Jaunākais izdevums

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Ar izcilību pabeidzot kursus, viņa izgājusi arī obligāto praksi, strādājusi par šuvēju, izgatavojot svārkus, kleitas, mēteļus, pat pārvalkus āra mēbelēm. «Šajā laikā pie mums uz šūšanas darbnīcu nāca arī jaunās māmiņas un prasīja, vai būtu iespējams uzšūt apģērbu, kuru valkājot ir ērti pabarot mazuli. Pētot apģērbu piedāvājumu, secināju, ka patiešām šajā segmentā trūkst skaistu un gaumīgu apģērbu,» atceras S. Oldere - Haitina.

Nost ar slēpšanos

Tā kā S. Olderei - Haitinai bija attiecīgā izglītība, viņai piedāvāja iesaistīties NVA aktīvā atbalsta Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai, kas tika īstenots ar ES fondu finansējumu. Tas paredzēja piedalīties konkursā ar savu biznesa ideju, uzrakstot biznesa plānu un iegūstot finansējumu idejas īstenošanai. «Tā ietvaros nopietnai komisijai bija jāpierāda, ka mana ideja ir dzīvotspējīga, tāpēc sāku padziļināti pētīt tirgus piedāvājumu un to, kādu sabiedrības problēmu mana ideja var palīdzēt atrisināt. Bērniņa gaidīšanas un zīdīšanas laikā sievietes vēlme būt sievišķīgai, skaistai un savam vīrietim iekārojamai tikai pieaug. Tāpēc vēlējos radīt apģērbu, kas piepilda šo sievietes vēlmi un tajā pašā laikā ir praktisks un ērts. Tā radās ideja par īpašu barojošo māmiņu apģērbu kolekciju, kas ļauj brīvi, t.i., bez «slēpšanās», tajā pašā laikā saglabājot intimitāti, pabarot savu mazuli ar krūti arī sabiedriskā vietā. Jūs noteikti zināt, ka apkārtējos zīdaiņa barošana sabiedriskā vietā izraisa dažādu attieksmi – vieni ir vienaldzīgi, citus šis skats mulsina vai pat traucē. Arī pašai sievietei atkailināta ķermeņa augšdaļa un krūts var radīt diskomfortu un lieku stresu, likt justies neērti un nebrīvi, kas nelabvēlīgi ietekmē mātes un bērna veselību. Tāpēc sāku modelēt un konstruēt kleitas gan ar paceļamo augšdaļu, gan ar slēptajiem rāvējslēdzējiem, kas ļautu māmiņai pabarot savu bērnu, neviena netraucētai, kā arī netraucējot citus. Un, kas ir vēl nozīmīgāk, – saglabājot mātes un bērna saskarsmi barošanas laikā,» skaidro S. Oldere - Haitina. Viņas projekts bija viens no pieciem, kas saņēma finansiālu atbalstu. Sākot projektu, modeļu izstrādes posms bijis visilgākais, jo S. Oldere - Haitina vēlējusies, lai kleitas ir funkcionālas, bet tajā pašā laikā – ar «noslēpumu», par kuru apkārtējie pat neiedomājas. «Slēptie rāvējslēdzēji, kurus iestrādā kleitas augšdaļā slīpi, imitējot t.s. krūts iešuves, tiešām bija mans know-how, ar ko lepojos,» viņa teic. Tā sācies zīmola Divas pēdas stāsts, kurš turpinās nu jau trīs gadus.

Pagaidām – pašnodarbinātā

Runājot par uzņēmējdarbības formu, S. Oldere - Haitina stāsta, ka 2016. gada augustā reģistrējusies kā pašnodarbinātā: «Ar NVA atbalstu varēju sākt vai nu komercdarbību, vai strādāt kā pašnodarbinātā. Izvērtēju visus plusus un mīnusus un izlēmu, ka šī uzņēmējdarbības forma būs piemērotākā sākumam, jo nav vajadzīgas lielas investīcijas darbības sākšanai, ir vienkāršota grāmatvedības un atskaišu sistēma. Ņemot vērā augsto nomas cenu ražošanas un veikalu telpām, nolēmu, ka sākotnējai darbības nodrošināšanai nav nepieciešami papildu izdevumi un varu izmantot ģimenes rīcībā esošās privātmājas telpas, izveidojot darbnīcu vienā no tām.»

