Jaunākais izdevums

Kinetics stāsts un mana saskarsme ar kosmētiku sākās kā tīra sagadīšanās – atceras Kinetics Nail Systems dibinātājs un vadītājs Andžejs Stenclavs.

Bija beidzies iepriekšējais bizness, un vajadzēja kaut ko jaunu. Tā nu sagadījās, ka partneri no Igaunijas piedāvāja tirgot plastmasas nagus, kas tajā laikā, 2002.gadā, nāca modē. Mēs ar tiem plastmasas nagiem aizgājām uz Drogām, un Drogas teica, ka viņi tos ir gatavi likt veikalā. Tas bija vairāk tāds izaicinājums – varam vai nevaram tikt iekšā šajā veikalu tīklā.

Sākumā mēs izplatījām citu ražotāju profesionālos produktus. Kā nākamais nāca izaicinājums – vai tad nevaram veidot savu produktu? Sākām attīstīt visu pārējo, kas ir nepieciešams profesionālajam manikīram. Sākumā tā bija nagu želejas un akrila līnija. Tālāk jau nagu lakas. Ap 2009.gadu modē nāca želejlaka. 2010.gadā pieņēmām drosmīgu lēmumu atteikties no ražošanas ārpakalpojuma un sākt produktu izstrādi un ražošanu savā ražotnē šeit pat Rīgā. Rezultātā šodien 90% no visa, ko piedāvā uzņēmums Kinetics, tiek ražots pašu spēkiem.

Pirmajos gados mēs īpaši nedomājām par konkurenci. Bijām ļoti mazi, un jebkurš mazs pasūtījums, ko saņēmām no izplatītājiem, mums sagādāja prieku. Protams, ka konkurence, kā visur, ir ļoti spēcīga. Augot uzņēmumam, arī apgrozījums aug, un ir lielākas prasības pret tirgiem, pret izplatītājiem. Ja mēs runājam par vadošajiem pasaules zīmoliem, tad īstā konkurences cīņa mums ir vēl tikai priekšā. Konkurence ir darīt labāk nevis kopēt labāk. Mūsu izaicinājums ir radīt labāku produktu kā konkurentam.

Eksports vienmēr ir bijis mūsu biznesa pamatā. Arī šogad 95% apgrozījuma būs eksports. Ja skatās punktiņus kartē, tad to varētu būt ap 40, bet kvalitatīvi distributori ir aptuveni 20. Mūsu mērķis nākamajiem gadiem ir tieši distributoru kvalitātes uzlabošana. Mēs nevaram visur būt klāt paši, strādājam caur izplatītājiem, un tas, kādu ziņu izplatītāji par mūsu produktu nodos tālāk savā tirgū, ir ļoti daudz atkarīgs tieši no izplatītāja.

Protams, ka mums ir jābūt pirmajam zīmolam Latvijā. Ja nevaram Latvijā būt pirmais zīmols, tad mums nav nekādu izredžu citās valstīs uzvarēt vietējos zīmolus un lielos starptautiskos zīmolus.

Es varu tikai to labāko teikt par Latvijas valsti. Lai gan ir pierasts ļoti daudz pārmest Latvijai, es tam nevaru piekrist. Esmu ļoti priecīgs un pateicīgs, ka varu veidot biznesu Latvijā. Nevaram sūdzēties arī par valsts atbalstu, jo ir programmas, valsts atbalsta mehānismi, piemēram, ALTUM atbalsts mums ļāva palielināt apgrozāmos līdzekļus. Es ikdienā redzu daudzus tirgus, un daudzās valstīs nav pat puses no tā, ko Latvijā mēs varam izdarīt, pateicoties Eiropas atbalstam un tādiem instrumentiem kā ALTUM, pateicoties tādai videi, kāda ir Latvijā.

Skaties video par uzņēmēja pieredzi un uzzini par valsts atbalsta iespējām biznesa sākšanai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kinetics Nail Systems plāno celt savu ražotni

Ingrīda Drazdovska,29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atrast piemērotas telpas mūsu nozares uzņēmumam Rīgā ir gandrīz neiespējami,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Andžejs Stenclavs, kosmētikas ražotāja Kinetics Nail Systems vadītājs.

