No šodienas, 21. septembra, tiek uzsākta Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tas nozīmē, ka lielāko daļu CETA priekšrocību Latvijas uzņēmēji varēs baudīt jau tagad.

Tūlītēju pozitīvu ietekmi izjutīs tie Latvijas ražotāji, kas jau šobrīd eksportē produkciju uz Kanādu. Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm kā zivju konservi līdz šim tika piemērota 9% muitas nodeva, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem - 12,5%, kosmētikas līdzekļiem - 6,5%, kūdrai - 6,5%. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līnijai) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju. Pakāpeniska tarifu samazināšana vai īpaši importa nosacījumi paredzēti atsevišķiem produktiem lauksaimniecības preču, zivju un zvejas, kā arī mašīnbūves produktu grupās. Ne mazāk svarīgi, ka arī ES atceļ ievedmuitu vairumam Kanādas preču – tas padarīs šīs valsts izcelsmes preces pieejamākas Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem.

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 1.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses, informē Saeimas Preses dienests.

Līdz ar nolīguma ratificēšanu paredzami ieguvumi Latvijas ekonomikai, kā arī Latvijas un Kanādas divpusējām attiecībām, tostarp tirdzniecības jomā. Līgums ir arī ģeopolitisks ieguvums pašreizējo drošības izaicinājumu apstākļos, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

CETA ir modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā – piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, deputātus informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) šodien gala balsojumā paudusi atbalstu Eiropas Savienības (ES)-Kanādas starptautiskās tirdzniecības nolīgumam (CETA), liecina EP sniegtā informācija.

Sagaidāms, ka balsošana EP plenārsēdē norisināsies februārī.

Politiķis Artis Pabriks (V), kurš ir galvenais EP ziņotājs par šo nolīgumu, iepriekš apliecināja, ka jāpanāk tā spēkā stāšanās, cik ātri vien iespējams, jo plašākas tirdzniecības iespējas veicinās ražošanas attīstību un darba vietu rašanos. Viņš uzsvēra, ka sarunas ir ilgušas septiņus gadus, kā rezultātā ir radīts modernākais, ambiciozākais un visaptverošākais starptautiskās tirdzniecības nolīgums. «Tam ir jāļauj darboties, lai būtu iespējams novērtēt, vai ir nepieciešami vēl kādi pilnveidojumi,» uzskata politiķis.

Latvijas inženiernozaru uzņēmumi pirmie izrāda interesi par sadarbību ar Kanādu

To apliecina arī industriālo iekārtu ražotāja SIA SFM Latvia valdes priekšsēdētājs Nauris Jansons, sakot, ka pagaidām vēl sadarbības ar Kanādu nav, bet to vēlētos. «Eiropas tirgus un ar to saistītās aktivitātes jau ir skaidras. Ar to turpināsim strādāt. Galvenais sadarbības partneris ir Anglija. Nākamais mēģinājums būs atrast jaunus klientus un pasūtītājus Kanādā. CETA dod tādas cerības,» spriež N. Jansons.

Interesi par iespējām ieiet Kanādas tirgū līdz šim ir izrādījuši 73 Latvijas uzņēmumi, publiskajā diskusijā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) - ieguvumi un iespējas sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, atsaucoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) datiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vadītāja Velga Balode klāsta, ka LIAA un Latvijas uzņēmumi vairākkārtīgi, bet pagaidām nesekmīgi ir mēģinājuši atrast kontaktus un uzsākt sadarbību ar Kanādas kapitāla lielajiem uzņēmumiem. Tomēr laika gaitā vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri strādā atsevišķu nišas produktu jomās, ir spējuši dibināt kontaktus, piemēram, SIA Aerodium Technologies (vēja tuneļu ražošana). Tā pārstāve Līga Gablika stāsta: «Aerodium uzņēmums ir dzimis Kanādā. Ar kanādiešiem sadarbojamies kopš 2005. gada, kad iegādājāmies pirmo vēja tuneļa tehnoloģiju. Redzot, ar kādiem apgriezieniem iekarojam tirgu un radām jaunas tehnoloģijas, 2009. gadā kanādiešu partneri piedāvāja mums pārņemt Aerodium uzņēmumu un kļūt par tā vienīgajiem īpašniekiem. Sadarbība ir bijusi veiksmīga. Kanādiešu partneri ir uz rezultātu orientēti, uzticami un pretimnākoši. 2009. gadā izveidojās arī pretējā virziena sadarbība. Proti, mēs citam partnerim pārdevām vēja tuneli, kas veiksmīgi darbojas arī šobrīd.»