Lielāko daļu investīciju – trīs tūkstošus eiro – veidoja NVA finansējums iekārtu, dažādu audumu un diegu iegādei, kuri tika izlietoti produktu paraugu izgatavošanai. «Ieguldīju arī savus privātos līdzekļus. Tomēr vislielākās investīcijas ir laiks. Ar to jārēķinās visiem, kuri uzsāk savu mazo biznesu. Ļoti palīdzēja NVA finansējums, kad sešus mēnešus tika maksāta nauda minimālās algas apmērā un varēju neuztraukties, vai rīt būs, ko ēst, bet vairāk laika veltīt projekta īstenošanai. Tiesa, šo minimālās algas slieksni izdevās pārkāpt tikai pēc aptuveni gada, bet šobrīd jau varu izmaksāt algas diviem uzņēmuma darbiniekiem un divām šuvējām, ar kurām ir noslēgti ārpakalpojuma līgumi. Protams, tas ne tuvu nav maksimums, ko vēlos sasniegt, bet tālāka attīstība prasa jaunus ieguldījumus, tāpēc šobrīd domāju gan par uzņēmējdarbības formām, gan par jauniem finansējuma avotiem,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Ģimenes bizness

Pašā sākumā S. Oldere - Haitina strādājusi viena, gan izstrādājot apģērbus, gan šujot, gan pārdodot, taču, pieaugot pieprasījumam, viena vairs nav spējusi izpildīt visus pasūtījumus. «Meklēju palīgus, diemžēl tajā laikā nevarēju atrast šuvējas, kas atbilstu manām prasībām, jo man ļoti svarīga ir darba izpildes kvalitāte. Šajā situācijā ļoti lielu atbalstu saņēmu no ģimenes locekļiem, kuri mani atbalstīja ne tikai morāli, bet arī praktiski. Kādā ļoti vēlā vakarā, kad vairs bezspēkā nevarēju pat noturēt šķēres rokā, vīrs jautāja: «Nu, kas tev tur jādara?» Tā iesaistīju arī viņu, pārvēršot savu ideju par ģimenes biznesu. Vīrs, kuram ir augstākā izglītība uzņēmējdarbībā, jau palīdzēja man veikt finansiālus aprēķinus biznesa plānam, kā arī sakārtot visus juridiskos un grāmatvedības jautājumus, bet tagad viņam nācās ņemt rokās arī šķēres un sēsties pie overloka, lai pasūtījumus varētu izpildīt ātrāk un palielinātu pārdošanas apjomus,» atceras S. Oldere - Haitina.

Kleitas ar caurumiem

Sākot projekta īstenošanu, viņa saskārusies ar to, ka Latvijas tirgū ir ļoti mazs piedāvājums kvalitatīviem trikotāžas audumiem par pieejamu cenu. «Kokvilnas trikotāžu izvēlējos, jo audums ir staipīgs, pielāgojas augumam, kas ir ļoti svarīgi māmiņām, kurām ķermeņa aprises mainās zīdīšanas laikā. Akcentu liku arī uz kvalitāti un auduma ekoloģiskumu. Latvijā 2016. gadā tādu audumu gandrīz nebija,» stāsta uzņēmēja. Tad sekojuši nākamie izaicinājumi, jo cilvēkiem bijis jāskaidro, kāpēc skaistajās kleitās ir «caurumi». S. Oldere - Haitina lēš, ka bija jāiegulda liels darbs vairāk nekā gada garumā, lai Latvijas tirgu sagatavotu šādam apģērbam un vārdu salikums «barošanas kleitas» neizraisītu izbrīnu un nesaprašanu. «Mēs patiesībā mainījām paradigmu, ka sieviete pēc dzemdībām ir tikai mamma, kura staigā neizteiksmīgā apģērbā un nejūtas vairs skaista un pievilcīga,» viņa teic ar lepnumu. Jautājums par audumiem gan joprojām ir aktuāls, jo kopētāju ir daudz – visu laiku jāmeklē veidi, kā atšķirties no citiem, un audumi ir viens no tiem.