«Ārpus Rīgas variantus neizskatījām, jo mūsu speciālisti (kas ir uzņēmuma zināšanu atslēga) lielākoties dzīvo Rīgā un tuvējā Pierīgā, ērta nokļūšana ir patiešām svarīga, tāpēc neizvērtējām iespējas, piemēram, Olainē. Piemērotu risinājumu atrast ir sarežģīti, jo trūkst ne tikai modernu telpu, bet arī mūsdienu prasībām atbilstošu platību/teritorijas un sakārtotas vides. Milzīga problēma ir padomju laika mantojums, tā veidotā pilsētvide, ko finansiāli grūti vai neizdevīgi sakārtot. Pat uzbūvējot šādā vidē jaunu ēku, tā neatbilst visām kompānijas vajadzībām. Kosmētikas uzņēmuma partneri pārstāv luksusa segmentu. Pat ja ēka, biroja iekārtojums ir jauks, mūsdienīgs, partneri redz un novērtē arī apkārtējo vidi,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "Kinetics Nail Systems" plāno akciju publisko piedāvājumu biržā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Uzņēmums izsludinājis divus iepirkumus par juridiskajām un finanšu konsultācijām sākotnējā publiskā akciju kapitāla piesaistei līdz trīs miljonu eiro apmērā.

Juridisko konsultāciju iepirkuma paredzamā līgumcena ir 36 500 eiro, bet finanšu konsultāciju iepirkuma paredzamā līgumcena ir 128 000 eiro. Abu plānoto līgumu izpildes termiņš ir 2023.gada jūnijs. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 11.februārim.

Uzņēmumā skaidro, ka akciju sākotnējais publiskais piedāvājums biržā plānots aptuveni pēc diviem gadiem.

Uzņēmums startam biržā saņems Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, jo ir viens no atlasītajiem uzņēmumiem Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) projektu atlasē atbalsta pasākumā "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rēķinās ar trīs mēnešu lejupslīdi un trīs mēnešu atlabšanu

Monta Glumane,17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Uzņēmēji ir gatavi cīnīties par saviem cilvēkiem, par darba vietām, bet ar apņēmību vien var izrādīties nepietiekami. Skaidri signāli un rīcība no valdība puses cīņas sparu dubultos, bet iniciatīvas trūkums var likt daudziem nolaist rokas. Ir jābūt ātriem instrumentiem, lai kompensētu dīkstāves laika algas un izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas," biznesa portālam db.lv pauž kosmētikas ražotāja "Kinetics Nail Systems" vadītājs Andžejs Stenclavs.

Pēc uzņēmēja domām, prasmīga un ātra rīcība no valdības puses, īstermiņā atbalstot uzņēmumus, kuriem strauji samazinājušies ieņēmumi, dos nozīmīgu pozitīvo ietekmi - pasargās sociālo budžetu un dos cīņas sparu uzņēmējiem saglabāt darba vietas.

"Par koronavīrusa ilgtermiņa ietekmi uz saimniecisko darbību ir pāragri spriest, jo gluži vienkārši, pagaidām vēl trūkst datu," komentē A.Stenclavs.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Viņaprāt, ja ņemtu par piemēru Ķīnas tirgu, tad varētu uzskatīt, ka trīs mēnešu laikā situācija tiks kontrolēta, bet tas būtu ļoti paviršs secinājums, jo atšķirīgi ir gan Ķīnas pārvaldības principi, gan sabiedrības disciplinētība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties attīstīt ražošanu Rīgā, uzņēmējiem nākas krietni pasvīst, meklējot savam biznesam atbilstošu nekustamo īpašumu, ko iegādāties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šī dziesma ir par nesatikšanos,» nāk prātā rindas no latviešu estrādes klasikas, aptaujājot nekustamā īpašuma tirgus speciālistus un ražotājus. Proti, piedāvājums industriālo platību tirgus segmentā bieži nesakrīt ar tām vajadzībām un prasībām, kas ir uzņēmējiem. Rīgā nenoliedzami ir saglabājies apjomīgs un iespaidīgs industriālais mantojums, taču nereti tas ir novecojis gan morāli, gan tehniski. Turklāt pa vidu tam visam vēl ir īpašumtiesību «putra», kas ievārīta deviņdesmitajos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi pārceļas uz Pierīgu.