Saeima ceturtdien, 9.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses, informē Saeimas Preses dienests.

CETA ir modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā – piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgo Ārlietu komisiju informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās. Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos, informē EP.

ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, «kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.»

Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Latvija varētu būt Eiropā pirmā tirdzniecības līguma ar Kanādu ratificētāja; tā lielākā praktiskā jēga solās būt augstajās tehnoloģijās

Kanādiešiem ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem, intervijā DB saka Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs (Alain Hausser).

Pēc bīstamās iestrēgšanas Valonijas parlamentā ES līmenī, CETA ratifikācija nu ir sākusi ne mazāk piņķerīgu ratifikācijas procesu. Kā uz to raugāties?

Optimistiski. Ratifikācija ES tiešām ir ļoti komplicēta – līgums ir jāapstiprina apmēram 40 nacionālajos un arī reģionālajos līmeņos. Iespaidīgi. Un nedaudz biedējoši. (Pasmejas.)

Ko kanādieši par to saka?

Kanādiešu attieksme ir ļoti pozitīva, jo mums ir ļoti laba pieredze ar jau esošajiem brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL). Pirms daudziem gadiem sabiedrība bija drusku bažīga, kā tas būs – atrasties brīvas tirdzniecības attiecībās ar mūsu lielo Amerikas kaimiņu, jo mūsu ekonomika tomēr ir apmēram astoņas reizes mazāka.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Nenoliedzot reitingu sasniegumu patīkamo ietekmi uz sabiedrisko domu, tomēr gribētos vairāk praktiskas atdeves, piemēram, investīciju vai jaunu darbavietu veidolā

«Noteikt tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz izbeigšanai.» Šāds teju biblisks «bauslis» lasāms Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna kopsavilkumā. Citi «baušļi» jau kopš 1999. gada ar valdības muti altruistiski vēsta par «sistēmiskām un pārdomātām reformām», «likumdošanas procesa caurskatāmību».

Kā minēts nule valdības vētītajā un beigās laimīgi svētītajā plāna no jauna biezinātajā versijā, galvenais biznesā vidē ir nekas cits kā sports. Plāna rakstītāji par augstāko sasniegumu ikgadējā mapes papildināšanā ar jaunām lapām uzskata pērn piedzīvoto Latvijas triumfu Pasaules Bankas Doing Business 2017 pētījumā, kas bijis necerēti komplimentārs Latvijai, ierindojot mūsu valsti 14. vietā. Interesanti, ka iepriekšējā plāna versijā toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola bija izvirzījusi ne mazāk sportisku mērķi – kaimiņvalstu apsteigšanu. Lieki teikt, ka tas nav pilnībā attaisnojies, lai gan vismaz minētajā reitingā patiesi esam attālinājušies no Lietuvas un pietuvojušies Igaunijai.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā uzsācis darbību Ziemeļamerikā, nodrošinot Circle K degvielas uzpildes stacijām (DUS) Kanādā un ASV klientu servisa, degvielas loģistikas un reāllaika degvielas monitoringa pakalpojumus, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada februāra Circle K Biznesa centra klientu serviss no Rīgas apkalpo vairāk nekā 7200 DUS ASV un Kanādā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz līdz šim apkalpoto staciju skaitu Eiropā. 130 cilvēku lielā klientu atbalsta komanda spēj nodrošināt atbalstu angļu, franču un skandināvu valodās.

Jaunajos eksporta tirgos Circle K Biznesa centra globālās loģistikas komanda, kas bāzēta Rīgā, mēnesī plāno vairāk nekā 900 miljonu degvielas litru piegādes plūsmu aptuveni 2700 DUS ASV. Tiek plānots, ka tuvākajos gados apkalpoto DUS skaits tiks palielināts. Savukārt DUS degvielas krājumu kontroles departaments atbild par reāllaika degvielas monitoringu, lai samazinātu degvielas zudumus, uzlabotu klientu pieredzi un paaugstinātu DUS efektivitāti.