Divas pēdas produkciju pērk jaunās māmiņas ne tikai no Latvijas, bet arī no tām valstīm, kur šobrīd dzīvo vai strādā mūsu tautieši, piemēram, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas un Igaunijas. «Šobrīd esam izauguši jau tik tālu, ka raksta pieprasījumus arī angļu valodā. Tātad esam pamanīti Eiropā,» saka S. Oldere - Haitina.

Idejas zog

Sākot biznesu pirms trim gadiem, Latvijā konkurentu nav bijis. «Nebiju rēķinājusies, ka burtiski pēc mēneša, kad biju parādījusi tirgum savus pirmos modeļus, mūs nokopēs un kā savu ideju pasniegs cits uzņēmums, kuram bija lielāka auditorija. No sadarbības partneriem un draugiem uzzināju, ka rīcība bijusi ļoti netaktiska, jo tika nopirkts mūsu modelis, izārdīts un paņemta piegrieztne. Par to, ka tā bija mūsējā, pārliecinājos arī pati, jo modelis, kas tika nopirkts, vēl nebija līdz galam pielāgots, tādēļ uzšūt tieši tādu pašu ar tādu pašu kļūdu nebūtu bijis iespējams. Diemžēl ir jārēķinās, ka labās idejas tiek kopētas, pat līdz tādam absurdam, ka kopē mārketinga tekstus, modeļus un audumu salikumus. Atklāti sakot, tas bija sāpīgi un ļoti nepatīkami. Es zināju, ka parādīsies konkurenti, un mani tas nebiedēja, bet negaidīju, ka tik ātri un ar tādām metodēm,» brīdina S. Oldere - Haitina.

Rada atkarību

Zīmola mērķauditorija ir māmiņas ar vidējiem un augstiem ienākumiem, jo apģērbu pašizmaksa ir salīdzinoši augsta. Ir sievietes, kuras atļaujas sev nopirkt vienu kleitu, bet ir arī tādas, kas vēlas pārkārtot garderobi un atzīst, ka «ir izveidojusies atkarība no kleitiņām». Māmiņas tagad biežāk izvēlas krāsainu apģērbu, tomēr vairāk dominē pasteļtoņi. Pieprasītas ir taisnas kleitas, jo tās ir ērtas, var vilkt gan kombinācijā ar kedām, gan ar kurpēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

RSU absolvente un “viedo zeķu” pētniece Anna Davidoviča: maģistrantūra ir par aizraujošiem pētījumiem

Sadarbības materiāls,09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX veicis pirmās dzelzceļa stacijas ēkas arkas pēdas uzstādīšanu.

Ar šo nozīmīgo soli jaunās dzelzceļa stacijas izbūvē uzsākts darbs pie jumta karkasa konstrukcijas izbūves, kas vēl skaidrāk iezīmēs jaunās stacijas aprises. Līdz novembra beigām stacijas dienvidu zonā kopumā plānots uzstādīt 8 šādas konstrukcijas, darbus secīgi plānojot gan naktīs, gan pa dienu. Stacijas jumta augstākais punkts sasniegs gandrīz 30 metru atzīmi.

Pirmās trīs arkas pēdas septembra laikā tiks uzstādītas topošās stacijas rietumu pusē, katras konstrukcijas svaram sasniedzot 38 līdz 41 tonnu. Ņemot vērā, ka atsevišķas šo konstrukciju daļas ir pārāk lielas un smagas, lai tās transportētu uz būvlaukumu vienā gabalā, tās vairāku dienu garumā tiek montētas un sametinātas būvlaukumā uz vietas. Ievērojamo izmēru dēļ konstrukciju transportēšanai pa būvlaukumu tiek izmantota pašgājēja modulārā transportiera sistēma (SPMT), savukārt tālāk arkas pēdas konstrukciju nepieciešamajā vietā, virs dzelzceļa peronu līmeņa, paceļ ar šobrīd Baltijā lielāko kāpurķēžu celtni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mērītu kādas valsts labklājību, kas neapšaubāmi norāda arī uz vidusslāņa veidošanās iespējamību valstī kopumā, ir vesela rinda dažādu parametru, sākot no iekšzemes kopprodukta, vidējās algas, pirktspējas, nodarbinātības indeksiem, konkurences un korupcijas indeksiem, un šī saraksta noslēgumā ir Laimīgās planētas indekss (Happy planet index), kur Latvija 2019. gadā ierindojas 136. vietā, nedaudz aiz Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Mauritānijas.

