā ietilpst Zaļo karotīti un Bordo karotīti saņēmušie produkti, ir pārāk lokāls skatījums un to eksporta tirgos neatpazīst, tā uzskata pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Bez starptautiskās atpazīstamības vietējie ražotāji zaudē savu konkurētspēju, līdz ar to nepieciešams pilnveidot esošo sistēmu vai ieviest jaunu saskaņā ar starptautiski atzītajām kvalitātes vadības sistēmām, viņš uzskata. Šobrīd nacionālā pārtikas kvalitātes shēma pamatā ir vērsta uz to, lai sekmētu Latvijā ražotās produkcijas patēriņa pieaugumu. Tas, protams, ir ļoti atbalstāmi un vajadzīgi, un iedzīvotāju paradumu maiņa un uzturēšana ir ilgtermiņa pasākumu kopums, kas prasa nemitīgu darbu.

«Tomēr abu karotīšu mērķi ir, citēju, «veicināt kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas atpazīstamību eksporta tirgos», bet, lai tas notiktu, pārtikas kvalitātes shēmai ir jāstrādā pēc pavisam citiem nosacījumiem un standartiem. Nacionālajai kvalitātes shēmai ir jābūt līdzvērtīgai starptautiski atzītajām un respektētajām kvalitātes vadības sistēmām, tādām kā BRC vai IFS. Tās ir augsti novērtētas gan pircēju, gan arī sadarbības partneru vidū (īpaši starptautisku) un, kas svarīgi, tās ir balstītas uz pircēja vajadzībām,» uzskata Ždans. Viņš norāda, ka starptautisko kvalitātes vadības sistēmu sertifikātu iegūšana ir sarežģīts, laikietilpīgs un arī finansiāli prasīgs process, tomēr rezultātā ražotājs iegūst apstiprinājumu tam, ka ir uzticams, tā ražotā produkcija atbilst augstākajiem kvalitātes un drošības kritērijiem. Jebkuram uzņēmumam, saņemot starptautisko kvalitātes sertifikāciju, ir daudz vieglāk iekļūt starptautiskajā tirgū, un tas ir sava veida eksporta garants.

Mums ir ašs internets, un esam naski uz jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Runā, ka igauņiem šis tas veicoties vēl labāk, bet mēs cenšamies neatpalikt, piemēram, pirmie Baltijā ieviešot iespēju maksāt, izmantojot bezkontakta norēķinus ar mobilo telefonu.

Arī citās aktuālās jomās esam līderos – sievietes atļauju doties pie vēlēšanu urnām Eiropā saņēma tieši Latvijas teritorijā (tolaik gan brukt sākušās Krievijas impērijas sastāvā), ieskaitot Latgali, jau 1905. gada revolūcijas laika pašvaldību vēlēšanās. Novatoriski. Turpinot par sievietēm, nevar nepieminēt Francijas atklātā tenisa čempionāta lauru plūcēju tikai 20 gadus veco Aļonu Ostapenko, kura ne tikai pārsita Latvijas tenisistu līdz šim iespēto, bet nodrošināja arī skaistu uguņošanu Latvijas vārda cildināšanai pasaules sporta aprindās. Latvija ir centīga arī ārpolitiski, piemēram, gada sākumā kā pirmā Eiropas Savienībā mūsu Saeima pabeidza ratifikācijas attiecībā uz Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību.

Transatlantiskajai tirdzniecības un investīciju partnerībai (TTIP), par kuru sarunas trešo gadu turpina Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis, ir izveidojusies teju vai mītiska aura – nolīgums ir globalizācijas simbols, nozīmē ES norietu un dalībvalstu ekonomiku kropļošanu, TTIP atrisinās visas problēmas un nodrošinās nepieredzētu ekonomisko izaugsmi.

Šādi apgalvojumi nesniedzas tālāk par populistiskiem lozungiem, jo tos ir grūti pamatot ar pārbaudāmiem faktiem. TTIP potenciālā nozīme starptautiskajā tirdzniecībā gan nav apšaubāma – ES un ASV ekonomikas veido 46% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka ES un ASV ir līdzīgi domājoši, stratēģiski partneri, kurus vieno kopīgas pamatvērtības. Domājot par TTIP sarunu turpmāko likteni, ir lietderīgi izvērtēt, kas ir sarunās sasniegts līdz šim un kā sarunas varētu noritēt turpmāk.

Sarunas par TTIP nav unikālas nedz ES tirdzniecības politikā, nedz globāli. Eiropas Savienība ir iesaistījusies tirdzniecības nolīgumu sarunās ar partneriem teju visā pasaulē. Piemēram, parakstīšanai sagatavots ES nolīgums ar Kanādu (CETA), turpinās sarunas ar Japānu, Mercosur valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) turpinās darbs starptautiskās tirdzniecības sistēmas pilnveidošanai. Noslēgumam tuvojas Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija PTO dalībvalstīs. Šogad paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. Turpinās vairākpusējās sarunas par Pakalpojumu tirdzniecības līgumu un Vides preču nolīgumu. Tikmēr ASV un vienpadsmit citas Klusā okeāna valstis panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu, apvienojot turpat 40% pasaules kopprodukta. Pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc arī ES un Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Būtiski ir veidot starptautiskās tirdzniecības jaunos noteikumus atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.

Tirdzniecības politiku arvien vairāk ietekmē globalizācija un izmaiņas pasaules ģeopolitikā. Tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas Latvijas uzņēmējiem, trešdien uzstājoties konferencē Eksports. Imports. Attīstība par pasaules ģeopolitisko norišu ietekmi uz importa un eksporta attīstību pasaulē, Baltijā un Latvijā, norādīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Neskatoties uz pēdējā laika straujām pārmaiņām pasaulē, «Latvijas diplomātiskais dienests strādā ar skaidru mērķi – aizsargāt Latvijas drošību un ekonomiskās intereses,» uzsvēra parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica apstiprināja, ka ārlietu dienests 2017. gadā turpinās sniegt praktisku atbalstu uzņēmējiem, lielāku uzmanību eksportā pievēršot transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības nozarēm. «Mūsu vēstniecībām ārvalstīs ir doti konkrēti uzdevumi, lai veicinātu Latvijas ārējo tirdzniecību, paplašinātu eksporta tirgus, piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu tūrismu. Esam gatavi papildināt vēstniecībām dotos uzdevumus atbilstoši Latvijas uzņēmēju interesēm un vajadzībām,» uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

Nenoliedzot reitingu sasniegumu patīkamo ietekmi uz sabiedrisko domu, tomēr gribētos vairāk praktiskas atdeves, piemēram, investīciju vai jaunu darbavietu veidolā

«Noteikt tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz izbeigšanai.» Šāds teju biblisks «bauslis» lasāms Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna kopsavilkumā. Citi «baušļi» jau kopš 1999. gada ar valdības muti altruistiski vēsta par «sistēmiskām un pārdomātām reformām», «likumdošanas procesa caurskatāmību».

Kā minēts nule valdības vētītajā un beigās laimīgi svētītajā plāna no jauna biezinātajā versijā, galvenais biznesā vidē ir nekas cits kā sports. Plāna rakstītāji par augstāko sasniegumu ikgadējā mapes papildināšanā ar jaunām lapām uzskata pērn piedzīvoto Latvijas triumfu Pasaules Bankas Doing Business 2017 pētījumā, kas bijis necerēti komplimentārs Latvijai, ierindojot mūsu valsti 14. vietā. Interesanti, ka iepriekšējā plāna versijā toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola bija izvirzījusi ne mazāk sportisku mērķi – kaimiņvalstu apsteigšanu. Lieki teikt, ka tas nav pilnībā attaisnojies, lai gan vismaz minētajā reitingā patiesi esam attālinājušies no Lietuvas un pietuvojušies Igaunijai.

Pagājušā nedēļā biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa Briselē piedalījās COPA-COGECA un Eiropas Komisijas darba grupā: Starptautiskie aspekti lauksaimniecībā, kur tika diskutēts par Eiropas Savienības un ārējiem tirdzniecības līgumiem līdz 2025.gadam.

Šobrīd Eiropas Savienība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Kanādu (CETA), Vjetnamu un sarunu procesā ir līgums ar ASV (TTIP), Taizemi, Filipīnām, Indonēziju. Saistībā ar Kanādas un ASV līgumiem, tiek prognozēts papildus pieprasījums piena pārstrādes produktiem un cūkgaļai, līdz ar to arī cenu kāpums. Tomēr, pēc ekspertu atzinuma, ievērojams cenu samazinājums tiek prognozēts liellopu gaļai, tāpat risks ir arī putnu un aitu gaļai, augļiem un rapša sēklām.

E. Strazdiņa skaidro: «Kas attiecas uz situāciju Latvijā, diezgan smaga ietekme tiek paredzēta gaļas liellopu audzētājiem, savukārt piena lopkopībā ir pienācis laiks uzelpot, ar nosacījumu, ja piens kā izejviela netiek eksportēts, bet uz vietas tiek radīts produkts ar pievienoto vērtību. Noklausoties ekspertu kopsavilkumu par turpmāko situāciju lauksaimniecībā, un zinot, ka daudzi zemnieki piena krīzes laikā pārorientējās uz liellopu audzēšanu, kolēģis no Lietuvas piecēlās un lūdza Eiropas Komisijas pārstāvjus uzrakstīt oficiālu vēstuli zemniekiem Lietuvā ar ziņojumu: «Atvainojiet, tā nu ir sanācis, ka jums nav nākotnes, nav izdzīvošanas iespējas.»»