2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.
Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.
Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.
Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.
Paturpinot hokeja analoģiju, pati spēle un katri gūtie vārti ir vērtīgi, pat ja gala rezultāts nav neizšķirts. Par to kopš neatkarības atgūšanas esam pārliecinājušies arī mēs. Latvijas eksporta tirgus daļas pieaugums pasaules tirgū ir spēlējis būtisku lomu mūsu ienākumu līmeņa pieaugumā, pat ja importa pieaugums ir bijis vēl straujāks un kopējā tirdzniecības bilance ar pārējo pasauli – negatīva (Protams, kā jebkura analoģija arī šī nav perfekta. Atšķirībā no hokeja, kur secīgi zaudējumi ar lielu rezultāta starpību sliktākajā gadījumā nozīmētu izkrišanu no spēcīgāko valstu jeb t.s. A grupas, ekonomikā augsts tirdzniecības bilances un tekošā konta deficīts nozīmē strauji augošas parādsaistības pret ārvalstu rezidentiem. Ilgstoši liela nesabalansētība agri vai vēlu beidzas ar maksājumu bilances krīzi, kādu Latvija piedzīvoja 2009. gadā).
Tomēr izaugsme pasaules tirdzniecībā kopš nesenās finanšu krīzes ir stipri lēnāka nekā iepriekš. Tam ir vairāki iemesli:
Veicot investīcijas, liela daļa no nepieciešamajiem materiāliem un precēm tiek importēta. Tā kā pēckrīzes periodā ir samazinājušās investīcijas, attiecīgi ir samazinājusies arī starptautiskā tirdzniecība.
Arvien lielāku nozīmi pasaules ekonomikā iegūst t.s. jaunās tirgus ekonomikas, kuru atvērtība starptautiskajai tirdzniecībai vidēji ir zemāka nekā attīstītajās valstīs.
Tehnoloģiju progresa un automatizācijas rezultātā ražošanas procesi, kuros iepriekš izmantoja lētāku darbaspēku jaunajās tirgus ekonomikās, tiek daļēji pārcelti atpakaļ uz attīstītajām valstīm. Tā rezultātā samazinās tirdzniecība starp attīstītajām valstīm un jaunajām tirgus ekonomikām.
Vienlaikus arvien skaļākas kļūst balsis, kas vēlas ierobežot pašu sacensību, apgalvojot – ja nevaram uzvarēt vai uzvaram ar mazāku rezultāta starpību nekā agrāk, vajadzētu spēlēt mazāk. To daļēji izskaidro ekonomists Branko Milanovičs savos pētījumos ar t.s. zilonīša grafiku. Tajā attēlotas iedzīvotāju reālo ienākumu izmaiņas iepriekšējās paaudzes laikā – salīdzinot 1988. un 2008. gadā gūtos ienākumus. Kā redzams, lielākie ieguvēji no t.s. globalizācijas ir pasaules vidusslānis (ziloņa mugura), kas lielākoties saistīts ar Ķīnas ekonomikas straujo izaugsmi un iedzīvotāju labklājības pieaugumu, un 1% pasaules bagātāko iedzīvotāju (ziloņa snuķis).
Savukārt pasaules nabadzīgākie iedzīvotāji un attīstīto valstu vidusslānis no globalizācijas ir ieguvuši mazāk, un viņu ienākumi ir pieauguši lēnāk. Lai gan vidējais amerikānis joprojām ir bagātāks par vidējo ķīnieti, vidējais amerikānis šodien nav būtiski bagātāks par vidējo amerikāni, kurš dzīvoja pirms divdesmit gadiem. Līdz ar to Rietumvalstu vidusslāņa tiešu vai netiešu vēršanos pret tālāku atvērtību starptautiskajai tirdzniecībai vismaz daļēji var skaidrot ar ienākumu pieauguma tempu samazināšanos.
Vēl viens arguments, kas īpaši plaši izskanēja ASV prezidenta pirmsvēlēšanu kampaņā, ir saistībā ar apstrādes rūpniecību – jaunās tirgus ekonomikas (piemēram, Ķīna un Meksika) ar savu lēto darbaspēku nozog rūpnīcas un darbavietas attīstītajām valstīm. Šī iemesla dēļ nepieciešams izvērtēt savstarpējās tirdzniecības līgumus un noteikumus.
Lai gan nodarbinātība apstrādes rūpniecībā ASV patiesi ir samazinājusies, tomēr kopējais sektorā saražotais apjoms ir augstākajā līmenī kopš 1980. gada (2. attēls). Tas skaidrojams ar produktivitātes pieaugumu un jaunām tehnoloģijām. Arvien vairāk ražošanas procesu tiek automatizēti, turklāt roboti tos var paveikt par daudz mazākām izmaksām nekā cilvēki. ASV prezidenta Donalda Trampa solījumi ar labākiem tirdzniecības līgumiem atgriezt miljoniem darbavietas diez vai dos cerēto rezultātu – mūsdienīgā rūpnīcā tiek algoti arvien mazāk cilvēku.