Raksts tapis sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu, veidojot publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Galvenā lieta, kas jāsaprot, ir šī indeksa metodoloģija vai tas, kā tas veidojas. Proti, indekss tiek veidots no trīs galvenajiem rādītājiem: sagaidāmais dzīves ilgums; piedzīvotā labklājība; ekoloģiskā pēda. Sagaidāmais dzīves ilgums varētu šķist visvienkāršākais no parametriem, tomēr nav tā, ka par pamatu aprēķinos tiek ņemts katras valsts vidējais dzīves ilgums atbilstoši vietējās statistikas datiem.

Runa ir par paredzamo dzīves ilgumu, kur, protams, ievēro vidējo rādītāju, bet šī izmantotā dzīves ilguma definīcija ir šāda: vidējais gadu skaits, ko piedzimušam bērnam paredz nodzīvot, ja dominējošie modeļi, mirstības rādītāji dzimšanas brīdī paliek nemainīgi visas dzīves laikā. Proti, tā ir dzīves ilguma prognoze nupat dzimušam bērnam, nevis mērs tiem, kas nomirst konkrētajā gadā. Piedzīvotā labklājība ir aptauju dati, un šeit uzdevums ir šāds: “Sanumurējiet iedomātas kāpnes no nulles līdz desmit augšdaļā. Pieņemsim, ka kāpņu augšdaļa atspoguļo jums labāko iespējamo dzīvi, apakšdaļa - vissliktāko. Atzīmējiet, kurā vietā jūs atrodaties šajās kāpnēs!” Proti, cilvēks novērtē savas dzīves iespējas, to, kā varētu dzīvot, un norāda situāciju, kurā atrodas. No tā tiek aprēķināts valsts vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība nav domāta cilvēkiem, kuri ir pieraduši, ka kāds viņiem dod norādes un visu izlemj viņu vietā, gluži pretēji – tas nozīmē striktu plānošanu un atbildības uzņemšanos, uzskata SIA Soulstones vadītāja un īpašniece Agnese Zeltiņa.

Vadītājam ir jāiesaistās visos biznesa procesos, neskaitot laiku, jo, lai uzņēmums attīstītos, tajā jāiegulda daudz darba, spriež A. Zeltiņa, kura aktiera profesijā un uzņēmējdarbībā saskatījusi vairākas līdzības. Abās šajās jomās, kurām esmu veltījusi lielāko daļu savas dzīves, darba laiks nav limitēts, tāpat līdzīga ir arī atdeve, domā A. Zeltiņa.

Izrādē savu patiku skatītājs izrāda ar aplausiem, bet biznesā – ar pirkuma veikšanu un atgriešanos tavā veikalā, secina uzņēmēja. Iet mātes pēdās Pusaudžu gados es vēlējos kļūt par tērpu modelētāju, atceras A. Zeltiņa.

“Man ļoti patika zīmēt, skicēju jau kopš bērnības, jo mans tētis bija rasēšanas, zīmēšanas un darbmācības skolotājs. Piedalījos arī dažādās olimpiādēs un guvu panākumus, tāpēc sapņoju par tērpu modelēšanu. Divas reizes mēģināju iestāties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet abas reizes izvēlētajā fakultātē netiku. Otrajā reizē man gan bija iespēja iestāties metālkalējos, taču es biju lepna – ja nedabūju to, ko gribēju, atmetu šo ideju pavisam. Mans tētis bija arī juvelieris, bet mamma – teātra kritiķe. Tad nu visu laiku manā galvā bija šīs divas jomas. Tētis, protams, vēlējās, lai es zīmēju, gleznoju un taisu rotas, bet mamma – lai savu dzīvi saistu ar teātri. Galu galā pēc vidusskolas beigšanas aizgāju mammas pēdās un nokļuvu teātrī,” stāsta A. Zeltiņa, kura 1993. gadā, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti, ieguva bakalaura grādu teātra un kino mākslā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons,03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban degvielas tirgus Latvijā ir sasniedzis savu augstāko punktu, līdz ar to tas tuvākajos gados būtiski nemainīsies un kopējie apjomi ievērojami nepieaugs.

Nākotnes attīstības būtisks komponents būs aktīva cīņa par klientu, kas noteikti saasinās vispārējo konkurenci, uzskata SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Tikpat būtisks būs tas, ko nozares spēlētāji piedāvās kontekstā ar pasaules cīņu pret klimata pārmaiņām, alternatīvajiem enerģijas resursiem transporta nozarē.

Fragments no intervijas

Kādas tendences vērojamas degvielas tirgū šogad?

Latvijā degvielas tirgus izaugsme ir mērena - pieaugums vairs nav tik straujš kā iepriekš, un jūnijā, jūlijā degvielas patēriņš ir bijis mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajos mēnešos. Tas nozīmē, ka vērojama sava veida ekonomikas atdzišana. Vairāk, īpaši komersanti, izvēlas uzpildīt transportlīdzekļus degvielas uzpildes stacijās, nevis veidot rezerves paši. Benzīna patēriņa apjomi sarūk jau kopš 2008.gada, un arī šis gads nav izņēmums, jo pieprasījuma apmēri samazinājušies par aptuveni 4% - apmēram šāds kritums vērojams ik gadu. To var redzēt arī, vērtējot statistiku, jo ik gadu par aptuveni 10 tūkstošiem samazinās to automašīnu skaits, kas darbojas ar benzīnu. Latvijā labprāt cilvēki pērk automašīnas ar dīzeļdzinējiem. Tāpat jāņem vērā, ka jaunās automašīnas patērē mazāk degvielas, kas arī ietekmē kopējos pieprasījuma apjomus. Šobrīd Latvijas automašīnu tirgū tikai aptuveni 20% ir benzīna automašīnas, un es prognozēju, ka tuvākajos gados šāds īpatsvars turpinās saglabāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Porziņģis kļūst par pirmo Latvijas basketbolistu - NBA čempionu

LETA,18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kristaps Porziņģis ar Bostonas "Celtics" vienību pirmdien izcīnīja Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempiontitulu, Porziņģim kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu - NBA čempionu.

Finālsērijas piektajā mačā "Celtics" savā laukumā ar 106:88 (28:18, 39:28, 19:21, 20:21) pārspēja Dalasas "Mavericks", sērijā līdz četrām uzvarām tiekot pie panākuma ar 4-1. Bostonas komandai tas ir pirmais čempiontituls kopš 2008.gada.

Porziņģis, kurš sērijas trešo maču izlaida pēdas savainojuma dēļ, iepriekšējā sērijas spēlē atradās uz rezervistu soliņa, taču laukumā nedevās, bet piektajā spēlē latvietis iesaistījās spēlē jau pirmajā ceturtdaļā.

Latvijas basketbolists kopā spēlēja 16 minūtes un piecas sekundes un, realizējot divus divu punktu metienus un vienu no diviem soda metieniem, guva piecus punktus. Viņš arī atzīmējās statistikā ar vienu atlēkušo bumbu un divām piezīmēm, iekrājot +/- rādītāju +8.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot savu attīstības stratēģiju Ziemeļeiropā, "Schwenk" grupas uzņēmums "Schwenk Eesti" ir iegādājies 100% Igaunijas betona ražotāja "Betoonimeister" akciju, informē "Schwenk" grupas pārstāvji.

2004.gadā dibinātajā uzņēmumā "Betoonimeister" nodarbināti aptuveni 100 cilvēku, un tam ir sešas betona ražotnes - divas Tallinā, pa vienai Tartu, Tapā, Jehvi un Pērnavā. "Betoonimeister" ir "Schwenk" grupas daļa jau kopš 2023.gada februāra, kad "Schwenk Eesti" iegādājās 65,7% akciju.

Arī turpmāk "Betoonimeister" turpinās savu darbību kā līdz šim, saglabājot arī uzņēmuma nosaukumu un vadības struktūru.

"Schwenk" Ziemeļeiropas vadītājs Reinholds Šneiders skaidro, ka vertikālā integrācija ir daļa no "Schwenk" biznesa stratēģijas visos tirgos, un "Betoonimeister" pilnībā iekļaujas "Schwenk" saimē. "Schwenk" turpinās piegādāt cementu klientiem Igaunijā no "Schwenk Latvija" rūpnīcas Brocēnos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons,22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras karstumā turpinās vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve mūsdienīgā teātra kompleksā.

Šobrīd tapušas aptuveni trešdaļa jaunās teātra ēkas galveno būvkonstrukciju un redzamas skatītāju zāles aprises. Pabeigti Smiļģa zāles balkona un mazās “black-box” zāles betonēšanas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd strauji top kopējais ēkas apjoms - pagalmā notiek otrā stāva, t.sk. lielās “black-box” zāles izbūve. Teātra vajadzībām top galvenais ieejas vestibils, divas jaunās “black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas JRT vajadzībām nepieciešamās telpas. Pazemes un pirmā stāva līmenī pabeigta darbnīcu konstrukciju izbūve, kas ļaus īstenot “teātris - māja” konceptu – no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei – visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pirmie lauksaimnieki Latvijā saņem samaksu par aprēķinātajiem oglekļa kredītiem

Db.lv,18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie lauksaimnieki Latvijā saņem samaksu par aprēķinātajiem oglekļa kredītiem, informē "eAgronom" vadītājs Latvijā Nauris Liberts.

Saņemt samaksu par aprēķināto atmosfēras oglekļa kredītu piesaistīšanu augsnē Latvijā izmantojušas divas lauku saimniecības - Grundzāles pagasta Z/S "Jaunkalējiņi" un Rugāju pagasta SIA "Dižavoti".

To izdevies panākt, pateicoties šo saimniecību dalībai "eAgronom" oglekļa programmā, kas nozīmē pāriešanu uz videi draudzīgāku lauksaimniecības praksi, uzlabojot augsnes stāvokli un palielinot oglekļa daudzumu tajā.

"Lauksaimniecība ir būtiska emisiju radītāja globālā kontekstā, taču tai ir arī liels potenciāls emisiju piesaistē", sacīja Liberts.

Viņš paredz, ka oglekļa lauksaimniecība ir neizbēgama jau tuvākajā nākotnē, jo Eiropas Savienība noteikusi mērķi - līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas tiks samazinātas par 35%, bet līdz 2050.gadam tiks pielikts punkts siltumnīcefekta gāzu neto emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs,14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākotnējie aprēķini liecina, ka Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonu iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā nodarīti ne mazāk kā 300 000 eiro zaudējumi.

Kā apstiprināja KNAB, 5.aprīlī sākts kriminālprocess pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma. Līdz šodienai nopratināti vairāki desmiti personu.

Krimināllietā aizturētas divas personas, kuras atbilstoši kriminālprocesa normām atzītas par aizdomās turētajām. Abas personas patlaban ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Jau rakstīts, ka šīs personas ir RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un RTAB biroja vadītāja Inguna Priedīte, kuras bija aizturētas, bet patlaban ir atbrīvotas no policijas izolatora.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Volkinšteinu un viņa ģimenes locekļus tur aizdomās par Rīgas satiksmes degvielas kartes nelikumīgu izmantošanu

LETA,31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu un viņa ģimenes locekļiem aizdomās par RS degvielas kartes, iespējams, nelikumīgu izmantošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB, neminot aizdomās turēto vārdus, informēja, ka amatpersonu rosināts apsūdzēt par nelikumīgu darbību ar maksāšanas līdzekļiem atbalstīšanu, savukārt divas privātpersonas rosināts apsūdzēt par nelikumīgām darbībām ar maksāšanas līdzekļiem.

KNAB sagatavotā infografika liecina, ka RS amatpersona, iespējams, darba piešķirto norēķinu karti degvielas iegādei ir nodevusi divām fiziskām personām, kuras par RS līdzekļiem uzpildīja degvielu personīgajās automašīnās. Pēc tam RS amatpersona aizpildīja dokumentu, kurā nepatiesi norādījusi, ka līdzekļi izmantoti RS vajadzībām.