Nepienācīgi apsaimniekoti

Industriālo telpu segmentā ietilpst gan ražošanas, gan noliktavu telpas, taču tās būtiski atšķiras. Ražošanas telpām ir nepieciešamas lielas elektrojaudas, gāzes pieslēgums, lielāka grīdu kravnesība, pārsvarā zemāks griestu augstums, salīdzinot ar noliktavu telpām. Savukārt noliktavu telpām ir nepieciešams, piemēram, lielāks griestu augstums, apkure var būt mazāk efektīva. Turklāt noliktavās tā pati telpu platība tiek izmantota vairākkārtīgi, jo preces tiek novietotas vairākos līmeņos. Tas arī ir iemesls, kādēļ noliktavu telpu nomnieki ir maksātspējīgāki salīdzinājumā ar ražotājiem, atgādina industriālo parku attīstītāja un pārvaldnieka SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Rīgā šobrīd attīstība faktiski notiek noliktavu telpu jomā, taču, salīdzinot ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, – ļoti mazos apjomos. Modernu industriālo telpu segmentā brīvo platību īpatsvars faktiski ir nulle. Pēc viņas teiktā, jaunienācēji tirgū, kuri lūkojas pēc telpām, primāri vēlas nomāt tās Rīgas robežās. Tam par iemeslu pārsvarā ir demogrāfiskā situācija un uzņēmēju bažas par to, ka jaunais bizness nespēs piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmējs spētu radīt veiksmīgu biznesu un realizēt savas idejas, viņam jābūt mērķtiecīgam, spītīgam, neatlaidīgam un stūrgalvīgam, domā Andžejs Stenclavs, SIA Kinetics Nail Systems vadītājs.

Biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja saglabāt savu kursu un virzību uz mērķi arī sarežģītās situācijās, ko bez izņēmumiem būs jāpiedzīvo ikvienam uzņēmējam, spriež A.Stenclavs. Protams, katram ir sava veiksmes atslēga, taču manā gadījumā augstas darba spējas un neatlaidība ir spēlējusi izšķirošu lomu, secina SIA Kinetics Nail Systems vadītājs. Tāpat, lai sasniegtu nospraustos mērķus, jābūt arī lielai pārliecībai un augstām prasībām gan pret sevi, saviem darbiniekiem un produktiem, gan pret partneriem un citiem biznesā iesaistītajiem, atklāj A.Stenclavs.

Paplašina redzesloku

Mācījos Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā un teorētiski manai karjerai bija jābūt saistītai ar kora vai orķestra diriģenta profesiju, taču tā gan nenotika, stāsta A.Stenclavs. “Analizējot sevi, esmu sapratis, ka viena no rakstura iezīmēm, kas man visu mūžu nākusi līdzi, ir urdoša zinātkāre par dažādām jomām un nozarēm, kas nemitīgi motivējusi paplašināt redzesloku. Jau kopš astoņdesmito gadu beigām kopā ar draugu Mārtiņu Gataviņu, ar kuru iepazināmies korī, paralēli mūzikai nodarbojāmies arī ar elektroniku, kas bija viens no mūsu hobijiem,” stāsta A.Stenclavs. Kad sapratām, ka mums ar Andžeju ir kopīga interese par elektroniku, sākām iet viens pie otra ciemos un šo to lodēt, taču sākotnēji tas nebija pārāk nopietni, atminas M.Gataviņš, SIA Santa Monica Networks valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes apkaimē topošais biroju ēku komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis biroja nomas līgumu ar starptautisko IT pakalpojumu uzņēmumu “Arvato Systems”.

Sadarbības līgums paredz, ka uzņēmums nomās biroja telpas vienas “Elemental Business Centre” ēkas 8. un 9. stāvā un to kopējā platība būs 2300 m2.

“Arvato Systems” ir jau trešais izziņotais projekta enkurnomnieks. Kā pirmie tika izziņoti informācijas tehnoloģiju uzņēmumu grupa “Dyninno Group” un starptautiskā holdinga “IWG” hibrīda kopstrādes telpu zīmols “Spaces”.