Pie zaudētām darbavietām nevar vainot ne Ķīnu, ne Meksiku. Labākas tehnoloģijas ļauj ar tiem pašiem resursiem saražot vairāk. Savukārt valdības uzdevums būtu nodrošināt, lai tiem, kas tehnoloģiju attīstības rezultātā ir zaudējuši darbu, būtu pietiekami plašas iespējas apgūt jaunas prasmes un paaugstināt kvalifikāciju, lai no jauna atgrieztos darba tirgū.
Uz iepriekš minēto norišu fona īpaši būtiska ir Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšana. Lai gan daudzviet pasaulē virmo ekonomiskā nacionālisma vēsmas, ES un Kanāda joprojām ir atvērtas ekonomisko attiecību padziļināšanai.
Tarifu atcelšana samazinās tirdzniecības izmaksas un veicinās tirdzniecības apjomu pieaugumu. Tāpat līgums samazinās administratīvās barjeras uzņēmējiem, piemēram, nodrošinot savstarpēju atbilstības novērtēšanas sertifikātu atzīšanu. Līgums arī nodrošina augstu standartu ievērošanu drošības, vides un darba tiesību jomā un potenciāli varētu kļūt par paraugu citiem tirdzniecības līgumiem nākotnē.
Visbeidzot, Latvijai ekonomisko attiecību stiprināšana ar Kanādu ir svarīga arī politiski, ņemot vērā to, ka Kanāda ir uzņēmusies ietvarnācijas lomu un koordinēs daudznacionālā NATO spēku bataljona izvietošanu un darbu Latvijā.
Kādas iespējas brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu sniedz Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Kanāda ir ļoti liela ekonomika ar sakārtotu uzņēmējdarbības vidi. Arī tās iedzīvotāju pirktspēja ir augsta. Pagājušajā gadā Kanādas ekonomikas apjoms pārsniedza 1.4 triljonus eiro un bija lielāks par Krievijas ekonomikas apjomu, neskatoties uz vairāk nekā četrreiz mazāku iedzīvotāju skaitu.
Importa tarifu atcelšana palīdzēs Latvijā ražotajām precēm kļūt vēl konkurētspējīgākām Kanādas tirgū. Tāpat līgums Kanādas provinču līmenī atvērs pieeju dalībai arī publiskajos iepirkumos. Vienlaikus tas sniedz iespēju arī lētāk importēt preces no Kanādas, tātad potenciāli ieguvēji ir gan Latvijas uzņēmēji, gan iedzīvotāji, kas varēs lētāk nopirkt Kanādā ražotas preces.
Starp citu, atšķirībā no hokeja tirdzniecībā Kanādu pēdējā laikā esam "uzvarējuši" gandrīz katru gadu – Latvijas tirdzniecības bilance ar Kanādu lielākoties ir pozitīva.
Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmēji uz Kanādu eksportē vairāk nekā mēs importējam no Kanādas.
Pagājušajā gadā Latvija uz Kanādu eksportēja preces un pakalpojumus 40.87 miljonu eiro vērtībā, bet no Kanādas importējām uz pusi mazāk – preces un pakalpojums 20.04 miljonu eiro vērtībā. Brīvās tirdzniecības līgums ir lieliska iespēja palielināt eksporta apjomus uz Kanādu, kas šobrīd vēl ir salīdzinoši mazi. Latvijas eksports uz Kanādu pagājušajā gadā bija vien 0.28% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Taču jāatceras, ka CETA paver vienlīdzīgas iespējas visām ES dalībvalstīm, tāpēc jāpadomā par eksportēto preču vai pakalpojumu kvalitāti, lai kanādieši izvēlētos pirkt tieši Latvijā ražoto.
Secinājumi
Starptautiskā tirdzniecība veicina ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Protams, ne visi no globalizācijas iegūst vienādi daudz, taču norobežošanās, netirgojoties ar citiem un negūstot šos ienākumus vispār, valsts iedzīvotāju kopējo labklājību necels.
Starptautiskā tirdzniecība nav vienīgais nodarbinātību ietekmējošais faktors. Ražošanas procesus un darba tirgu daudz lielākā mērā ietekmē automatizācija un tehnoloģiju attīstība. Taču zaudētas darbavietas nav iemesls censties apturēt inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Tā vietā vairāk jādomā par darbinieku apmācībām un attīstību, lai ar jaunām tehnoloģijām un augstāk kvalificētu darbaspēku spētu saražot vairāk.
ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums dod potenciālus ieguvumus gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Atgriežoties pie analoģijas par hokeju – ir jāturpina spēlēt. Lai gan ekonomistu prognozes ne vienmēr piepildās, atļaušos prognozēt, ka reiz pienāks diena, kad arī Latvijas hokeja izlase pieveiks Kanādas izlasi.
#1/2
1. attēls. Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada ASV dolāros)
#2/2
2. attēls. ASV apstrādes rūpniecības nodarbinātība un izlaides apjoms salīdzināmās cenās (indekss, 1980=100)
