Lūgums aizstāvībai izsniegt visus krimināllietas dokumentus, atgriezt to prokuratūrā, un atkārtots lūgums noraidīt prokuroru Uldi Cinkmani – tāds ir Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas gaitas kopsavilkums.
Visu vai neko – būtībā šāda bija advokāta Oskara Rodes lūguma būtība par Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras sagatavotajiem pierādījumiem Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā, kurā viņš pārstāv vienu no 11 apsūdzētajiem.
Lūguma būtība slēpjas apstāklī, ka bez 165 sējumiem papīra formātā vēl eksistē milzīga apjoma digitāla rakstura informācija, kas lietā ir pieminēta un selektīvi norādīta, tomēr pilnībā ar to iepazīties nav iespējams. Pēc būtības O. Rode 6. septembra sēdē uzsvēra, ka vēlas zināt visu vai neko. Proti, ja prokuratūra neko no dažādajiem konfiscētajiem datoru un telefonu atmiņas diskiem neizmanto, tad tas netiek izmantots tiesā, tomēr, ja izmanto, tad jādod iespēja ar visu iepazīties arī aizstāvībai.
Šis ir jautājums par pašiem tiesāšanās pamatiem un to, vai apsūdzība dod iespēju iepazīties ar visiem materiāliem, kas tiek izmantoti pierādīšanas procesā, vai tomēr tiesai piedāvā tikai tos, kas pašiem ir izdevīgi, bet advokāti lai izlīdzas ar pašu attapību un nojautām.
Lietas virzītājs, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis uz sēdi nebija ieradies – it kā aizņemtības dēļ. Dienas Bizness jau rakstīja, ka par paviršībām viņam draud disciplinārsods un par to patlaban lemj Prokuroru atestācijas komisija. Tiesā uzstājās viņa palīdze, prokurore Zane Pavāre, kura tiesai norādīja, ka vajadzīgie pierādījumi no dažādiem konfiscētajiem diskiem atrodami lietas materiālos. Varēja saprast, ka viss tomēr tur nav atrodams, bet tikai tas, ko prokuratūra uzskatījusi par vajadzīgu. Viņa arī uzsvēra, ka nevar atļaut iepazīties ar visām noklausītajām telefonu sarunām, jo, raugi, tajās esot arī privāta rakstura ieraksti, bet tas viss sarakstīts vienkopus kādā datu nesējā, kuru prokuratūra nav sašķirojusi. Tādēļ aizstāvjiem būtu jāpasaka, ko viņi grib dzirdēt.
Visbeidzot – daži materiāli vēl aizvien atrodas ekspertīžu centrā Valsts policijā, jo tiek veiktas ekspertīzes. Skaidrojumu par to, kādēļ pēc lietas nodošanas tiesai vēl tiek veiktas kaut kādas ekspertīzes, Z. Pavāre nesniedza.
Tiesnesis I. Dzenis O. Rodes lūgumu daļēji apmierināja, sakot, ka tiesas telpās būs iespēja iepazīties ar materiāliem pēc pieprasījuma, kā arī lūdza prokuratūru beidzot pievienot sarakstu, kādi no diskos atrodamajiem datiem ir pievienoti un stenografēti aizstāvjiem izsniegtajā lietā papīra formātā, lai gūtu skaidrību, par ko vispār pieņemt lūgumus.
No tās pašas tēmas lūgums tiesai bija arī zvērinātam advokātam Saulvedim Vārpiņam. Viņš tiesai lūdza nesakarīgo lietu atgriezt prokuratūrai sakārtošanai un tikai pēc tam, kad visi būs iepazinušies ar atbilstīgiem materiāliem, atsākt tās skatīšanu tiesā. Advokāts minēja gan rindu Kriminālprocesa likuma pantu, gan Eiropas Savienības direktīvu, kas noteic, ka apsūdzētajam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem līdz lietas nodošanai tiesai, kas nav noticis. Viņš ar dokumentiem pierādīja, ka viņa klients Timotejs Kellijs nav saņēmis visus materiālus un viņam nav izsniegti visi pieprasītie dokumenti.
Visu rakstu lasiet 9. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