“Arvato Systems” pārstāvji stāsta, ka šobrīd uzņēmumā Latvijā ir aptuveni 150 darbinieku, taču tiek plānots, ka līdz šī gada beigām to skaits pieaugs līdz 200.

“Visās uzņēmuma “Arvato Systems” atrašanās vietās mēs īstenojam mūsdienīga biroja koncepciju. Mēs tiecamies piedāvāt atraktīvas darba vietas pievilcīgā vidē, kur apvienojam elastību ar labāko tehnisko aprīkojumu un, protams, rūpējamies, lai mūsu darbinieki varētu justies kā mājās. Esam pārliecināti, ka "Elemental Business Centre” mūsu darbiniekiem sniegs vislabākos apstākļus, tāpēc jau ar nepacietību gaidām pārcelšanos uz jauno biroju," saka SIA “Arvato Systems Latvia” izpilddirektors Bendžamins Doršs (Benjamin Dorsch).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot individuāli, var sasniegt konkrētus rezultātus, taču daudz vairāk ir iespējams panākt, apvienojot spēkus dažādās disciplīnās.

Tā secina Indra un Normunds Cinkmaņi, kuri attīsta Normunda brāļa Ingmāra Cinkmaņa izstrādātos kosmētikas līdzekļus un izveidojuši zīmolu Oga7 (SIA Artunion). Ingmārs ir zinātņu doktors un pie krēmu ražošanas nonācis, vajadzības spiests. Kad sievai un bērniem nepalīdzēja veikalos nopērkamā produkcija, Ingmārs saprata, ka jārada pašam sava. Kā bioķīmiķis viņš bija vīlies produktu sastāvā, kas tika piesaukti kā ekoloģiski un dabīgi, jo to sastāvā atrada pat kaitīgas sastāvdaļas. Normunds ļoti ticēja brāļa izstrādātajam produktam, un viņam patika ideja par ražošanas izvēršanu.

No puslitra burciņas

2003. gadā, pēc tam, kad Normunds desmit gadus profesionāli nodarbojās ar riteņbraukšanu Vācijā, pēc draugu ieteikuma un apmācības sāka ražot dažādas ģipša figūras un eksportēja uz Vāciju, Itāliju un citām valstīm. Tieši ģipša figūriņas nodrošināja viņa iepazīšanos ar sievu Indru, kura krīzes laikā tirgoja toreiz tik populārās pērlīšu rotaslietas, tāpēc vajadzēja ģipša eņģeli kā dekoru. Vēlāk Indrai izveidoja manikīra salonu Nail Time, un viņas klientes bija pirmās krēma testētājas. «Mēs tolaik vēl nebijām precējušies, un es biju pārliecināta, ka man vispār dzīvē nekādus vīriešus nevajag. Tikko biju sākusi Nail Time, man ļoti labi gāja, beidzot bija nauda, biju iekārtojusies dzīvē. Pēkšņi zvana Normunds un piedāvā kopīgi attīstīt biznesa ideju. Man viss decembris un janvāris ir pilns ar pierakstiem uz procedūrām, es visu laiku vīlēju nagus – kāds vēl cits bizness? Pēc dažiem mēnešiem viņš atnāca ar pirmo krēma puslitra burciņu, ko izmantoju darbā ar klientēm, liku viņām līdzi mazos trauciņos,» stāsta Indra. Vairākus gadus krēms tika attīstīts, bet līdz plašākai tirdzniecībai netika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv,20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cosmetic Lab: Kosmētikas ražošana ir viena no perspektīvākajām nozarēm Latvijā

Rūta Lapiņa,19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotāji turpina augt Latvijā un ārpus tās

Anda Asere,23.05.2019

Pagājušais gads bija zīmīgs arī ar to, ka mainīta uzņēmuma attīstības stratēģija vietējā tirgū un ir sākta sadarbība ar Latvijas lielākajām veikalu ķēdēm, stāsta Raimonds Krampāns, SIA Cita Lieta Pārdošanas daļas vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums vietējo kosmētikas ražotāju 2018.gadā spējuši audzēt apgrozījumu pat par 30 un 40%.