Mums ir ašs internets, un esam naski uz jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Runā, ka igauņiem šis tas veicoties vēl labāk, bet mēs cenšamies neatpalikt, piemēram, pirmie Baltijā ieviešot iespēju maksāt, izmantojot bezkontakta norēķinus ar mobilo telefonu.

Arī citās aktuālās jomās esam līderos – sievietes atļauju doties pie vēlēšanu urnām Eiropā saņēma tieši Latvijas teritorijā (tolaik gan brukt sākušās Krievijas impērijas sastāvā), ieskaitot Latgali, jau 1905. gada revolūcijas laika pašvaldību vēlēšanās. Novatoriski. Turpinot par sievietēm, nevar nepieminēt Francijas atklātā tenisa čempionāta lauru plūcēju tikai 20 gadus veco Aļonu Ostapenko, kura ne tikai pārsita Latvijas tenisistu līdz šim iespēto, bet nodrošināja arī skaistu uguņošanu Latvijas vārda cildināšanai pasaules sporta aprindās. Latvija ir centīga arī ārpolitiski, piemēram, gada sākumā kā pirmā Eiropas Savienībā mūsu Saeima pabeidza ratifikācijas attiecībā uz Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību.

Aviokompānija «SmartLynx Airlines» Kanādā parakstījusi līgumu par ieguldījumu piecu miljonu eiro apmērā aviācijas iesācējuzņēmuma «Canada Jetlines» izveidei sezonalitātes problēmu risināšanā, pastāstīja «SmartLynx Airlines» valdes loceklis Žīgimants Surints (Žygimantas Surintas).

Viņš atzīmēja, ka «Canada Jetlines» plāno sākt lidot šā gada ceturtajā ceturksnī. Iesācējuzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā Kanādā, un pašlaik viņiem ir finansējuma piesaistes fāze.

«Mums šis projekts ir interesants, lai risinātu kapacitātes jautājumus un atrastu lidojumus ziemā, jo Kanādas tirgum ir raksturīga cita sezonalitāte. Mēs patiesi ceram, ka pēdējā finansējuma piesaistes fāze būs sekmīga, jo Kanādā ārvalstu investoriem nedrīkst piederēt vairāk par 45% no aviokompāniju kapitāla. Tas ierobežo arī mūsu iespējas finansēt šo projektu,» skaidroja Surints.

Jautāts, kādēļ izvēlēta Kanāda, nevis vēl kāds tirgus Eiropā, Surints atklāja, ka Kanādā ir dažas lielas aviokompānijas, kā, piemēram, «Air Canada» un «WestJet». Savukārt Eiropas tirgū konkurence pašlaik ir pārāk liela. «Ja mēs palūkojamies uz biļešu cenām, tad tās ir zemas un uzņēmumu peļņas marža arī ir ļoti zema. Tā ir ļoti skaidra zīme, ka ar biznesa paplašināšanu Eiropā pašlaik ir jābūt uzmanīgiem. Ne velti mēs redzam koncentrēšanos uz Āzijas, Amerikas, iespējams, pat Āfrikas tirgiem,» norādīja Surints.

Šogad darbu uzsāks "Printful" ražošanas un piegādes centrs Kanādas pilsētā Misisogā, Toronto apkaimē. Gandrīz 3000 m2 platībā tuvāko 3 gadu laikā strādās 50 cilvēku komanda, nodrošinot apdrukas un izšūšanas pakalpojumus.

Ražotnes izveidē sākotnēji tiks investēti 1,8 miljoni eiro. Šī ir pirmā "Printful" ražotne Kanādā un septītā pasaulē. Tā strādās līdztekus ražotnēm ASV, Meksikā, Spānijā un Latvijā.

""Printful" jau ir liela klientu bāze Kanādā, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveide ir loģisks solis, lai stiprinātu pozīcijas šajā tirgū. Mēs redzam potenciālu Kanādā kļūt par vienu no nozares līderiem," stāsta "Printful" izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksāns.