Pēc biroja aplēsēm, kopumā degviela šādi iepildīta par 1574 eiro.

Viena aizdomās turētā fiziskā persona KNAB paziņojumā apzīmēta ar pudeles un glāzes ikonu, bet otra fiziska persona apzīmēta ar cilvēka un manekena ikonu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka ar pudeles un glāzes ikonu domāts Volkinšteina dēls Jānis Volkinšteins, kuram pieder vīna bārs «Vieta» un citi ar vīna biznesu saistīti uzņēmumi. Savukārt ar cilvēka un manekena ikonu apzīmēta Jāņa sieva Jūlija Volkinšteine, kurai atbilstoši «firmas.lv» informācijai pieder ar modes biznesu saistīts uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs,15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Steel pro virs ūdens notur stratēģija ar nozares lielajām zivīm

Daiga Laukšteina,25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmuma SIA Steel pro mērķis ir strādāt ar vidēji 6 milj. eiro apgrozījumu gadā.

Tas 3200 kvadrātmetru plašajā ražotnē Ozolnieku novadā ir iespējams un ar izveidoto personāla komandu apgūstams. Jautājums ir, kā to izdarīt pareizi, lai viss nebeidzas ar mīnus zīmi vai neveiksmi. Atbildei uz pēdām ir uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis Sandis Gromovs, kura lielākais apgūtais projekts ir astoņi gadi nozarē, bet stratēģiskais vadmotīvs – nesēdēt uz viena zara. Tas var būt bīstami.

Ražo un projektē

SIA Steel pro nosaukums jau norāda, ka tas profesionāli nodarbojas ar metālapstrādi. Uzņēmums projektē, izgatavo un uzstāda iekārtas elektroenerģijas un siltuma enerģijas iegūšanai no koksnes. Tātad darbības virziens pamatā saistīts ar enerģētiku un jebkāda veida enerģētikas projektu tehnoloģiskajām iekārtām. Uzņēmums tās ne vien ražo, bet arī projektē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Miris divās krimināllietās iesaistītais bijušais Rīgas satiksmes darbinieks Volkinšteins

LETA,24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūžībā devies divās krimināllietās iesaistītais bijušais pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins.

Februārī prokuratūra tiesai bija nodevusi krimināllietu, kurā Volkinšteins un viņa ģimenes locekļi apsūdzēti lietā par uzņēmuma degvielas kartes nelikumīgu izmantošanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu plānojusi skatīt 7.jūlijā plkst.13.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska teica, ka prokuratūra par apsūdzētā nāvi uzzinājusi no publiskās informācijas, un prokuratūrai oficiālas informācijas patlaban nav. Prokurors lietā turpināšot uzturēt valsts apsūdzību saskaņā ar likuma nosacījumiem.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja apsūdzētais ir miris, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Tāpat likumā teikts, ka, ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tādā gadījumā lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ārvalstu tūrisma iespējas ir ierobežotas, ceļojumu aģentūra un muzejs piedāvā jaunus un radošus risinājumus, lai paplašinātu Latvijas iedzīvotāju izklaides iespējas un padarītu interesantāku divu metru distancēšanos.

Vīruss nespēj nogalināt zinātkāri un piedzīvojumu garu, ir pārliecinātas SIA "A-Sono" un zīmola "FaceLatvia" līdzīpašnieces un Rīgas gides Iveta Vanaga un Zanda Šēna. Viņām krīzes laiks ir pavēris iespēju izstrādāt vairākus jaunus produktus, par kuriem ticis domāts jau sen, bet nav pieticis laika tos īstenot.

"Rīgas gidu realitāte vismaz uz nākamo gadu ir - fiziskā distancēšanās un fokuss uz Latvijas iekšzemes un Baltijas valstu tūrismu. Tādējādi pavisam loģiski nonācām pie jauna Vecrīgas maršruta Latvijas iedzīvotājiem - privātas tūres "Zudušās Vecrīgas pēdās", pievēršoties tām zīmēm, kurām ikdienā mēdzam paiet garām, pat nenojaušot, ka tās mums stāsta par Rīgu, kāda tā bijusi sensenos laikos. Tāpat radījām arī digitālos Rīgas maršrutus - spēles, kuras var spēlēt ar telefonu jebkurā izdevīgā laikā," stāsta I. Vanaga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: vde.lv

Lai mazinātu mūsu pēdas nospiedumu uz planētu, katram ir iespēja savā ikdienā ieviest ilgtspējīgākas izvēles, piemēram, veicot pārdomātu pārtikas un sadzīves preču iegādi, šķirojot atkritumus un lietojot videi draudzīgu sadzīves ķīmiju.

Taču vienlīdz būtiski ir apzināties arī to, kādu ietekmi uz vidi atstāj iegādātā sadzīves tehnika un elektroierīces. Iepērkoties atbildīgi, mēs varam būtiski veicināt ilgtspējīgāku patēriņu un sniegt savu ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā.

Tieši tāpēc sadzīves tehnikas mazumtirdzniecības uzņēmums ar 30 gadu pieredzi Verners DE popularizē un atbalsta ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu, pircējiem piedāvājot jaunu preču kategoriju – “Zaļa izvēle” sadzīves tehniku. Par “Zaļa izvēle” precēm, kampaņas mērķi un to, kā ikviens no mums savā ikdienā var veikt videi draudzīgākas izvēles, stāsta VDE valdes loceklis Verners Survilo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TAV ir gatavs ieguldīt Rīgā

Egons Mudulis,02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs esam gatavi ieguldīt jaunajā terminālī un lidostā, ja parādās tāda iespēja. Mēs esam gatavi visām valsts un privātās partnerības iespējām. Mēs ticam nākotnei Latvijā," intervijā Dienas Biznesam saka "TAV Airports Holding" izpilddirektora vietnieks Serkans Kaptans (Serkan Kaptan).

"TAV Airports Holding" dibināts 1997. gadā un šobrīd vada 15 lidostas visā pasaulē. Uzņēmuma globālais pēdas nospiedums aptver 100 lidostas 30 valstīs. Kopš 2010. gada uzņēmums kontrolē komerciālās vadības operācijas lidostā "Rīga". Bizness Latvijā tika uzsākts 2009. gada beigās ar "HAVAS Latvia ", kas ir kompānijas uzņēmums apkalpošanai uz zemes, kurš Rīgas lidostā apkalpo gandrīz 70% no satiksmes apjoma, sniedz pakalpojumus arī nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", kā arī dažiem citiem pārvadātājiem.

Cik liela ir jūsu grupa skaitliskā izteiksmē?

Pasažieru ziņā 2019. gadā mēs kā grupa sasniedzām vairāk nekā 280 miljonus visā pasaulē. Mēs esam lielākais uzņēmums pēc Spānijas operatora "Aena", taču tas ir 100% valsts uzņēmums. Kā privāts uzņēmums mēs pārvaldām lielāko portfeli – gandrīz 300 miljonus pasažieru. Personāla ziņā "TAV" ir 30 tūkstoši darbinieku. Ja mēs pieskaitām klāt ADP, mums ir vairāk nekā 150 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaskatot nozieguma pazīmes, prokuratūra izbeigusi iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR), kā arī bijušajām Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām, noskaidroja aģentūra LETA.

Šajā lietā gada sākumā prokuratūrā apsūdzības bija celtas Burovam un nu jau vairs neeksistējošā Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām - biroja valdes locekļiem Ievai Lasmanei un Jānim Jenzim, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas toreizējam prezidentam Jānim Pinnim.

KNAB aģentūrai LETA teica, ka birojs nav informēts par prokuratūras argumentiem krimināllietas izbeigšanai. Kamēr KNAB nav iepazinies ar prokuratūras lēmumu, iestāde plašākus komentārus nesniedza.

Prokuratūra piektdien paziņojumā presei raksta, ka KNAB par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā bija rosinājis sākt kriminālvajāšanu attiecībā pret vienu toreizējo Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu, diviem nodibinājuma valdes locekļiem par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, atbalstīšanu un vienu biedrības pārstāvi par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru