Nenoliedzot reitingu sasniegumu patīkamo ietekmi uz sabiedrisko domu, tomēr gribētos vairāk praktiskas atdeves, piemēram, investīciju vai jaunu darbavietu veidolā
«Noteikt tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz izbeigšanai.» Šāds teju biblisks «bauslis» lasāms Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna kopsavilkumā. Citi «baušļi» jau kopš 1999. gada ar valdības muti altruistiski vēsta par «sistēmiskām un pārdomātām reformām», «likumdošanas procesa caurskatāmību».
Kā minēts nule valdības vētītajā un beigās laimīgi svētītajā plāna no jauna biezinātajā versijā, galvenais biznesā vidē ir nekas cits kā sports. Plāna rakstītāji par augstāko sasniegumu ikgadējā mapes papildināšanā ar jaunām lapām uzskata pērn piedzīvoto Latvijas triumfu Pasaules Bankas Doing Business 2017 pētījumā, kas bijis necerēti komplimentārs Latvijai, ierindojot mūsu valsti 14. vietā. Interesanti, ka iepriekšējā plāna versijā toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola bija izvirzījusi ne mazāk sportisku mērķi – kaimiņvalstu apsteigšanu. Lieki teikt, ka tas nav pilnībā attaisnojies, lai gan vismaz minētajā reitingā patiesi esam attālinājušies no Lietuvas un pietuvojušies Igaunijai.
Nenoliedzot (drīzāk gan politiķu runās un ekonomikas ekspertu sociālo tīklu ierakstos iederīgo) sasniegumu patīkamo ietekmi uz sabiedrisko domu kā uzsitienu uz pleca tās pašapziņai, tomēr prasītos vairāk praktiskas atdeves, piemēram, investīciju, jaunu darbavietu vai ražotņu reģionos veidolā. Līdzīgi kā ar tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu – aiz plakātiskas ārlietu sajūsmas par CETA realizēšanas faktu vajadzētu burvju cilindrā sataustīt arī praktiskos ieguvumus. Ko dod būt vienai no pirmajām valstīm, kas ratificē šo vai citu līgumu, ja mums nav lemts būt to valstu vidū, kas ir lielākās ieguvējas no vienošanās! Norobežojoties no vispārējiem ieguvumiem, tieši izbazūnētajā investīciju pieauguma ziņā šim līdzīgiem soļiem pretēji gaidītajam taču nav bijis tik kardināli izšķirīgas ietekmes.
Atgriežoties pie plāna «bauslības», tā paģēr vairāk rosīties elektroniskajā vidē, vienkāršot procedūras un īsināt procesus. Lai gan līdzīgi priekšlikumi nav nekāds jaunums, tomēr birokrātijas apkalpošanas slogs uzņēmēju vērtējumā ir ne tikai pasmags, bet arī kādā daļā gadījumu uzspiests bez pamata – drīzāk lai attaisnotu ierēdņu institūciju, nekā nāktu par labu tai pašai procesu vienkāršošanai.
Vajadzētu paralēli rakstīt arī publiskās pārvaldes uzlabošanas plānu, tur savukārt par «baušļiem» ņemot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta Aigara Rostovska iepriekš DB pausto, valdības gada darbu vērtējot, sakot, ka valsts pārvaldei jākļūst daudz mazākai, efektīvākai, profesionālākai un uzticamākai.
Kā nekā arī Uzņēmējdarbības plānā minēts, ka uzņēmējdarbību visvairāk kavējošie divi faktori ir nodokļu likmes un neefektīva birokrātija. Lūk, īstais darba lauks!