Kanāda ir otrs lielākais "Printful" tirgus aiz ASV, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveidei ir būtiska nozīme, lai vēl labāk apkalpotu klientus, samazinot piegādes laiku. Kanādas centra izveidē "Printful" cieši sadarbojas ar Kanādas Investīciju piesaistes aģentūru (Invest in Canada), biznesa konsultantiem no "Toronto Global" un Latvijas vēstniecību Kanādā.

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) gadskārtējā pasākumā ICAN2024, kas veltīts starptautisko divpusējo gaisa satiksmes nolīgumu jautājumiem, Latvija paraksta vairākus nolīgumus un saprašanās memorandus par sadarbību aviācijas jomā, kas nākotnē stiprinās Latvijas aviācijas nozares konkurētspēju.

Pasākuma ietvaros Latvija parakstījusi gaisa satiksmes nolīgumus ar Dominikānas Republiku, Seišeļu Salām, Gajānas Republiku, kā arī parakstīti saprašanās memorandu ar Bahamu Salu, Austrālijas, Saūda Arābijas, Ugandas, Kubas, Tanzānijas un Ganas valstu aviācijas autoritātēm. Šādu divpusēju saprašanās memorandu parakstīšana jau šobrīd dod tiesības Latvijas un iepriekš minēto valstu aviokompānijām slēgt sadarbības līgumus par lidojumiem savu maršrutu tīklos, tai skaitā arī lidojumu kodu dalīšanas līgumus, kā rezultātā aviopasažieriem no Latvijas paplašināsies lidojumu savienojumu pieejamība par izdevīgākām cenām. Savukārt ar Nigērijas delegāciju tika sekmīgi uzsāktas konsultācijas par gaisa satiksmes nolīguma teksta saskaņošanu, nolūkā vienoties par kopīgu redzējumu gaisa satiksmes savienojamībā starp abām valstīm.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Lūgums aizstāvībai izsniegt visus krimināllietas dokumentus, atgriezt to prokuratūrā, un atkārtots lūgums noraidīt prokuroru Uldi Cinkmani – tāds ir Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas gaitas kopsavilkums.

Visu vai neko – būtībā šāda bija advokāta Oskara Rodes lūguma būtība par Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras sagatavotajiem pierādījumiem Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā, kurā viņš pārstāv vienu no 11 apsūdzētajiem.

Lūguma būtība slēpjas apstāklī, ka bez 165 sējumiem papīra formātā vēl eksistē milzīga apjoma digitāla rakstura informācija, kas lietā ir pieminēta un selektīvi norādīta, tomēr pilnībā ar to iepazīties nav iespējams. Pēc būtības O. Rode 6. septembra sēdē uzsvēra, ka vēlas zināt visu vai neko. Proti, ja prokuratūra neko no dažādajiem konfiscētajiem datoru un telefonu atmiņas diskiem neizmanto, tad tas netiek izmantots tiesā, tomēr, ja izmanto, tad jādod iespēja ar visu iepazīties arī aizstāvībai.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja, ka Kanāda aizliedz Krievijas naftas importu, no kura gūtie ienākumi palīdzējuši atbalstīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas oligarhus, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Šodien mēs paziņojam par visa jēlnaftas importa aizliegšanu no Krievijas; šī nozare ir lielā mērā devusi labumu prezidentam Putinam un viņa oligarhiem," preses konferencē sacīja Trudo.

"Lai gan Kanāda pēdējos gados ir importējusi ļoti mazus daudzumus [Krievijas naftas], šis pasākums ir spēcīgs vēstījums," viņš piebilda.

Trudo sacīja, ka Kanāda arī piegādās Ukrainai prettanku ieročus un munīciju papildus trim iepriekšējām bruņojuma piegādēm.

Kanāda ar ceturtām lielākajām naftas iegulām pasaulē ir naftas neto eksportētāja, bet pašmāju patēriņam importē ievērojamus naftas daudzumus no tādām valstīm kā ASV un Saūda Arābijas, un līdz šim - arī no Krievijas.