Jau otro gadu Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs ir ekoloģiskās kosmētikas uzņēmums AS Madara Cosmetics, kas turpina strauji augt un attīstīties. «2018. gadā uzņēmums ir veiksmīgi strādājis iepriekšējos gados attīstītajos tirdzniecības kanālos un sasniedzis 29% neto apgrozījuma pieaugumu pret 2017. gadu. Līdz ar neto apgrozījuma pieaugumu ir pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, veidojot 1,52 miljonus eiro pēc nodokļiem, kas ir 21,7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» uzskaita Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis.

Pagājušais gads uzņēmumā ir bijis zīmīgs ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, kas devuši būtisku pienesumu gan uzņēmuma izaugsmē, gan reputācijā. 2018. gadā ir sākts darbs pie vairākiem liela mēroga attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem pēdējo piecu gadu attīstības projektiem ir dabīgas, sertificētas dekoratīvās kosmētikas līnijas izstrāde. Tāpat tiek aktīvi strādāts un ieguldīts koncerna zīmolu atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos, radot pozitīvus apstākļus turpmākajai izaugsmei. «2018. gads uzņēmumā ir bijis aktuāls ar jaunu produktu veiksmīgu ieviešanu tirdzniecībā. Īpaši izceļama ir saules aizsardzības produktu līnija. Šīs līnijas attīstība ir turpināta, un 2019. gadā tirgū izlaisti vēl trīs jauni šīs kategorijas produkti. Saules aizsargkrēmi tiks ieviesti arī zīmola Mossa sortimentā,» atklāj U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotāji sadzirdēti pasaulē

Monta Glumane,03.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB,22.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

CLT Profi rekordliels apgrozījums un peļņa

Db.lv,06.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"CLT Profi" grupa pērn strādāja ar 22,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānijas peļņa auga 2,7 reizes un bija 802 987 eiro, informē SIA "CLT Profi" pārstāvji.

"CLT Profi" grupā ietilpst "CLT Profi", SIA "Steel Profi" un SIA "Cross Timber". "CLT Profi" un "Cross Timber Systems" nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu ražošanu, kā arī galvenokārt daudzstāvu un sabiedriskas nozīmes koka ēku projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Nelielā apjomā uzņēmumi ražo arī privātmājas, kas pamatā tiek eksportētas uz Norvēģiju un Islandi.

"CLT Profi" pārstāvji skaidro, ka masīvkoka paneļu izmantošana ēku būvniecībā nodrošina ievērojami īsāku būvniecības laiku, vienkāršāku loģistiku, un ir ekonomiski izdevīgāka, radot mazāk būvniecības atkritumu. Tāpat koka paneļi ir ilgtspējīgāks izejmateriāls, salīdzinot ar citiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ieviestu un uzturētu Rail Baltica vienotu datu vidi (CDE) būves informācijas modelēšanas sistēmai (BIM), RB Rail AS ir noslēdzis līgumu ar vienu no vadošajiem pasaules programmatūras risinājumu piegādātājiem Bentley Systems International Ltd.

Līdz ar to Rail Baltica globālais projekts gatavojas ieviest un iestatīt mākonī balstītu CDE, kas tiks izmantota dzelzceļa līnijas projektēšanas, būvniecības un darbības posmā. Piecu gadu līguma kopējā summa ir 1,224 miljoni eiro (bez PVN), kurā ietilpst programmatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, kā arī licences maksa un lietotāju apmācība. Finansējums tiek piešķirts no CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta) līdzekļiem.

Līgums sastāv no mākonī balstītas CDE izstrādes, ieviešanas un iestatīšanas, testēšanas fāzes un lietotāju apmācībām, kā arī iekļauj izvēles CDE risinājuma funkcionalitātes paplašinājumu, ja tāds ir nepieciešams klientam. Papildus, piegādātājs nodrošinās licencēšanu, atbalstu un programmatūras uzturēšanu Rail Baltica globālajam projektam. Aplēses rāda, ka Rail Baltica celtniecības darbu kulminācijā, sistēmas ikdienas lietotāju skaits varētu palielināties līdz 370 lietotājiem, apmainoties un atjauninot tehniskā projekta dokumentāciju, ieskaitot projektēšanas modeļus, rasējumus un citu tehnisko informāciju. Turklāt sistēma atbildīs augstākajiem IT drošības standartiem, lai visām iesaistītajām pusēm nodrošinātu drošu un ātru tehniskās dokumentācijas un informācijas apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā Skonto Group ietilpstošās SIA Cross Timber Systems krustām līmēto masīvkoka paneļu (CLT) ražošanas apjomi palielinājušies, un paredzams, ka šogad kopumā uzņēmums saražos 19,56 tūkstošus kubikmetru šīs produkcijas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Aizvadītajā gadā SIA Cross Timber Systems saražoja 16,46 tūkstošus kubikmetru produkcijas, bet 2017.gadā - 11,15 tūkstošus kubikmetru.

CLT ir industriāli ražoti vairāku slāņu masīvkoka paneļi, kas sastāv no plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. CLT masīvkoka paneļus izmanto grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā, un tos izmanto ne tikai privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām, bet arī komerciālām un industriālām celtnēm. Latvijā CLT produktus ražo SIA «Cross Timber Systems» un realizē «Skonto Prefab».

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, pieprasījums pēc CLT patlaban strauji aug Skandināvijas klientu vidū, kur no šī materiāla tiek būvētas 4, 5 vai 6 stāvu ēkas. Tāpat skandināvi tos izmanto sabiedrisko ēku – skolu, bērnudārzu, slimnīcu, kā arī daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cross Timber Systems maina īpašnieku

Db.lv,26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas masīvkoka paneļu ražotnei SIA “Cross Timber Systems” notikusi īpašnieku maiņa, un 67,04% uzņēmuma daļu šobrīd pieder SIA “CLT Profi”.

Līdz šim galvenais ražotnes daļu turētājs bija holdinga kompānija “Skonto Group”. Iegādes procesu konsultēja revīzijas un biznesa konsultāciju uzņēmums “KPMG Baltics” un darījumam nepieciešamo finansējumu nodrošināja aizdevējs “BluOr Bank”.

“CLT Profi” nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Uzņēmums ir lielākais masīvkoka paneļu eksportētājs Latvijā, ārvalstīs realizējot 99% produkcijas. Jau līdz šim uzņēmums nodrošināja lielāko daļu ražošanas apjoma “Cross Timber Systems” ražotnē, kuras darbība tika uzsākta 2015. gadā. Ražotnes kopējā platība aizņem 10000 m2 un uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 60 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Elektroniskie sakari: 5G tehnoloģiju ieviešanā Baltijas valstīm nepieciešami sadarbības partneri

LETA,04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt par 5G tehnoloģiju līderi, tāpēc nepieciešami sadarbības partneri, preses konferencē par rudenī plānoto Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumu - 5G Techritory un 5G tehnoloģijām žurnālistiem sacīja VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš skaidroja, ka 5G standarts ir «karsta tēma», kas ir aktuāla globālā un nacionālā mērogā. «Patlaban notiek cīņa, kurš būs 5G tehnoloģiju līderis. Konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu par tādu kļūt, tāpēc mums ir jāatrod savi partneri,» uzsvēra «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Bārda norādīja, ka septembra Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā «5G Techritory» plānotie galvenie akcenti būs Baltijas jūras reģiona gatavība un izaicinājumi, nozares, kurām jāsadarbojas, lai gūtu pienesumu no 5G tehnoloģijām un kā pārvērst 5G iespējas biznesa projektos. «Forumā akcentētās nozares, kas būs lielākie ieguvēji un nesīs lielākās pārmaiņas, taču forumā spriedīs arī par »spēles laukumu« jaunu biznesa modeļu veidošanai,» sacīja Bārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsvēra, ka patlaban 4G tīkla ātrums ir 100 megabiti sekundē, taču 5G tīkls būs simts reizes ātrāks. «Atzīmēšu, ka 5G tīkls nebūs tikai mobilo sakaru operatoru ieguvums - iedzīvotājiem 5G tīkls būs kā platforma, kurā attīstīsies dažādu jomu pakalpojumi. Piemēram, transporta, medicīnas, ražošanas un robotizācijas jomās 5G tehnoloģijas nodrošinās ātrāku datu pārraidi ar robotizētām vienībām, atrodoties pat citā pasaules malā,» skaidroja Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodoklis, kas motivē Latvijas pilsoņus neatgriezties Latvijā

Jānis Ķemers, topošais pensionārs Northemptonā, Lielbritānijā,17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru